Rīgas rāte atņem pilsētā dzīvojošiem latviešiem kroģēšanas tiesības, tās atstājot tikai vāciešiem

Rīgas pašpārvalde, lai arī jau 40 gadus bija okupēta un atradās Krievijas impērijas sastāvā, bija saglabājusi tiesības pieņemt dažādus lēmumus, tai skaitā par saimniecisko darbību. Augot konkurencei tsk ar krieviem, pret kuriem rāte nespēja pieņemt nekādus lēmumus, saasinājās pretrunas starp Rīgas pamatiedzīvotājiem. Rātes pieņemtie šāda veida lēmumi gan nebija ilglaicīgi, jo krieviem bija izdevīgi izmantot latviešu un baltvācu savstarpējās pretrunas un jāatzīst, ka Krievijas pārvalde, kur ar aizdomām skatījās uz baltvācu un citu vāciski tunājošo valstu sakariem, nereti šādus lēmumus jau pēc laika atcēla.