Demonstrācija par dvīņu izlaišanu uz ASV

Lai paātrinātu zēnu nokļūšanu brīvībā, ASV Daugavas vanadzes aprīļa salidojumā nolēma palīdzēt mātei Dr. Lolitai Velmerei (bijusi Rīgas Medicīnas institūta profesore), rīkojot īpašas demonstrācijas un rakstot vēstules ASV un Padomju Savienības iestādēm, un tā parādot, ka sabiedrība ir ieinteresēta brāļu liktenī.

Lolita Velmere ieradusies ASV pirms diviem gadiem pie sava slima tēva, kurš neilgā laika pēc sastapšanās aizgājis mūžībā. Ciemojoties pie slimā tēva, Velmerei izbeigusies vīza un, negribēdama atstāt slimo tēvu, viņa lūgusi no padomju valdības vīzas pagarinājumu, bet, kad tas nav dots, izšķīrusies palikt ASV. Velmerei okupētajā Latvijā palikuši divi dēli — 18 g.v. dvīņi Oskars un Viesturs Kaminski no pirmās laulības un otras laulības vīrs, kas arī ir ārsts un strādā par mācībspēku.

ASV Daugavas vanadžu priekšniece Aida Ceriņa tagad ar īpašu vēstuli aicina vanadžu kopas latviešu centros atzīmēt 11. septembrī dvīņu brāļu dzimšanas dienu, sarīkojot pilsētu ielās un laukumos, kā arī pie krievu sūtniecības un pie valsts un pašvaldības iestādēm un baznīcām brāļu dzimšanas dienas demonstrācijas. Izraudzītajā vietā jāklāj galds, liekot uz tā kūku. cepumus un saldumus, un jāpacienā ikviens garāmgājējs, dodot arī skrejlapiņas un paskaidrojot par dvīņu brāļu vēlēšanos nokļūt pie mātes. Pie baznīcām, kuras apmeklē senatori, iestāžu vadītāji un sabiedriski darbinieki, demonstrācijas rīkojamas arī svētdienās, kad baznīcēni atstāj dievnamu. Demonstrāciju laikā jāizdala arī vēstuļu paraugi rakstīšanai padomju iestādēm.

Savā vēstulē ASV Daugavas vanadžu priekšniece Aida Ceriņa aicina vanadžu kopas par demonstrāciju informēt lokālos laikrakstus, televīzijas un radio stacijas, kuru radītā publicitāte arī sekmēs dvīņu brāļu nokļūšanu pie mātes. Līdzīgu demonstrāciju jau rīkoja Mātes dienā Ņujorkas vanadzes.

Tā kā pagājis jau otrs gads, kopš varmācīgi liegtas šīs ģimenes elementārās cilvēka tiesības apvienoties, Velmera kundzes abi dēli Oskars un Viesturs iesnieguši Padomju savienības Augstākai padomei prasību atbrīvot viņus no padomju pavalstniecības. Prasība dibināta uz Padomju Savienības parakstītajiem starptautiskajiem nolīgumiem, kā arī uz padomju konstitūciju, kas pēdējā variantā vēl arvien solās atzīt cilvēka tiesības.

Brāļi Kaminski vēlas visu šo solījumu piepildījumu dzīvē, bet divu gadu laikā viņi saņēmuši tikai nicinājumu, izsmieklu un draudus no padomju iestādēm, kas kārto izbraukšanas jautājumu. Šādos apstākļos abi jaunieši izšķīrušies par atteikšanos no padomju pavalstniecības, kas negarantē un nepilda saviem pilsoņiem uz papīra solītās viselementārākās cilvēka tiesības.

Avots: Laiks, 09.09.1982

          Londonas avīze, 09.10.1981