Nodibina Rīgas statistikas biroju, tā bija pirmā šāda veida iestāde Krievijas impērijā

Rīgas pilsētas statistikas birojs bija pirmais Krievijas impērijā, kura tolaik bija okupējusi ne tikai Rīgu bet visu Latvijas (Livonijas) teritoriju

Arī visā pasaulē nebija daudz tādu biroju, kas būtu vecāki par Rīgas. Tā pēc Rēpertoire international des institutions statistiques, ko izdevis Starptautiskais statistikas institūts Hāgā 1934. gada, tikai trim pilsētām ir vecāki statistikas biroji, un proti Vīnē (1861.), Berlīnē (1862.) un Frankfurte pie Mainas (1865.) un līdz 1870. gadam vel tādi nodibināti Cīrichē (1868.) un Budapeštā (1869.).

Saprotams, valsts statistikas valdes pastāvēja. 

Toreizējai Rīgas statistikas komitejai rāts atvēlēja līdzekļus pagaidām uz trijiem gadiem 2150 sudr. rbļ. gadā.

1866. gada 20. jūnijā rāts ievēlēja par Statistikas komitejas locekļiem divus rātskungus, pie kam vienu iecēla par priekšsēdi, un apstiprināja divas ģilžu ievēlētas personas, bet 1866. gadā komiteja ievēlēja Vidzemes statistikas komitejas sekretāru Frīdrichu Jung-Stilingu par pilsētas statistikas komitejas sekretāru.

Pilsētas statistikas komitejai pievienoja Biržas komitejas tirdzniecības statistikas sekciju. Pilsētas statistikas komitejas darbība paredzēta ļoti plaša. Bet izrādījās, ka statistikas komiteja visus uzdevumus nevarēja veikt. Statistikas komiteja nolēma iedzīvotāju sastāva statistiku atstāt līdz 1867. g. skaitīšanai Vidzemes statistikas komitejai un pārņemt visus statistikas darbus, ko līdz šim izpildīja atsevišķas pilsētas valdes, līdz ar to atvieglinot valžu darbību.

Ekonomists, Nr.13-14 (15.07.1936)