Daktiloskopija pirmo reizi tiek izmantota personas identificēšanai

Daktiloskopija (grieķu: daktylos - pirksts, skopein - skatīties) ir cilvēku identifikācijas metode pēc viņu pirkstu nospiedumiem, jo katram cilvēkam tie ir citādi.

Jau senatnē cilvēki ievēroja, ka viņu pirkstus klāj līnijas jeb raksti, kā arī to, ka katram indivīdam tie ir citādi. Zinātnieki ir pat atraduši ķīniešu rakstu dēlīšus, uz kuriem pirksta nospiedumi tika izmantoti paraksta vietā.

Pirmo nozīmīgo ieguldījumu personības noteikšanā pēc pirkstu nospiedumiem izdarīja itāļu fiziķis Marčello Malpigi (Marcello Malpighi) 1686. gadā.

Ieslodzīto personību noteikšanai pirkstu nospiedumus oficiāli sāka izmantot 1858. gadā.

Pēc dažiem gadiem tika publicēti pirmie pētījumi par iespējām izmantot pirkstu nospiedumus, kā arī tika aprakstīta pirkstu nospiedumu iegūšanas metode, tas ir, lai iegūtu pirkstu nospiedumus, izmanto plānu, ar īpašu tinti klātu plēvīti.

Šo metodi bieži vien izmanto arī mūsdienās. 

1880. gadā angļu zinātnieks sers Frānsiss Galtons sāka izstrādāt pirkstu nospiedumu klasifikācijas sistēmu.

Pēc dažiem gadiem to vienkāršoja policijas komisārs sers Edvards Henrijs. Pavisam drīz pirkstu nospiedumu analīze kā personības identifikācijas metode izplatījās pa visu pasauli.

Šobrīd pirkstu nospiedumi kļuvuši par plaši pielietotu elektroniskās identifikācijas metodi,- sākot no oficiāliem dokumentiem (biometriskās pases, vadītāja apliecības), beidzot ar privāti lietojamiem datoriem, mobilajiem telefoniem u.c., kuri arvien biežāk aprīkoti ar pirkstu nospiedumu nolasītājiem *un sekojoši šo datu saglabātājiem)