Tallinas "Marta bombardēšana", ko veic padomju aviācija

Otrā Pasaules kara beigu fāzē Padomju armija arvien biežāk izmantoja aviāciju ne tikai militāro, bet arī civilo mērķu bombardēšanai. Bombardētas tika ne tikai piefrontes apdzīvotas vietas vai transporta mezgli, bet arī pilsētas vairākus simtus kilometrus aiz frontes līnijas.

Pirmais uzlidojums Tallinai notika 1944. gada 27. februārī, taču tas nenodarīja lielus postījumus, (lai gan bojā gāja 4 bērni).

Tallinas komandants jau marta sākumā bija uzsācis pilsētas evakuāciju, lai gan frontes līnija martā atradās vēl 250 km no Tallinas. Galvenokārt frontes attāluma dēļ evakuācija notika lēni un pilsēta bija pārpildīta ne tikai ar pilsētas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, bet arī ar daudziem bēgļiem, kuri cerēja izmantot dzelzceļa vai kuģu transportu.

Krievu uzlidojums Tallinai sākās naktī ar iepriekš uz zemes padomju kolaborantu veiktu sabotāžu- naktī tika uzspridzinātas Tallinas ūdens sūkņu stacijas iekārtas, atstājot gan pilsētu, gan tās glābšanas dienestus bez ūdens.

Uzlidojumā piedalījās 300 krievu lidmašīnas. Kopumā tika nomestas 1725 bumbas. Pateicoties pretgaisa aizsardzībai, 25 uzbrucēju lidmašīnas tika nošautas no zemes, bet vēl 10 likvidēja Somijas gaisa spēki.

Uzlidojuma rezultātā vairums bumbu tika nomestas uz dzīvojamiem rajoniem, un acīmredzami koncentrētas uz sabiedriskām ēkām pilsētas centrā. Tika nopostīta Nīgulistes baznīca, 4 pilsētas kinoteātri, Pilsētas arhīvs, nacionālais teātris Estonia, skolas. Praktiski pilnībā tika nodedzinātas pilsētas koka priekšpilsētas, bez pajumtes atstājot ap 20,000 iedzīvotāju. Pēc oficiālām ziņām, bojā gāja 757 cilvēki, no kuriem 586 bija mierīgie iedzīvotāji, 50 militārpersonas un 121 krievu karagūsteknis (57 sarkanarmieši gan bija ar igauņu uzvārdiem). 213 cilvēki bija smagi ievainoti (daļa nomira, kopējo upuru skaitu palielinot virs 800).

Uzlidojuma rezultātā praktiski necieta militārā infrastruktūra, vienīgais reālais zaudējums bija ugunsgrēkā nodegusi degvielas noliktava.

Pēdējais padomju uzlidojums Tallinai notika 1944. gada 22. septembrī

Karā, diemžēl, visas puses izdara to, ko varētu kvalificēt kā kara noziegumus. To darīja vācieši, to darīja arī sarkanā armija. Un to darīja arī sabiedroties, kas ir Otrā pasaules kara vismazāk pētītā lapaspuse.