Vīnes kauja. Polijas karaļa Jana III Sobeska vadītais karaspēks sakauj Osmaņu iebrucējus pie Vīnes

Kauja par Vīni notika 1683. gada 11.-12. septembrī, pēc divus mēnešus ilgušas Osmaņu (Otomaņu) impērijas karaspēka veiktas pilsētas aplenkšanas. Osmaņu impērijas karaspēks teju divreiz lielākais karaspēks šajā kaujā tika sagrauts. Tas iezīmēja Osmaņu impērijas ekspansijas beigu sākumu Eiropā, kā arī tās varenības norietu. Savukārt Eiropā tas ļāva nostiprināties Habsburgu dinastijai.

Kaujā par Vīni pretī osmaņu karaspēkam 138,000 vīru apjomā stājās apvienotais poļu, austriešu, vācu 70,000 vīru lielais karaspēks Polijas-Lietuvas karaļa Jana III Sobeska vadībā. Osmaņu armiju vadīja lielvezīrs Merzifonlu Kara Mustafa Paša.

Karaļa Sobieska karaspēka uzbrukums sākās 12. septembra pēcpusdienā ar huzāru kavalērijas triecienu osmaņu armijas nometnes pašā centrā. Pievakarē ap pussešiem karalis pats jau zirga mugurā jāja pa osmaņu nometni, vērojot paniku, apjukumu un notiekošo osmaņu karotāju apkaušanu. Turki šajā kaujā zaudēja ap 15,000 nogalinātu vīru, apvienotie poļu-vācu spēki gandrīz 4 reizes mazāk - 4000.

Plašākā nozīmē kaujas par Vīni iznākums nozīmēja Eiropas valstu uzvaru pār Osmaņu impēriju ap 300 gadu ilgajā cīņā.

Tiesa, arī pēc uzvaras kaujā par Vīni Habsburgu Austrijai bija nepieciešami vēl 16 gadi, lai atbrīvotu no Osmaņu impērijas spēkiem Ungāriju, Transilvāniju un citas teritorijas.

Taču lielākā daļa Balkānu joprojām palika Osmaņu impērijas ietekmes sfērā.