Rīga Krievijas impērijā. Vācbaltiskā Rīgas rāte izdod rīkojumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu latviešiem
1710. gadā pēc mēra epidēmijas un ilgiem aplenkuma mēnešiem Rīga padodas krieviem, Rīgai uz vairāk kā 200 gadiem nonākot to pakļautībā. Sākotnēji Rīga un Rīgas rāte saglabāja zināmu likumu "autonomiju" un privilēģijas, kuras gan pakāpeniski tika likvidētas.
Kā parasti šādos gadījumos,- krievu spiediens uz valdošo, pamatā dažādas izcelsmes, bet "vāciski runājošo" Rīgas "aristokrātiju", pārvērtās tās papildus spiedienā uz latviešiem. Savukārt, latvieši, izmantodami neuzticību krievu un baltvāciešu starpā ne bez panākumiem radīja papildus tiesības un iespējas sev.
Rīgas rāte izdeva rīkojumu par latviešu nekustamo īpašumu atsavināšanu, ar kuru Rīgas latviešiem bija likts gada un vienas dienas laikā izpārdot visus savus īpašumus Rīgā un pilsētas lauku teritorijā. Nopietnu pretestību Rīgas rātei organizēja Rīgas transportstrādnieku, zvejnieku, pārcēlāju un mastu šķirotāju profesionālās apvienības (ģildes).
Rātes lēmums tika atcelts un to veicināja arī Rīgas bagātākais iedzīvotājs, latvietis Jānis Šteihhauers ar saviem domubiedriem.
Tomēr vēl desmitgades turpinājās latviešu tiesību ierobežošanas mēģinājumi, piemēram, 03.04.1751 Rīgas rāte atņem pilsētā dzīvojošiem latviešiem kroģēšanas tiesības, tās atstājot tikai vāciešiem, 17.07.1749 rāte nevāciem aizliedz nēsāt "vācu drēbes", lai jau " pēc ārienes varētu redzēt viņu zemo dzimumu" utml. Ar šiem ierobežojumiem Rīgas trāte panāaca tieši pretēju efektu: ja pat līdz 18. gadsimtam tiesības vairāk ietekmēja "kārtu piederība", ne tautība, tad "valdošo aprindu" uzsāktā šķirošana pēc tautības pazīmes tieši nostiprināja nacionālās identitātes ideju.
