Līdz pēdējam elpas vilcienam

"Līdz pēdējam elpas vilcienam" (franču: À bout de souffle) ir 1960. gada Francijas krimināldrāma, kuras režisors un scenārija autors ir Žans Liks Godārs.

Filmā galvenās lomas atveido Džīna Sīberga un Žans Pols Belmondo. Šī bija Godāra pirmā režisēta pilnmetrāžas filma, kā arī Belmondo aktiera karjeras pamanīts sāums.

Filma stāsta par zagli, kurš nozog automašīnu un vēlāk impulsīvi nogalina policistu. Varas iestāžu meklēts, viņš satiekas ar amerikāņu žurnālistikas studenti un mēģina pārliecināt viņu bēgt kopā ar viņu uz Itāliju.

Filmas pirmizrāde notika 1960. gada 16. martā. "Līdz pēdējam elpas vilcienam" ir nozīmīgs franču jaunā viļņa piemērs. Kopā ar Fransuā Trifo "400 sitieni" (Les Quatre Cents Coups) un Alēna Renē "Hirosima — mana mīla" (Hiroshima mon amour), kas abas iznāca iepriekšējā, 1959. gadā, tā piesaistīja pasaules uzmanību ar jauniem franču filmu veidošanas paņēmieniem. Runājot par šo filmu noteikti jāpiemi Roberto Roselīni ietekme.

"Līdz pēdējam elpas vilcienam" piesaistīja uzmanību ar savu vizuālo stilu, kas ietvēra tobrīd netradicionālu lēkājošu kadru izmantošanu. Filma izdošanas brīdī Francijā to noskatījās vairāk nekā 2 miljoni skatītāju. Tā tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām filmām. Žurnāla Sight & Sound 50 visu laiku labāko filmu kritiķu sarakstā filma ierindojās 13. vietā, savukārt režisoru sarakstā tā ierindojās 11. vietā. 

2018. gadā BBC veiktajā kritiķu aptaujā filmu ierindoja 11. vietā no 100 labākajām filmām svešvalodā.

„Līdz pēdējam elpas vilcienam” (À bout de souffle, angļu valodā Breathless) ir 1960. gada franču krimināldrāma un viena no franču Jaunā viļņa (Nouvelle Vague) nozīmīgākajām filmām. Tā ir Žana Lika Godāra pirmā pilnmetrāžas filma.

Galvenie dati

• Gads: 1960 (uzņemta 1959. gadā).
• Pirmizrāde: 1960. gada 16. martā Francijā (Parīzē). Vēlāk tā tika rādīta arī Kannu un Berlīnes kinofestivālos (Berlīnē Godārs saņēma Sudraba lāci par labāko režiju).

Uzņemšanas grupa

• Režisors: Žans Liks Godārs (Jean-Luc Godard).
• Scenārijs: Žans Liks Godārs (pēc Fransuā Trifo (François Truffaut) oriģinālās idejas/stāsta; mākslinieciskais konsultants – Klods Šabrols).
• Operators (cinematography): Rauls Kutārs (Raoul Coutard).
• Producents: Žoržs de Borēgārs (Georges de Beauregard).
• Montāža: Sesila Dekužī (Cécile Decugis).
• Mūzika: Marsials Solals (Martial Solal).
• Skaņa: Žaks Momons (Jacques Maumont).
• Asistents: Pjērs Risjē (Pierre Rissient).

Galvenie aktieri:

• Žans Pols Belmondo – Mišels Puikārs / Laszlo Kovacs (Michel Poiccard).
• Džīna Sīberga (Jean Seberg) – Patrīcija Frančīni (Patricia Franchini).
• Daniels Bulanžē – inspektors Vitalis.
• Citi: Anrī-Žaks Iē, Rožē Anēns, Žans Pjērs Melvils (kā rakstnieks Parvulesko) u.c. Godārs pats parādās epizodē.

Uzņemšanas vietas

Galvenokārt Parīzē uz ielām un reālās vietās (bez oficiālām filmēšanas atļaujām, kas radīja spontānu, dokumentālu sajūtu). Sākuma ainas – Marseļā (Vieux Port).

Konkrētākās vietas Parīzē: Champs-Élysées, Quai Saint-Michel (Hôtel de Suède, mūsdienās Les Rives de Notre-Dame), rue Campagne-Première (beigu aina), Montparnasse bulvāris, George V stacija, Orly lidosta u.c.

Filmēšana notika aptuveni 23 dienas no 1959. gada 17. augusta līdz septembra vidum. Izmantota rokas kamera (Eclair Cameflex), gandrīz bez papildu apgaismojuma, daudz improvizācijas (Godārs bieži rakstīja dialogus uz vietas un diktēja aktieriem). Liela daļa skaņas tika dublēta vēlāk.

Sižets ir par pašpārliecinātu jaunu vīrtiet Mišelu, kurš nozog automašīnu, impulsīvi nošauj policistu un Parīzē cenšas pārliecināt amerikāņu studenti/žurnālisti Patrīciju bēgt kopā ar viņu uz Itāliju. Filma kļuva slavenā ar jump cuts (lēciena griezumiem), brīvo stilu, Belmondo un Sībergas ikonisko tēlu, kā arī ar to, ka pārkāpa tradicionālā kino noteikumus. Tā ir viens no Jaunā viļņa simboliem un bieži tiek minēta visu laiku labāko filmu sarakstos. Neviļus radās salīdzinājums ka Godārs ir kā latviešu reižors Alvis Hermanis, kurš savā daiļradē izkāpj no tradiocionāliem rāmjiem, uzdrošinoties radīt kaut ko jaunu

Latviešu nosaukums „Līdz pēdējam elpas vilcienam” ir tiešs oriģinālā À bout de souffle („līdz pēdējam elpas vilcienam” / „bez elpas”) tulkojums.