Kārtējā „goda slepkavība” Nīderlandē
18 gadus vecās Sīrijas bēgles Ryan al-Najjar (Ryan al-Najjar) slepkavība Nīderlandes valsts prokuratūrā oficiāli klasificēta kā „goda slepkavība” (honour killing). Tīša slepkavība personu grupā apstiprināta ar policijas izmeklēšanu, tiesas materiāliem un ziņām medijos, tostarp The Telegraph, Daily Mail, NL Times un citos publiski pieejamos avotos.
Ģimene 2014. gadā bēga no Sīrijas un apmetās Nīderlandē, kur Ryan sāka pārņemt „rietumniecisko” dzīvesveidu, kas, pēc apsūdzēto versijas, „apkaunoja” ģimeni.
Ryan al-Najjar (Ryan al-Najjar) bija 18 gadus veca Sīrijas bēgle, kas dzīvoja Žouras (Joure) pilsētā Frīzlandes provincē.
Ryan pazuda no mājām 2024. gada 22. maijā. Viņas ķermenis tika atrasts 2024. gada 28. maijā purvainā apvidū Oostvaardersplassen netālu no Lelystad. Slepkavība notika 2024. gadā naktī uz 28. maiju: viņa tika sasieta (rokas aiz muguras, kājas kopā), izmantojot vairāk nekā 24 metrius līmlentes, viņai mute bija aizlīmēta un tādējādi dzīva noslīcināta (krimināllietā konstatēts nāves iemesls – noslīkšana, plaušās atrasts ūdens un dubļi).
Tiesas process pret brāļiem sākās 2025. gada 27. novembrī un turpinās.
Brāļi Mohamed al-Najjar (23 gadi) un Muhanad al-Najjar (25 gadi) tika arestēti uzreiz pēc meitenes ķermeņa atrašanas un atrodas apcietinājumā kopš 2024. gada maija. Viņi noliedz vainu, apgalvojot, ka slepkavību pastrādājis tēvs, kurš rīkojies viens, taču pierādījumi (DNS, telefonu dati, Wi-Fi un pēdas notikuma vietā) norāda uz viņu aktīvu līdzdalību. Prokuratūra prasa katram pa 20 gadiem cietumā par līdzdalību tīšā, ar sevišķu ciesirdību pastrādā slepkavībā, kas izdarīta grupā pēc iepriekšējas norunas.
Tēvs Khaled al-Najjar (53 gadi) paspēja aizbēgt uz Sīriju (domājams, atrodas Ziemeļu daļā, kur viņš apprecējās no jauna) un tiek tiesāts aizmuguriski. Prokuratūra prasa viņam 25 gadus, kā organizētājam. Nīderlande nevar panākt izdošanu, jo trūkst sadarbības ar Sīrijas varas iestādēm. Tiesa, Sīrijas tieslietu ministrs publsiki apgalvo pretējo un saka, ka nekāds pieprasījuma no Nīderlandes nemaz nav bijis.
Šīs ģimenes sieviete - māte netiek apsūdzēta, taču viņas komunikācija un sūtītās īsziņas čatos, kur nosauca savu meitu Ryan par „ģimenes kaunu” un teica, ka viņa „pelna nāvi”, pierāda viņas aktīvu līdzdalību slepkavības plānošanā.
Spriedums gaidāms 2026. gada 5. janvārī.
Brāļu aizstāvība uzstāsies 2025. gada 1. decembrī.
Sociālās un sabiedriskās sekas:
Tas ir viens no četriem zināmajiem goda slepkavības gadījumiem Nīderlandē tikai 2024. gadā (pēc policijas datiem kopējais „ar godu saistītas” vardarbības gadījumu skaits pieaudzis līdz 619, galvenokārt upuri – t.s. bēgļu, bet faktiski visbiežāk valstī ielaistu migrantu sievietes.
Politiķi joprojām aicina pastiprināt migrantu integrāciju ar uzsvaru uz sieviešu tiesībām, apmācīt sociālos darbiniekus draudu atpazīšanā un pastiprināt pasākumus pret šādiem noziegumiem.
Savukārt, medijos un sociālajos tīklos (tostarp X/Twitter) gadījums izraisījis plašu rezonansi: nosodījumu, debates par multikulturālisma politikas draudiem un riskiem, kā arī migrantu neiespējamību integrēt. Sabiedrība arvien vairāk apzinās, kādā purvā ved iekļaujošā iecietības politika attiecībā uz migrāciju. Cilvēki pieprasa ģimenes deportāciju un migrācijas politikas kontroles pastiprināšanu vai tās pilnīgu atcelšanu.
Šis gadījums uzsver „goda slepkavību” problēmu” migrantu vidū, kur upuri ģimenēs bieži tiek kontrolēti par „uzvedību”, kas neatbilst Islama prasībām, tostarp hidžaba noņemšanu, satikšanos ar personām, bez saskaņojuma ar ģimeni, sociālo tīklu lietošanu.
Goda slepkavību statistika
Goda slepkavības (honor killings) ir īpaša vardarbības forma, kad paši ģimenes locekļi nolemj kādu no noslepkavot, uzskatot ka vainīgais ir apkaunojis ģimeni un to var labot tikai vainīgo fiziski iznīcinot (noslepkavojot), visbiežāk slepkavību izpilda grupā vīrieši, bet ar sieviešu tiešu atbalstu un līdzdalību slepkavības plānošanā, kā arī pēdu slēpšanā. Parasti nogalina radinieku (parasti sievieti) par it kā „apkaunojošu” rīcibu vai uzvedību, piemēram:
-
atteikšanos no vecāku noteiktām laulībām vai izvēloties savu nākamo dzīvesbiedru pretēji ģimenes gribai,
ārlaulības attiecībām,
„rietumniecisko” dzīvesveidu.
Diemžēl statistika par šādiem noziegumiem pasaulē ir ļoti neprecīza, jo īpaši par to, kas notiek musulmaņu valstīs, kuras statistika vienkārši nav pieejama un esošā informācija ne vienmēr ir pilnīga. Rietumvalstīs šariata likumu un seno islāma tradīciju stiprināšanās tendence tiek stipri nenovērtēta politisku iemeslu, kultūras tabu, gadījumu slēpšanas un atsevišķas klasificētas uzskaites trūkuma dēļ. Drīzāk, bieži vēršas pret tiem, kas par to runā skaļi, apsūdzot neiecietībā un naida kurināšanā pret migrantiem, kurus joprojām nez kāpēc nepamatoti sauc par bēgļiem. Sagrozītā aina par notiekošo bieži kļūst par šķērsli gadījumos, kad tiešām nepieciešama steidzama iejaukšanās un palīdzība personām, kuras būtu atzīstamas par bēgļiem.
Globālā statistika
Pēc ANO un UNFPA aplēsēm katru gadu pasaulē notiek vismaz 5000 "goda slepkavību", bet patiesībā šis skaits tiek lēsts līdz 20 000. Šie noziegumi izplatīti Āzijas, Tuvo Austrumu, Āfrikas patriarhālajās sabiedrībās un, satraucoši, ka, pieaugot migrantu skaitam, tās sāk arvien biežāk parādīties viņu kopienās Eiropā.
-
gadā UNODC fiksēja 89 000 sieviešu un meiteņu tīšu slepkavību visā pasaulē, daļa no tām – goda slepkavības; taču precīza daļa statistikā nav norādīta. ZInāms, ka kopš 2017. gada, kad pastiprinājās migrantu plūsmas uz Eiropu un to lokālās kopienas Eiropas valstīs pieauga kopā ar viņu ierasto dzīves veidu un tradīcijām, vērojama pieaugoša tendence.
2025. gadā Turcijā, piemēram, pēc American Sociological Review datiem šādas slepkavības biežāk notiek reģionos, kur goda normas tiek apstrīdētas un apkarotas.
Kā minēts, 2022. gadā fiksēti vismaz 89 000 slepkavību, tostarp, goda slepkavības, un vērojama 10–20 % izaugsme salīdzinājumā ar 2017. gadu; 70 % upuru – sievietes musulmaņu patriarhālo kultūru kopienās.
-
gadā – vismaz 5000–20 000 tīšu slepkavību, apstiprināti 7122 gadījumi datubāzēs; neuzskaite līdz 50 % un vairāk.
Slepkavības visbiežāk notiek Pakistānā, Indijā, Irānā, Turcijā – kāda ir statistikas dinamika (pieaugums, stabilitāte, kritums) – nav zināms, jo nav zināms, ka kāds nodarbotos ar datu vākšanu, apkopojumu un analīzi. Nav pat zināms, vai pastāv tāda iespēja.
2024. gadā Irānā fiksēti vismaz 186 gadījumi (pa ceturkšņiem: 51 ziemā, 43 vasarā, 43 rudenī), plus 29 starp kurdu sievietēm. Pakistānā – 588 slepkavības (HRCP).
Pieaugums: Eiropā (Nīderlandē, Lielbritānijā) „ar godu saistītas” vardarbības gadījumi pieauguši par 30–50 % 10 gados (no 460 līdz 619 NL 2023. gadā).
Upuri: 90 % – sievietes/meitenes (15–36 gadi); motīvi – „neatkarība”, „tradīciju ievērošana” (58 % gadījumu).
Neuzskatīti gadījumi (līdz 50 % ) kas slēpti kā vienkārši „ģimenes strīdi”.
Globāli: 48 384 apstiprinātas nāves konfliktos (2024, ANO), bet goda slepkavības – atsevišķa kategorija; pieaugums par 40 % civiliedzīvotāju vidū.
Krievijai/NVS statistika ir ļoti fragmentāra: 2024. gadā aptuveni 1000 sieviešu gājušas bojā no ģimenes vardarbības (47 % no visām sieviešu slepkavībām), daļa it kā – ar godu saistītas reģionos, kur valdošais ir Islams, bet bez konkrēta precizējuma.
Plānotā musulmaņu populācija Eiropas valstīs uz 2050.gadu:
Sweden: 30.6%
Austria: 19.9%
Germany: 19.7%
Belgium: 18.2%
France: 18%
UK: 17.2%
Norway: 17%
Denmark: 16%
The Netherlands: 15.2%
Finland: 15%
Italy: 14.1%
Switzerland: 12.9%
Bulgaria: 11.6%
Greece: 9.7%
Spain 7.2%
Slovenia: 5.2%
Hungary: 4.5%
Ireland: 4.4%
Portugal: 2.5%
Croatia: 2.1%
Czech Republic: 1.2%
Estonia: 1%
Romania: 0.9%
Slovakia: 0.7%
Latvia: 0.4%
Lithuania: 0.2%
Poland: 0.2%
Šobrīd vadošās valstis, kuras nostājas pret bezatbildīgo migrācijas politiku ir Ungārija un Polija. Arī Vācijā un pat Zviedrijā ir sākušās iebildes ir līdz šim bijušo atvērtību. Šī prognoze ir noderīga tendenču ilustrācijai un tā pagaidām kalpo kā brīdinājums par iespējamiem scenārijiem, nevis neizbēgamu nākotni. 2025. gadā musulmaņu īpatsvars Eiropā ir aptuveni 6%, bet, pat robežu slēgšanas gadījumā to izaugsme turpināsies pieaugt demogrāfisku faktoru ietekmē - Eiropas musulmaņu ģimenēs bērnu dzimst vairāk, taču noteikti arī mazāk, nekā Islama valstīs/
