1832. gada Jurģos Vidzemes zemnieki iegūst tiesības apmesties uz dzīvi pilsētās

Kurzemes zemniekiem apmesties pilsētās bija liegts līdz līdz pat 1848.gadam. Iepriekš pilsētās zemnieki drīkstēja uzturēties tikai līdz saulrietam. Tos, kas pārkāpa šo likumu, sodīja ar nopēršanu pilsētas centrālajā laukumā.

Likums gan tika pārkāpts arī iepriekš, jo pilsētai vajadzēja kalpotājus un  strādniekus. Vēl vairāk,- iepriekš, dzimtbūšanas laikos, pat izbēdzis dzimtcilvēks varēja pilsētā kļūt par brīvu cilvēku.

Par Rīgas pilsoni varēja kļūt jebkurš cilvēks, jo netika ņemta vērā ne sociālā, ne nacionālā izcelšanās, pat izbēdzis vergs ­ drellis ­, ja bija nodzīvojis Rīgā vienu gadu un vienu dienu. Tajā laikā valdīja izteiciens: "Pilsētas gaiss dara brīvu". Šis faktors veicināja zemnieku pieplūdumu, sevišķi 15. gs. beigās un 16. gs. ­ laikā, kad Livonijā ieviesās dzimtbūšana.

Visi Rīgas pilsoņi tomēr nebija materiāli un tiesiski vienlīdzīgi. Līdz ar rātes norobežošanos izvirzījās atsevišķas dzimtas, kas kļuva par t. s. patriciju ģimenēm jeb patriciātu. Šīs ģimenes veidoja tikai vācu tautības pilsētnieki.

Ārpus patriciāta palika lielākā daļa vācu, latviešu un lībiešu tautības amatnieku, kuri reizēm arī tika dalīti bagātajos un nabadzīgajos (divites et pauperes). Viņi bija ne tikai skaitliski lielākā, bet arī sabiedriski un politiski aktīvākā Rīgas iedzīvotāju daļa.

Tāpat kā citās viduslaiku Eiropas pilsētās, arī Rīgā pilsoņu sabiedriskās aktivitātes realizējās ar pilsētnieku brālību palīdzību.

Jau 14. gs. Rīgas ārējie ienaidnieki ­ gan vietējās nepakļautās tautības, gan ordenis un bīskapi, tāpat tā laika Eiropas pilsētās valdošās tradīcijas, mudināja pilsoņus apvienoties garīgi ­ militāri ­ saviesīgās brālībās jeb ģildēs (Gilde).

Rīdzinieka dzīve pilsētā toreiz nebija iedomājama ārpus vienas vai otras šādas brālības. Ģildes rūpējās par savu biedru izpirkšanu no gūsta, kritušo apglabāšanu un viņu piederīgo atbalstīšanu, svētku un dzīru rīkošanu utt. Katrai ģildei bija savi statūti jeb šrāgas, kas reglamentēja biedru tiesības un pienākumus.