Osmaņu impērija Mehmeda II vadībā iekaroja Trebizonas impēriju, kas iezīmēja Bizantijas impērijas beigas
Trebizonas (mūsdienās Trabzona, Turcijā) Impērija bija monarhija, kura uzplauka pamatā uz Bizantijas grieķu kultūras pamata no 13. līdz 15. gs. Anatolijā un Dienvidu Krimā. Tā izveidojās imperatora Andronikosa I Komnenosa (Andronikos I Komnenos) mazbērnu sacelšanās rezultātā. Trebizona bija Bizantijas Grieķijas pārmantotāja valsts kopā ar Nikejas impēriju un Epēras Despotātu pēc Bizantijas Impērijas sabrukuma.
Sultāns Mehmeds II pēc tēva nāves 1451. gadā kļuva par sultānu un divus gadus vēlāk ieņēma Konstantinopoli (tagadējā Stambula).
Konstantinopoles ieņemšana bija nozīmīgs punkts Osmaņu valstij, jo no tā laika valsti starptautiski atzina par impēriju un Mehmeds II oficiāli ieguva tiesības lietot titulu Romas imperators, jo Konstantinopole bija oficiālā Romas impērijas galvaspilsēta kopš galvaspilsētas tiesību atņemšanas Romai 330. gadā.
Šādu titulu lietoja arī Svētās Romas impērijas imperators Frederiks III, kuru Romas pāvests Leo III 800. gadā kronēja ar šādu titulu. Mehmeds II bija arī Bizantijas imperatoru asinsradinieks, jo viņa tēva un citu iepriekšējo sultānu sievas bija arī Bizantijas princeses.
Mehmeda II laikā Osmaņu impērija bija kļuvusi par lielu daudznacionālu valsti, kuras iedzīvotājiem bija ne tikai atšķirīga izcelsme, bet arī reliģija. Tādēļ viņš radīja tādu administratīvo iekārtu (turku valodā: millet, millets), kas nodrošināja pilnīgu reliģijas brīvību un vienlīdzību. Tiesa, "neticīgajiem" bija papildus nodokļi.
Viņš ne tikai saglabāja Konstantinopoles patriarhātu, bet veicināja tā attīstību — turku valodā tika iztulkota kristietības literatūra un patriarhs ieguva neierobežotu varu pār tās padotajiem, ko šis amats nekad nebija piedzīvojis.
Iecietība un vienlīdzība Osmaņu impērijā, salīdzinājumā ar viduslaiku Eiropu bija daudz augstākā līmenī.
Mehmeda II likums par Bosnijas franciskāņu brīvību
Mehmeda II 1463. gada 28. maija edikts par Bosnijas franciskāņu tiesībām uz brīvību ir otrs vecākais cilvēktiesību dokuments pasaulē un to 1971. gadā publicēja visās Apvienoto Nāciju Organizācijas valodās.
