CERN paziņoja par Higsa bozona atklāšanu lielajā hadronu pretkūļu paātrinātājā

Higsa bozons jeb Higsa daļiņa ir elementārdaļiņa, kuru paredz Standartmodelis.

Daļiņu fizikā elementārdaļiņas ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk. Piemēram, atomi ir veidoti no daļiņām: elektroniem, protoniem un neitroniem. Protoni un neitroni savukārt ir veidoti no vēl sīkākām daļiņām, ko dēvē par kvarkiem. Nav novērots, ka kvarkus varētu sadalīt sīkāk. Elementārdaļiņas mēdz dēvēt arī par fundamentālajām daļiņām.

Higsa bozons pieder pie "skalārajām daļiņām", jo tā spins ir nulle. Tāpat kā visi bozoni, Higsa daļiņa pakļaujas Bozes—Einšteina statistikai.

Standartmodelis

Daļiņu fizikas standartmodelī ir 12 fermionu ("matērijas daļiņu") veidi un 12 bozonu ("radiācijas daļiņu") veidi, kā arī tiem atbilstošās antidaļiņas un Higsa bozons. Standartmodelis tomēr netiek uzskatīts par fundamentālu teoriju, bet gan drīzāk par provizorisku, jo savā būtībā nav savienojams ar Einšteina vispārīgo relativitātes teoriju. Tiek uzskatīts, ka varētu pastāvēt vēl citas daļiņas, ko standartmodelis neapraksta, piemēram, gravitons - gravitācijas spēka nesējdaļiņa, vai arī parasto daļiņu supersimetriskie partneri.

12 fundamentālās fermioniskās daļiņas iedala trīs daļiņu ģimenēs. Sešas no šīm daļiņām ir kvarki. Pārējās sešas ir leptoni, no kuriem trīs ir neitrīno, bet pārējiem trim — elektronam, mionam un tau daļiņai — lādiņš ir −1

Higsa bozons ir neatņemama Standartmodeļa sastāvdaļa, jo ar to ir saistīts elektrovājās simetrijas spontānās laušanas process (Higsa mehānisms), kas izskaidro, kāpēc vājās mijiedarbības nesējdaļiņām (W un Z bozoniem) ir masa, bet elektromagnētiskās mijiedarbības nesējdaļiņai jeb kvantam — fotonam — miera masas nav. Skalāru lauku, kura kvanti ir Higsa daļiņas, sauc par Higsa lauku. Tiek uzskatīts, ka mijiedarbība ar Higsa lauku piešķir masu visām citām elementārdaļiņām. Atkarībā no Higsa mehānisma realizācijas, teorija paredz vienu vai vairākus Higsa bozonu veidus ar atšķirīgām masām.

Saskaņā ar CERN organizācijas eksperimentāliem datiem Higsa bozona masa ir 126,5 ± 0,6 GeV/c2