Latvijā ierodas Velsas princis Čārlzs, kuru ar neļķi iepļaukā 16 gadus vecā Alīna Ļebedeva

Velas princis Čārlzs ieradās otrā vizītē Latvijā, kuras laikā viņš  klātienē iepazinās ar Latvijas progresu kopš viņa pirmās viesošanās Latvijā 1995.gadā, kā arī iepazīties ar Latvijas otru lielāko pilsētu Daugavpili.

Pie Brīvības pieminekļa, kur vairāki simti cilvēku pulcējušies uz tikšanos ar princi Čārlzu, kāda  nacionālboļševiku atbalstītāja Alīna Ļebedeva izspraucās cauri pūlim un ar sarkanu neļķi mēģināja iesist princim pa seju. Savu rīcību Daugavpils vidusskolniece Alīna pamatoja ar protestu pret gaidāmo Latvijas iestāšanos NATO un pret karu Afganistānā, britus nosaucot "par visas pasaules ienaidniekiem".

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atvainojās princim Čārlzam par incidentu pie Brīvības pieminekļa, un viņš uz to reaģēja ar sapratni, bet vēlāk pat lūdza meiteni nesaukt pie kriminālatbildības. 

Drošības policija viņas darbības bija kvalificējusi kā ārvalsts pārstāvja dzīvības un veselības apdraudēšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 15 gadiem.

Virsprokurors Edgars Bērziņš, kuram bija nodota lieta, savukārt klasificēja lietu kā huligānismu, par kuru var sodīt ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Ļebedeva jau pirmajā dienā tika nopratināta kā apsūdzētā. Ņemot vērā Alīnas nepilngadību, viņa netika sodīta.

*

2001. gadā Alīna Ļebedeva ieguva Latvijas pilsonību, pamatojoties uz to, ka viņas mātei bijusi Latvijas pilsonība.

*

2004. gada 9. janvārī Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) tika aizdedzinātas ārdurvis. Apmēram stundu pēc IZM ārdurvju aizdedzināšanas no interneta kafejnīcas «Poligons» vairākiem medijiem un arī IZM nosūtītas elektroniskās vēstules, kurās kā atpakaļadrese bija norādīta Krievijas bezmaksas pasta serverī www.pochta.ru ievietota adrese. Vēstules autori, kas sevi dēvēja par nacionālboļševikiem, paziņoja: «Šodien nacionālboļševiku partija rīkoja protesta akciju pret izglītības reformu 2004. gadā. Šī akcija ir tikai sākums cīņai, kas jums var beigties slikti. Mēs pieprasām atcelt šo diskriminējošo normu. Krievu bērni nemācīsies latviešu valodu.»

Par šo noziegumu tika aizturēta A. Ļebedeva un vēl viens nacionālboļševiku aktīvists Aleksandrs Gridasovs (dz. 1983. g.). Tomēr pierādījumu trūkuma dēļ no aizdomās turamajiem viņi šajā lietā kļuva tikai par lieciniekiem. Vainīgie juridiski joprojām nav noskaidroti, lai arī nav bijušas šaubas par to, ka interneta kafejnīcā, no kurienes sūtīti uzsaukumi, A. Ļebedeva atradusies.

*

2004. gadā Alīna Ļebedeva tika apcietināta par ielaušanos Krievijas prezidenta administrācijas ēkā Maskavā. 2005.g. decembra sākumā Maskavas Tveras rajona tiesa atzina par vainīgiem 39 aizliegtās Krievijas nacionālboļševistiskās partijas biedrus, kuri visi bija apsūdzēti Krievijas prezidenta administrācijas ēkas sagrābšanā. Astoņiem aktīvākajiem apsūdzētajiem tiesa piesprieda reālu cietumsodu, tostarp arī A. Ļebedevai, kura tika sodīta ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem. A. Ļebedeva atradās ieslodzījumā Maskavas cietumā ''''Matrosskaja tišina''''. Tā kā pusi no piespriestā soda viņa bija izcietusi, A. Ļebedeva par priekšzīmīgu uzvedību ieslodzījuma vietā atbrīvota jau 2006. gada sākumā un atgriezās Latvijā.

*

2009. gadā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa nolēma piemērot 200 latu naudassodu Alīnai Ļebedevai par to, ka viņa šogad 9.maijā Uzvaras parka teritorijā turējusi rokās plakātu ar aizliegtu simboliku - sirpi un āmuru.

*

2009. gadā Alīna Ļebedeva no Jura Žuravļova partijas Par dzimteni saraksta kandidēja Eiroparlamenta vēlēšanās.

*

2012.g. Alīna ieguva pedagoģijas bakalaura grādu sociālās pedagoģijas specialitātē un gatavojās maģistrantūrai. 

*

2016. gadā, 15 gadus vēlāk, Velsas princis Čārlzs joprojām bija Velsas princis Čārlzs