Īzaks Zingers patentē šujmašīnas mehānismu, ieviešot vairāk kā 20 jauninājumus

Pirmo šujmašīnas patentu pasalē izdeva jau 1790. gadā Anglijā. Taču šo tas bija tālu no pilnības un tiem laikiem pilnīgāko šujmašīnas modeli 1846. gadā bija reģistrējis amerikānis Eliass Hovs.

Līdz 1851. gadam izgudrotājs Īzaks Merits Zingers bija pazīstams tikai ar ne pārāk veiksmīgu  karjeru, bet daudziem ārlaulības bērniem.

1850. gadā, 39 gadu vecumā, viņš sāka strādāt Bostonā, Orsona Felpsa darbnīcā, kur ražoja Blodgett & Lerow šujmašīnas. Rūpnīcas īpašnieks Zingeram ierosināja uzlabot esošos šujmašīnu modeļus,- tos bija sarežģiti ražot, un tie bieži lūza.

Zingers aizņēmās 40 dolāru (kas bija liela naudas summa tiem laikiem) un ķērās pie šujmašīnas uzlabojumiem. Negulēdams daudzkārt vairākas diennaktis pēc kārtas, Zingers centās atrisināt pirmo, viņaprāt būtiskāko problēmu- diega mezglošanos un trūkšanu. Pamazām viņš apjauta, ka vaina ir diega nevienmērīgā spriegojumā attiecībā pret šujamo virsmu, ko viņš atrisināja vienkārši- izveidojot kājiņu, kas piespieda audumu.

1851. gada augusta vidū Zingers pa pastu saņēma biezu aploksni, kurā bija ASV patents Nr. 8294.

Saņēmis šujmašīnas patentu, Zingers domāja, ka viņa finansiālās grūtības tūlīt būs pārvarētas, taču iepriekš minētais amerikānis Eliass Hovs viņu iesūdzēja tiesā par izgudrojuma zagšanu. Īzakam trūka naudas advokātam, tāpēc viņš piedāvāja trešo daļu no Zingera šujmašīnu ienākumiem jebkuram juristam, kas viņu aizstāvēs un uzvarēs prāvā.

Piedāvājumu pieņēma Ņujorkas advokāts Edvards Klārks, kurš arī vinnēja šo sarežģīto lietu. Taču Hovs nepalika zaudētājos – Zingeram nācās ar viņu vienoties par partnerību un izmaksāt peļņas daļu par katru pārdoto šujmašīnu.

1851. gadā Zingera un Klārka dibinātās I. M. Singer & Co kompānijas biznesam neklājās labi. Pēc Īzaka rasējumiem izgatavotā šujmašīna maksāja tiem laikiem astronomisku summu – 100 dolāru, un to nevarēja atļauties pat puslīdz pārtikusi ģimene.

Tad Klārks piedāvāja preci iegādāties uz nomaksu. Iemaksājot piecus dolārus, šujmašīnu drīkstēja ņemt uz mājām un lietot. Turpmāk ik mēnesi par to vajadzēja samaksāt trīs dolārus, līdz parāds tika dzēsts. Ja mēneša maksājumi kavējās, kompānija paņēma mašīnu atpakaļ, iztīrīja, atjaunoja un pārdeva atkal. Par spīti augstajai cenai, nevainojamā izstrādājuma kvalitāte un tā darbības drošums interesēja daudzus - gan nelielus tekstilapstrādes uzņēmumus, gan arvien vairāk arī mājsaimnieces, kuras varēja ievērojami ietaupīt ģimenes budžetu, jo varēja daudz ātrāk un kvalitatīvāk šūt vai pāršūt drēbes tobrīd ģimenēs daudzajiem esošajiem bērniem.

Zingers pa to laiku turpināja uzlabot šujmašīnas modeli, patentējot vēl vairākus izgudrojumus, līdz to skaits sasniedza 22.

Galvenais viņa atklājums bija pārņemts no tolaik visattīstītākā rūpniecības sektora – ieroču ražošanas- tieši ieroču rūpniecība, atšķirībā no amatiecības, pieprasīja precīza detaļu apstrādi un tādājādi apmaināmu detaļu principa ieviešana.

1857. gadā Ņujorkā Zingers atvēra pasaulē pirmo masu produkcijas rūpnīcu. Pateicoties precizitātei, aizvietojamībai un masveida ražošanas metodei Zingers bija panācis desmitkārtīgu mašīnas ražošanas izmaksu samazinājumu – pašizmaksa nedaudz pārsniedza desmit dolāru.

Viņš pārdeva jauno šujmašīnu uz pusi lētāk (par 53 dolāriem) nekā pirmo modeli, taču peļņa no vienas mašīnas tik un tā palielinājās par 530%!

Nākamo desmit gadu laikā kompānija ieņēma galveno vietu šujmašīnu pārdošanā ASV.

1858. gada nogalē Ņujorkas štatā darbojās četras Zingera rūpnīcas, pārdoto šujmašīnu skaits sasniedza 3000 gadā.

1860. tika pārdots jau 13 000 šujmašīnu.

1865. gadā Zingers un Klārks pārdēvēja savu kompāniju par Singer Manufacturing Company – tās īpašumā bija neskaitāmi patenti, daudzas rūpnīcas un 550 000 dolāru liels kapitāls.

1867. gadā Zingers sāka pārdot un vēlāk arī ražot šujmašīnas Eiropā – Glāzgovā, Skotijā, aizsākot šā zīmola globālo izplatību.

***

1860. gada sākumā Īzaks Merits Zingers uzturēja piecas atsevišķas mājsaimniecības, katru ar sievu un bērniem. Pavisam viņam bija 18 pēcnācēju, par saviem mantiniekiem (ieskaitot adoptētos) viņš atzina 22, lai gan īsto skaitu neviens nezināja.

***

1875. gadā nomirstot, Zingers bija nopelnījis tiem laikiem milzīgu bagātību - 14 miljonus dolāru. Laika atskaitei - 1870.gadā piedzima Ļeņins, bet 1861.gadā - Krievijā atcēla dzimtbūšanu.

***

Fragmenti no wikipedia un Jūlija Salasgrāve, Leģendas