Atklāta garākā publiskā telegrāfa līnija Ziemeļeiropā un pirmā elektromagnētiskā līnija Krievijas impērijā. Tā sākās Bolderājā

Nodibināt labus un ātrus sakarus starp Boderāju (kurā iebrauca ārvalstu kuģi ar dažādām precēm) un Rīgu bija ieinteresēti gan Rīgas tirgotāji, gan Rīgas birža.

Birža 1850. gadā nolēma telegrāfa līnijas būvdarbus uzticēt Berlīnes firmai Siemens und Halske. 

Verners Sīmenss, kurš 1851. gadā, braucot uz Pēterburgu, apmeklēja arī Rīgu, piedāvāja projektu, kurā telegrāfa aparātu paredzēja uzstādīt Bolderājas loča mājā.

Līnijas vadus Siemens piedāvāja ieguldīt 5 pēdas dziļā grāvī pa Rīgas – Bolderājas pasta ceļu. šķērsojot Hapaka atteku, līnijas vadu ievietojot ūdensdrošā caurulē. Daugavu bija paredzēts šķērsot pie Mūkusalas. Zaķusalā uzstādīt 100 pēdu augstu mastu, bet Daugavas labajā krastā – 140 m augstu mastu. Tālāk līnijas vadi pa kreiso krastu tiktu virzīti uz Kārļa vārtiem un uz rātskunga Šeplera māju, kurā izvietojās telegrāfa Rīgas birojs.

Guldīt toreiz kabeli pāri Daugavai būtu pārāk dārgi, izvēlējās vadus. 

Šo telegrāfa līnijas projektu 1852. gada 7. martā apstiprināja Krievijas ķeizars Nikolajs I.

Būvdarbus sāka augusta beigās un divu mēnešu laikā tos pabeidza.

Priecīgo ziņu Biržas komitejai paziņoja  būvdarbu galvenais uzraugs inženierleitnants Krāmers ar telegrammu: 

Man ir tas gods ziņot, ka 1. novembrī Rīgas – Bolderājas elektromagnētiskā telegrāfa būve ir pabeigta.

Novembrī pa Rīgas – Bolderājas līniju nosūtīja 269 ziņojumus (6582 vārdi), par ko ieņēma 133,20 rubļus (par ziņojumu līdz 25 vārdiem bija jāmaksā 50 kapeikas). Telegrāfa pirmā darbības gada ieņēmumi bija slikti – izdevumi bija 3,5 reizes lielāki nekā ieņēmumi. Arī tarifa paaugstināšana nedeva vēlamos rezultātus.

1859. gadā Biržas komiteja telegrāfa līniju iznomāja privātpersonai – galvenajam telegrāfistam Eduardam Bredenšejam.

Nomas pricips attaisnojās. E. Bredenšejs darbības lauku paplašināja – 1860. gada 5. maijā saņēma atļauju būvēt telegrāfa līniju Bolderāja – Dubulti.

1865. gadā viņš iekārtoja telegrāfa staciju Iļģuciemā.

Līnija kā privāts uzņēmums pastāvēja 62 gadus, kad to 1914. gada 1. jūlijā "vardarbīgi" slēdza, jo pēdējais īpašnieks Mihaels Trenčs- atteicās to atdot un iekļaut kopējā "valsts" tīklā.

Pēc 2 nedēļām sākās 1. Pasaules karš. 

Fragmenti no:  J. Ločmelis, periodika.lv, news.lv