ASV farmaceits Džons Stits Pembertons izgudroja dzērienu Coca-Cola

Dzēriens "Coca-Cola" tika izgudrots Atlantā (Džordžijas štatā, ASV) 1886. gada 8. maijā. To izgudroja farmaceits Džons Stits Pembertons (John Stit Pemberton), amerikāņu konfederācijas armijas bijušais virsnieks. Nosaukumu jaunajam dzērienam izdomāja grāmatvedis Frenks Robinsons Pembertons, kurš pārvaldīja kaligrāfiju, un uzrakstīja vārdus Coca-Cola ar izskaistinātiem figūru burtiem, kas līdz šim arī ir saglabājies kā dzēriena logotips.

Kokakolas galvenās sastāvdaļas bija trīs kokas lapu daļas (no tām iegūst arī narkotisko vielu kokaīnu) un viena daļa tropiskā kolas rieksta. Dzēriens bija patentēts kā ārstniecisks līdzeklis "pret jebkādiem viegliem nervu sistēmas traucējumiem" un tika pārdots dzērienu automātā Atlantā, lielākajā Džeikoba aptiekā.

Pembertons apgalvoja, ka kokakola izdziedina no impotences un uz to var pāriet tie, kas ir pieraduši pie morfija (pie morfija bija pieradis arī pats Pembertons). Ir jāatzīmē, ka kokaīns šajā laikā vēl nebija aizliegta viela, un par tā kaitējums veselībai vēl nebija zinātniski izpētīts (piemēram, Artūra Konana Doila stāstā "Zīme četriem" Šerloks Holmss izdara sev neskaitāmas kokaīna injekcijas). Tādēļ kokaīnu varēja brīvi nopirkt, un to bieži izmantoja baudai un tonusam domātos dzērienos spirta vietā.

Sākumā dzērienu ikdienā vidēji pirka tikai 9 cilvēki. Pirmajā gadā ieņēmumi no pārdošanas bija tikai 50 ASV dolāri. Interesanti, ka kokakolas ražošanai tika iztērēti 70 dolāri, tātad pirmajā gadā dzēriens nesa zaudējumus. Tomēr pakāpeniski kokakolas popularitāte pieauga un tās pārdošanas rādītāji arī.

1888. gadā Pembertons pārdeva savas tiesības uz dzēriena ražošanu.

Bet 1892. gadā biznesmenis Ass Griggs Kendler, kuram piederēja tiesības uz kokakolu, nodibināja uzņēmumu The Coca-Cola Company, kura nodarbojas ar kokakolas ražošanu līdz pat mūsdienām.

1902. gadā ar 120 000 ASV dolāru apgrozījumu, kokakola kļuva par pašu atpazīstamāko dzērienu ASV. Angļu rakstnieka-fantasta Herberta Velsa romānā "Tono-Benge" satīrā tiek aprakstīta reklāmas radīšana un kokakolas izplatīšana.

1890. gada beigās sabiedrības uzskats par kokaīnu mainījās, bet 1903. gada avīzē "New York Tribune" parādījās graujošs raksts, kas apgalvoja, ka tieši kokakola ir vainīga tajā, ka: "pārdzērušies nēģeri no pilsētu pagrimušajiem rajoniem sāk uzbrukt baltajiem cilvēkiem".

Pēc šī raksta izraisītās ažiotāžas kokakolā svaigas kokas lapas tika aizvietotas ar lapām, no kurām tika atdalīts viss kokaīns.

Pēc skandāla dzēriena popularitāte auga ģeometriskā progresijā un piecdesmit gadus pēc izgudrojuma kokakola amerikāņiem nosacīti kļuva gluži vai par vienu no nacionālajiem simboliem. Sākot ar 1894. gadu kokakola tika pārdota pudelēs, bet kopš 1955. gada arī skārdenēs.

1915. gadā dizaineris Erls Dīns (angļu: Erl R. Dins) no Terre-Hotas pilsētas Indianas štatā, izdomāja jaunu īpašā dizaina 6,5 unces lielu pudeli.

Daudzi, iespaidojoties no kokakolas panākumiem, centās to atdarināt, tādēļ 1916. gadā vien tika ierosinātas 153 tiesas prasības pret zīmola atdarinātājiem, tādiem kā "Fig Cola", "Candy Cola", "Cold Cola", "Cay-ola", "Koca Nola" un citiem.

1955. gadā kokakolu sāka pārdot arī 10, 12 un 26 unces lielos iepakojumos. 1982. gadā kompānija uzsāka diētiskās kokakolas "Diet Coke" ražošanu.

1988. gadā kokakolu sāka tirgot arī Padomju Savienības teritorijā. Saistībā ar lielo citu, līdzīgu dzērienu ražojošo kompāniju aktīvās konkurences, kompānija "Coca-Cola Company" sāka ražot dzērienus bez kofeīna un cukura, tādēļ parādījās tādi jauni kokakolas zīmoli, kā Clasic Coke, New Coke, Cherry Coke, Diet Coke, Tab, Caffeine-Free New Coke, Caffeine-Free Diet Coke un Caffeine-Free Tab.