Ļeņins mūžam dzīvs - terora akti Mauzolejā

Ļeņina mauzolejs Maskavā Sarkanajā laukumā kopš 1924. gada ir bijis ne tikai PSRS valsts galvenā piemiņas vieta, bet arī vairāku uzbrukumu un vandalisma mērķis. Visnopietnākie no tiem bija divi sprādzieni 1967. un 1973. gadā, kurus pamatoti var dēvēt par terora aktiem. Taču, šie nebija vienīgie.

Pārējie gadījumi pārsvarā bija individuāli vandalisma akti vai psihiski slimu cilvēku rīcība. Ļeņina mumificētais ķermenis pēc 1960. gada incidenta tika papildus aizsargāts, bet pēc 1973. gada tika uzstādītais īpašs necauršaujams pretložu stikls, lai vadoņa mirstīgās atliekas pasargātu no turpmākiem iespējamiem bojājumiem.

1934. gada 19. marts — šāvieni

Pirmais dokumentētais uzbrukums notika desmit gadus pēc Ļeņina nāves.
46 gadus vecais Mitrofans Ņikitins (kāda sovhoza izmisis strādnieks no Maskavas apgabala) piegāja pie sarkofāga, izvilka naganu un izšāva divas reizes uz Ļeņina ķermeni. Vientuļais atriebējs bija tik slikts šāvējs, ka pat no tuvas distances  viņš netrāpīja. Kad apsargi steidzās pie viņa, Ņikitins izdarīja pašnāvību, iešaujot sev sirdī. Pie viņa atrada pirmsnāves zīmīti, kurā viņš sūdzējās par badu un korupciju. Pasaules revolūcijas vadoņa ķermenis palika neskārts un bojāts.

1950.–1960. gadu vandalismi

Pēc Staļina nāves un Hruščova “atkusņa” sākuma uzbrukumi kļuva biežāki:

• 1957. gada novembrī maskavietis Romanovs mēģināja apliet sarkofāgus ar tinti.
• 1959. gada 20. martā nezināms vīrietis ar āmuru ieplēsa stiklu.
• 1960. gada 14. jūlijā Kirgizstānas (vai Uzbekistānas) iedzīvotājs Kurmanats Miniļbajevs uzlēca uz barjeras un ar kāju sasita stiklu. Stikla lauskas iekrita Ļeņina sejā un rokās, tāpēc ķermeni nācās pamatīgi restaurēt, lai tam atjaunotu eksponāta izskatu.
  Mauzolejs uz laiku tika slēgts, un tika uzstādīts izturīgāks stikls.
• 1962. gadā kāds pensionārs Ļutikovs no Pavlovskas Posadas meta akmeni, bet atkal - ar precizitāti neizcēlās. Kas ar viņu pašu notika - nav zināms.
• 1966.gadā Krasnodaras pensionārs Vatincevs apmeklējumam bija gatavojies jau nopietnāk, tāpēc meta kuvaldu (veseri), taču cik zināms - viņa uzbrukuma mēģinājumam nekādas jēgas nebija. Vismaz par sekām neviens nerunā, gadījumu nepiemin, bet vesera metēja turpmākās gaitas nav zināmas.

Šajos gadījumos uzbrucējus parasti aizturēja un nosūtīja uz psihiatrisko ārstēšanu. Miroņa ķermenis cieta tikai 1960. gada incidentā.

1967. gada septembris — pirmais sprādziens

Pirmais īstais terora akts notika pie ieejas. Kauņas iedzīvotājs Krisanovs (dažos avotos Krysenkovs) uzspridzināja paštaisītu spridzekli (dažos avotos - bija ieradies ar pašnāvnieka “nāves jostu”).
Gāja bojā vairāki cilvēki. Precīzs skaits nav publiski precizēts; tikai ir saglabājušās ziņas, ka cietusi arī itāļu tūriste).
Pēc šī incidenta sāka būvēt jaunu necauršaujamu stikla sarkofāgu, ko uzstādīja 1973. gadā.

 Visnopietnākais terora akts ar upuriem,
bet Ļeņins - mūžam dzīvs

1973. gada 1. septembris - Nikolajs Nikolajevičs Savrasovs (dzimis 1939. gadā, no Horlivkas, Doneckas apgabals) iejaucās bērnu grupā un tika uztverts par skolotāju. Viņš piegāja pie sarkofāga un aktivizēja zem apģērba slēpto spridzekli. Gāja bojā pats terorists un laulāts pāris no Astrahaņas (kopā 3 cilvēki), bet 16 cilvēki tika nopietni ievainoti, tostarp, arī četri bērni. Jaunais pretložu stikls vadoņa ķermeni pasargāja. PSRS vara šo, tāpat kā visus iepriekšējos, incidentu slēpa.

Pēc PSRS sabrukuma

Pēc 1991. gada uzbrukumi kļuva simboliski, nevis nāvējoši:

• 2010. gadā tika iemesta tualetes papīra rullītis un skandēti saukļi ar prasību par Ļeņina apbedīšanu.
• 2014. gada janvārī mākslinieki Oļegs Basovs un Jevgeņijs Avilovs aplēja mauzoleja sienu ar svētītu ūdeni, kliegdami “Celies un ej projām!”. Ļeņins nepaklausīja, par pašu likteni - ziņu nav.
• 2023.gada jūlijā Čitas iedzīvotājs Konstantīns Stačukovs meta Molotova kokteili pret nožogojumu. Kur viņš trāpīja un vai vispār trāpīja nav zināms, tāpat ka viņa liktenis.

Sekas

Pēc 1960. gada incidenta tika pastiprināta apsardze un uzlikts stikls.
Pēc 1967. un 1973. gada sprādzieniem uzstādīja pretložu stikla sarkofāgu, kas kopš tā laika ķermeni ir pasargājis. Mauzolejs ik pēc noteikta laika tiek slēgts drošības pārbaudēm, bet ķermeni regulāri apkopj speciāla laboratorija, izmantojot vēl senās Ēģiptes metodes mirstīgo atlieku muficēšanai.
Debates par Ļeņina apbedīšanu kapa vietā saskaņā ar pareizticīgo baznīcas tredīcijām turpinās līdz šai dienai, taču ķermenis joprojām atrodas mauzolejā kā eksponāts, kuru var apskatīt interesenti. Joprojām pie Mauzoleja stāv apmeklētāju rinda.