Internetā tiek izvietota Wikipedia kā daļa no "Newpedia"

Vikipēdija ir brīvi pieejama un labojama enciklopēdija, kurā uz 1/1/2015 bija kopā ierakstīti 34,749,976 šķirkļi, un to lietoja vairāk, kā 23 miljoni reģistrētu lietotāju.

Lai gan sākotnējā ideja bija radīt to, kā brīvu no cenzūras, vairojoties popularitātei, tā tiek izmantota kā ideoloģijas platforma vēsturiskos jautājumos no totalitāru režīmu puses, piemēram Krievijas. Sekojoši tēmām, kuras skar pēdējās tūkstošgades vēsturi Eiropā saistībā ar Krieviju, krieviskie teksti ir praktiski neizmantojami bez rūpīgas izvērtēšanas un salīdzināšanas citvalodu avotos, vai vislabāk- pirmavotos.

Piemēram, pēdējos gados ir "pazuduši" visi škirkļi, kas saturēja informāciju par komunistu pastrādātajiem noziegumiem pret veselām tautām (etnocīda un genocīda akcijas), labākajā gadījumā atstājot tikai vispārējus pastāstus, ka "šķiru cīņā cieta visas tautas". Tomēr fakti un dokumenti pierāda tiešas genocīda akcijas. Piemēram, 30-tajos gados "poļu akcijas"rezultātā tika nošauti vairāk kā 80% arestēto; latviešu akcijas laikā - vairāk kā 75% arestēto; mākslīgi izraisīts bads (golodomors) bija tikai Pievolgā Ukrainā un Kazahijas ziemeļos, kurus tobrīd apdzīvoja nekrievi; pilnībā (100%) tika izsūtīti Krimas tatāri, čečeni u.c. 

Vikipēdija (Wikipedia) ir brīva, daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu, kuras ikdienas darbību nodrošina bezpeļņas organizācija Wikimedia Foundation. Kopš tās dibināšanas 2001. gadā, Vikipēdija ir kļuvusi par vienu no populārākajām uzziņu un ziņu vietnēm vispasaules tīmeklī, kā arī vienu no apmeklētākajām mājaslapām visā pasaulē.

Nosaukums "Vikipēdija" ir hibrīdvārds, kas cēlies no vārdiem "wiki" un "enciklopēdija". Vikipēdija tika palaista darbībā 2001. gada 15. janvārī. Par tās dibinātājiem uzskata Džimiju Veilsu un Leriju Sendžeru. Vikipēdijā ir vairāk nekā 51 miljons rakstu, no tiem visvairāk ir angļu valodā (vairāk nekā 6 000 000), zviedru (vairāk nekā 3 000 000), vācu, franču (vairāk nekā 2 000 000), nīderlandiešu, krievu, itāļu, spāņu, poļu, vjetnamiešu, japāņu, ķīniešu, arābu, portugāļu un dažu citu valodu (vairāk nekā 1 000 000) Vikipēdijas versijās.

Vikipēdijas kritiķi norāda uz tās sistemātisko aizspriedumainību un nesaskaņotību, kā arī uz to, ka rakstus var labot arī tādi cilvēki, kam nav zināšanu konkrētajā jomā.

2020. gada 15. janvārī Vikipēdijā bija 309 dažādu valodu versijas (262 no tām bija vairāk nekā 1000 rakstu). Vikipēdija darbojas, izmantojot wiki programmatūru MediaWiki.

Vikipēdija latviešu valodā tika izveidota 2003. gada jūnijā, un tajā pašlaik ir vairāk nekā 118 000 rakstu.

Vēsture

Vikipēdija bija turpinājums projektam Nupedia, kur angļu valodā tika rakstīti raksti, kurus publicēja tikai pēc tam, kad tos bija caurskatījuši eksperti. Nupedia tika izveidota 2000. gada 9. martā.

Tā kā šis process bija ļoti laikietilpīgs, tad Džimijs Veilss, Nupedia veidotājs, nolēma izveidot Vikipēdiju, kur ikviens var veidot, mainīt un uzlabot enciklopēdiskos rakstus. Vikipedijas atdalīšana notika 10.janvārī, bet 15. janvārī tā uzsāka darbu kā patstāvīgs projekts.

Vikipēdijas būtība

Vikipēdija paredzēta plašam lasītāju lokam — no skolēniem līdz pat zinātniekiem.

Rakstu labošana

Atšķirībā no tradicionālajām enciklopēdijām, piemēram, Encyclopædia Britannica, nevienu rakstu Vikipēdijā nenovērtē eksperti. Neviens raksts nepieder tā izveidotājam vai kādam citam dalībniekam. Tā kā Vikipēdija aptver dažādas tēmas, tajā var ietilpt materiāli, ko daži cilvēki, tostarp Vikipēdijas dalībnieki, var uzskatīt par nevēlamiem, aizskarošiem vai pornogrāfiskiem.

Vikipēdiju var uzskatīt par tautas kolektīvo zināšanu encikloēdiju, kas ir galvenais pretarguments kritiķiem par iekļauto materiālu nezinātniskumu. Vikipēdijai ir savs standarta protokols - ieraksti par personām - galvenokārt tie ir t.s. VIPi - ievērojamas personas. Lai nepiesārņotu ar maznozīmīgu saturu, ik nedēļu Wikipedia veic lietotāju aptauju un liek uz apspriešanu tādas personas, kuras izņemamas no publiski pieejamās sadaļas, jo to nozīmība vēsturē esot nepietiekama. Pretēji šim protokolam darbojas 2011.gada 3.martā startējusī starptautiskā enciklopēdija "Timenote.info", kuras pamatuzstādījums - nevienu nešķirot pēc to nozīmības un censties dot atbildi uz trim pamatjautājumiem - kas, kur un kad?

Rakstu izveidošana

Vikipēdijas rakstus brīvprātīgi veido tās dalībnieki. Jebkuru no šiem rakstiem, izņemot aizsargātos, var labot ikviens, kam ir nodrošināta pieeja Vikipēdijai. Vikipēdijā nav apmaksātu autoru un dalībnieku, visa informācija tiek pievienota bez atlīdzības, Vikipēdijas dalībnieki to dara brīvprātīgi. Dalībnieki, kas Vikipēdijā apzinīgi darbojas jau ilgāku laiku un snieguši devumu Vikipēdijas attīstībā, var kļūt arī par administratoriem. Administratori palīdz uzturēt Vikipēdiju, novērst vandalismu, bet viņiem nav nekādu priekšrocību rakstu izveidošanas vai labošanas ziņā salīdzinājumā ar pārējiem dalībniekiem.

Veidojot rakstus, dalībnieku darbībām jābūt saskaņotām ar autortiesību likumiem, kas darbojas ASV un Floridas štatā.

Publicējot savus darbus Vikipēdijā, tās autori piekrīt, ka viss raksta saturs ir brīvi izmantojams pēc Creative Commons Attribution/Share-Alike License licences. Turklāt tiek ievērotas visas autortiesības.

Vikipēdijas kritika

Kā jebkuram lielam projektam, arī Vikipēdijai ir savi trūkumi.

Tomēr brīvajā enciklopēdijā (tajā katrs var papildināt informāciju), pastāv mehānismi, kuri nodrošina atbildes uz šo kritiku un vismaz daļēji izskaidro, kā vajag cīnīties ar trūkumiem vai arī kāpēc ar tiem var samierināties.

Informācijas nepatiesums

Galvenais kritikas iemesls ir tas, ka Vikipēdiju var papildināt ikviens cilvēks, līdz ar to vairumā gadījumu neviens nevar garantēt, ka informācija ir patiesa. Tēmas nav apskatītas vienādā daudzumā (par vienu tēmu var būt uzrakstīts daudz labu rakstu, bet par citu — tikai kāds īss raksts). Pastāv arī zināms risks, ka kāds administrators varētu izmantot savas tiesības sliktiem mērķiem, kā arī Vikipēdijas izmantošana viltus ziņu izplatīšanai.

Anonīmās izmaiņas un vandalisms

Vikipēdijā jaunu informāciju var ievietot ikviens, tāpēc var gadīties, ka tiek ievietota ļoti zemas kvalitātes informācija. Dažkārt dalībnieki veic vandalismu — lapu satura dzēšanu vai bojāšanu, lai tajā būtu nepatiesa informācija un mazinātos tās autoritāte. Visbiežāk vandalisms ir lapas satura dzēšana, lamuvārdu vai nesakarīgu simbolu sakopojumu ierakstīšana tekstā, skaitļu vai dzimšanas datu pārlabošana un citi labojumi, kam nav nekāda sakara ar lapas tekstu. Parasti to dara anonīmie dalībnieki, kuri nav reģistrējuši savu lietotājvārdu, taču ir arī gadījumi, kad dalībnieks piereģistrējas, bet lielākā daļa no viņa darbībām ir vandalisms.