Latvijas hokeja izlase sensacionāli uzvar Baltrieviju

2005. gada 13. februāra spēle Rīgas Sporta pilī olimpiskās kvalifikācijas ietvaros pret Baltkrieviju atnesa Latvijai ne tikai leģendāru uzvara 5:4 papildlaikā, bet arī izcīnītu ceļazīmi uz Turīnas (arī Itālijā) olimpiskajām spēlēm.
Šīs spēles gaitā:

• Pirmo periodu Latvijas izlase zaudēja 1:3, kad vārtos bija Andrejs Naumovs.

• Otrās trešdaļas sākumā Latvijas izlases treneris Leonīds Beresņevs (6.7.1958) pieņēma lēmumu, kas neierakstās hokeja spēles rokasgrāmatās, kā jāspēle un jāveido spēles stratēģija un taktika – Naumova vietā stājās Edgars Masaļskis. Tāds lēmums pārsteidza arī pretiniekus.

• Masaļskis gan vēl ielaida vārtus jau pašā otrā perioda sākumā (109. sekundē), bet turpmāk lieliski ierakstījās komandas spēlē. Un tas jau bija sākums hokeja sensācijai, Latvijas komandai veicot grandiozu atspēlēšanos.

• Otrās trešdaļas sākumā Latvijas izlases treneris Leonīds Beresņevs – pieņēma pirmo, daudzus pārsteidzošu lēmumu, nomainīt vārtsargu -  Naumova vietā stājās Edgars Masaļskis. Šī radikālā rīcība lika nosirmot daudziem notiekošā vērotājiem, bet galvenie notikumi bija vēl priekšā.

Moments ar vārtsarga maiņu spēles vidū - otrās trešdaļas sākumā tiek pieminēts kā ļoti riskants, bet arī izšķirošs lēmums, kas galu galā atmaksājās, jo Masaļskis lieliski iekļāvās spēlē, un komandas spēle uzlabojās.

Taču turpmākie notikumi, un proti, 3. perioda pašā sākumā ierakstīja Latvijas izlases trenera Leonīda Beresņeva (2004–2006 izlasē) vārdu hokeja vēsturē ar vēl pārsteidzošāku lēmumu, un proti - iegūstot skaitlisku vairākumu Beresņevs noņēma vārtsargu, tādējādi izveidojot skaitlisku pārsvaru 6 pret 4 spēlētājiem uz laukuma. Tā ir viena no visu laiku ikoniskākajām epizodēm ne tikai Latvijas hokeja vēsturē.
Spēle kļuva par vienu no visu laiku dramatiskākajām Latvijas hokeja vēsturē — vēl 5 minūtes pirms beigām Latvija zaudēja 2:4, bet trešajā periodā guva trīs vārtus pēc kārtas (Bērziņš, Sprukts, Semjonovs), panākot sensacionālu atspēlēšanos.

Protams, ja risks nebūtu attaisnojies, Beresņevam gadiem ilgi pieminētu šo riskanto soli, atceroties arī to, ka viņš nav latvietis (tā ir tik ierasta lieta: ja veicas - savējais, ja nē - protams ne).

Šis hrestomātisks piemērs, kad tiek pieņemts atbildīgs lēmums, nedomājot par priekšrakstiem, bet mēģinot glābt situāciju un virzoties uz mērķi.

Latvijas valsts hokeja izlase

Treneru štābs

• Galvenais treneris: Leonīds Beresņevs
• Asistenti: Oļegs Znaroks, Harijs Vītoliņš
• Vārtsargu treneris / konsultants: Artūrs Irbe (kā bijušais vārtsargs un treneris aktīvi iesaistījās komandas vadībā, lai gan pats vārtos nestāvēja)

Spēlētāji spēlē pret Baltkrieviju (sastāvs, kāds minēts protokolos un laikmeta atskaitēs)

Vārtsargi:

• Sergejs Naumovs (Vitjaz, Čehija) — sāka spēli
• Edgars Masaļskis (Plzeň, Čehija) — ienāca no 20. minūtes un aizvadīja lielāko daļu spēles

Aizsargi:

• Rodrigo Laviņš
• Kārlis Skrastiņš
• Atvars Tribuncovs
• Igors Bondarevs
• Viktors Ignatjevs
• Agris Ozols (vai Sandis Ozoliņš – jāprecizē)

Uzbrucēji:

• Aleksandrs Semjonovs
• Aleksandrs Ņiživijs
• Juris Tambijevs
• Jānis Sprukts
• Ģirts Ankipāns
• Armands Bērziņš
• Aigars Cipulis
• Oļegs Macijevskis
• Juris Štāls
• Miķelis Rēdlihs
• Aleksandrs Macijevskis  (???)
• Sergejs Panteļejevs
• Jānis Sprukts

Personāls un atbalsts:

• Ārsts un fizioterapeiti — standarta LHF komanda tajā laikā (precīzi vārdi nav tik plaši dokumentēti, bet vadīja, protams, komandas ārsts Jānis Kvēps.
• Komandas vadība — Latvijas Hokeja federācijas pārstāvji, tostarp prezidents Kirovs Lipmans (pārējie cerams arī netiks aizmirsti) .

Šāds sastāvs pēc tam devās arī uz pašām Turīnas olimpiskajām spēlēm 2006. gadā, kur Latvija ieņēma 12. vietu.
Spēle pret Baltkrieviju palikusi kā simbols latviešu neatlaidībai un pelnītam "brīnumam uz ledus".

2005.gada 13. februārī Rīgas Sporta pilī Latvijas un Baltkrievijas hokeja valstsvienību spēlē (olimpiskās kvalifikācijas turnīra izšķirošais mačs) vārtu guvēji bija šādi:

Baltkrievijai

• Baško – 1:0 (05:16)

• Mikuļčiks – 2:0 (12:06)

• Grabovskis – 3:1 (21:49)

• Koļcovs – 4:2 (49:11)

Latvijai:

• Sprukts – 1:2 (18:33)

• Panteļejevs – 2:3 (22:07)

• Bērziņš – 3:4 (55:11)

• Sprukts – 4:4 (56:58)

• Semjonovs – 5:4 (57:31)

Leģenda dzīvo!