Kārtējā kultūras darbinieku nomaiņa

Progrešivo vadītā Kultūras ministrija (KM) ir nomainījusi kārtējo kultūras iestādes vadītāju, organizējot atklātu starptautisku konkursu uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (VSIA) "Latvijas Koncerti" valdes locekļa amatu. Zināms, ka bija pieteikušies 12 pretendenti, no kuru vidus par uzvarētāju atzīts līdzšinējais Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" valdes priekšsēdētājs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padomes priekšsēdētājs, kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" Timurs Tomsons. 

Atlases komisijas priekšsēdētāja Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.

Jaunais direktors dzimis 19. septembrī 1987. gadā, Rīgā. Uzaudzis Bolderājā. Ziņas par ģimeni nav.
Pēc publiskām ziņām - nav saistīts ne ar vienu partiju.
Kopā ar citiem kultūras darbiniekiem savā laikā parakstījis kolektīvu vēstuli, kas bija adresēta toreizējam kultūras ministram Naurim Puntulim. 
Vadījis Liepājas koncertzāli 9 gadus, t.i. kopš 2017.gada. 

Timura Tomsona “burbulis” publiskā vidē ir profesionālā kultūras menedžmenta un klasiskās mūzikas sfēra (Liepāja–Rīga–starptautiski). Domubiedri ir galvenokārt citi kultūras iestāžu vadītāji, kuri atbalsta modernas, iekļaujošas un Eiropas vērtībām tuvas kultūrpolitikas idejas - partnerattiecību regulējums, mākslas brīvība, iekļaujoša sabiedrība, tiešas vai aktīvas saiknes ar LGBT+ kustību (Mozaika, Praids, queer pasākumi) nav fiksēti.

2020. gadā Liepājas pilsētas dome Tomsonu apbalvojusi ar "Gada Liepājnieks 2020" titulu.

Šajā amatā viņš nomainīja Guntaru Ķirsi, kurš vadīja "Latvijas koncertus" 20 gadus un no amata atkāpās 2025.gada novembrī. Ķirsim savā laikā mēģināja pārmest darbu saistībā ar Dzintaru koncertzāles kapitālo remontu un krēslu iegādi, nomainot reti neērtāss padomju lika mēbeles. Bija pat i2020.–2022. gados — Krēslu iepirkuma kriminālprocess:

• Dārgu krēslu iepirkums un piegāde Dzintaru koncertzālei.
• Jūrmalas dome un koncertzāle nevēlējās pieteikties par cietušo procesā, atzīstot, ka vecie krēsli bija jānomaina, iegādātie krēsli skatītājiem ir ērti lietošanai un koncertzāles prestižam cienīgi.
• pretenzijas noklusa arī, acīmredzot, vērtējot, kā mainījusies koncertdzīve Jūrmalā, kad to pameta Krievijas šovbiznesa dominējošie organizētāji.
• 2025.gada nogalē Ķirša vārds tika saistīts ar skandālu par Raimonda Paula vārda prettiesisku izmantošanu.

Guntars Ķirsis (dzimis 1965. gada 22. aprīlī Limbažos) ir latviešu diriģents, koru vadītājs, festivālu producents un ilggadējs kultūras organizāciju vadītājs. Viņš ir viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem Latvijas profesionālajā mūzikas un koncertu nozarē, ar lielu pieredzi koru diriģēšanā, Dziesmu svētkos un valsts kapitālsabiedrību pārvaldē.

Izglītība

• Emīla Dārziņa speciālā mūzikas vidusskola (1972–1983), Jāņa Erenštreita diriģēšanas klase.
• Latvijas Konservatorija (tagad Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) — bakalaura grāds kordiriģēšanā profesora Gido Kokara klasē (absolvējis 1990. gadā?).
• Maģistrantūra JVLMA profesora Imanta Kokara klasē (kora un orķestra diriģēšana), akadēmiskais maģistra grāds kordiriģēšanā un kora priekšmetu pasniedzēja specialitātē.
• Papildu izglītība: projektu vadīšana (LU Pašvaldību un projektu vadības centrs), vadītāju profesionālās izglītības programma “Biznesa klase”.

Profesionālā karjera (galvenie amati)

• 1989.–2006. — Mākslinieciskais vadītājs un diriģents korim “Valmiera”, virsdiriģents Valmieras rajona koru kopmēģinājumiem.
• 1993.–2005. — Latvijas Radio kora (Teodora Kalniņa kora) direktors.
• No 2005. gada — VSIA “Latvijas koncerti” valdes loceklis un direktors (vadījis vairāk nekā 20 gadus līdz 2025. gada novembrim).
• No 2014. gada — SIA “Dzintaru koncertzāle” valdes loceklis un direktors (paralēli “Latvijas koncertiem”) - 14 gadus.
• Rīgas festivāla mākslinieciskais vadītājs.
• Iepriekš: Jaunās mūzikas festivāla “Arēna” direktors (2002.–2004.), koru “Caritas”, “Tēvzeme” u.c. vadītājs, XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsdiriģents, Valmieras rajona koru virsdiriģents.
• 1. 2025. gada novembrī atstāja “Latvijas koncertu” amatu pēc anonīmas vēstules par iespējamiem iepirkumu pārkāpumiem (KM vērsās pie KNAB un IUB, taču 2026. gada februārī KNAB pārkāpumus nekonstatēja). Finālā anonīmie ziņotāji gandarījumu neguva, jo Ķirsis saņēma pat prēmiju.
  2. Apbalvojumi: Valmieras Goda pilsonis (2001), Ministru kabineta Atzinības raksts (2008), Francijas Ordenis mākslā un literatūrā (Kavaliera pakāpe, 2008).

Viņš ir bijis saistīts arī ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra padomi un citiem kultūras projektiem.

Kultūras ministrija (ministres Agnese Logina, Agnese Lāce) veikusi nozīmīgu kultūras iestāžu vadītāju nomaiņas laikā, kad Kultūras ministriju (KM) vada “Progresīvie” (no 2023. gada oktobra līdz 2026. gadam):

• Latvijas Nacionālais teātris
• VSIA “Latvijas koncerti” (pārvalda Latvijas Radio kori, Latvijas Radio bigbendu, Sinfonietta Rīga u.c. valsts mūzikas kolektīvus),
• SIA “Dzintaru koncertzāle” (Jūrmala),
• Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB),
• Liepājas teātris,
• Dailes teātris: Vadība nav mainījusies, toties 2026. gadā būtiski samazināta valsts dotācija, kas izraisīja pazīstamu aktieru un darbinieku atlaišanu,  
• Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) skaļa un publiska konfrontācija KM vadībā 2024. gadā - seksuālās uzmākšanās skandāls, kur padome (kurā tobrīd darbojās arī Timurs Tomsons) piespieda rektoru Guntaru Prāni atkāpties, un ministres Agnese Lāce / Logina publiski atbalstīja izmeklēšanu un padomes lēmumu. 
  2024. gada marta sākumā - Latvijas Televīzijas raidījumā “Kultūršoks” publiskoja septiņu studenšu liecības par vairāku pasniedzēju seksuālu uzmākšanos un vardarbību JVLMA. Sižeta autore ir jau augstāk pieminētās KM valstgs sekretāres Daces Vilsones vedekla Anete Ašmane-Vilsone. Skandāla karsēšana medijos tika pamatīgi uzturēta.
  
  Profesors Māris Kupčs un Rolands Kronlaks zaudē amatus; vēlāk tiesa daļēji apstrīdēja atlaišanas procedūru un no valsts līdzekļiem nācās izmaksāt kompensācijas. Kolektīvā vājprāta gaitā tika zāģēti kultūras pieminekļa akadēmijas durvīs caurumi-lodziņi, lai arī no gaiteņa ikviens intgeresents varētu "palūrēt", kā tiek apgūti profesionālas mūzikas smalkumi.
  
  JVLMA 2024. gada skandāls tiešām izraisīja ļoti asas diskusijas kultūras vidē, un daudzi mūzikas nozares pārstāvji to uztvēra tieši kā pūļa efektu, kad ar saistītu mediju un MA padomes koordinētu izrēķināšanos, kur individuālie gadījumi tika uzpūsti līdz sistēmiskai “vardarbībai”, bet kritiskie jautājumi par pierādījumu kvalitāti, laika nobīdi un motivāciju palika atbīdiīti ēnā.
  
  Kultūras darbinieku vidē (īpaši mūziķu aprindās) tika aktīvi apspriests, ka pieminētie gadījumi galvenokārt saistīti ar iekšējām ģimenes vai attiecību problēmām, kuras pēc tam “politizētas” kā sistēmiska vardarbība. Privāti tika runāts, ka nav tā, kā tiek pasniegts, bet, baidoties no publiskas zākāšanās par iespējamu vardarbības aizstāvēšamu, publiski klusēja, ļaujot izrēķināties ar saviem kolēģiem.
  Demakova, kura vadīja MA padomi, arī atbalstīja šo kampaņveidīgo uzbrukumu pasniedzējiem, bet pēc tam steidzīgi atkāpās no amata, iespējams, lai izvairītos no atbildības par pieļautajiem procedūras pārkāpumiem. Vēlāk tiesas procesos daži atlaišanas lēmumi tika apstrīdēti, un valsts sedza kompensācijas pasniedzējiem.   
• Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) - kur maiņa notika akadēmijas iekšējās vēlēšanās: Rūta Muktupāvela publiski atbalstīja Dāvi Sīmani.