Bijušajā Krievijas Impērijas teritorijā pāriet uz Gregora kalendāru

Gregora kalendārs (arī Gregoriāņu kalendārs) jeb t.s. jaunais stils ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Gads sadalās 12 dažāda garuma mēnešos, kam pamatā ir Mēness fāzes. Tālākais mēnešu sadalījums ir 7 dienu nedēļās. Katrs ceturtais gads ir garais gads, atskaitot tos pilno gadsimtu gadus, kuri nedalās ar 400.

Oficiāli spēkā ar 1582. gada 15. oktobri, bet globāli pasaulē praktiski ieviesās tikai ar XVII gs., bet paralēli tam daudzviet turpināja lietot arī Jūlija kalendāru.

XVI gs. beigās pāvesta Gregora XIII uzdevumā un Vatikāna astronoma Luidži Lilio vadībā tika veikti astronomiskie aprēķini un konstatēts, ka visu laiku lietotais Jūlija kalendārs ir atpalicis no Saules laika 10 dienas.

Kalendārs tika pārstrādāts, pievienojot t.s. "garo gadu" papildu dienas un 1582. gadā publicēts ar rīkojumu 4. oktobra izlaist desmit datumus un kalendārā 5. oktobra vietā likt 15. oktobri. katoļu zemēs jauno kalendāru pieņēma automātiski, savukārt Luterāņu zemes sākumā to noraidīja - viss, kas nāk no Romas, ir slikts (skat. Kalendāra nemieri Rīgā), - bet ar laiku bija spiestas atzīt tā praktiskās priekšrocības.

***

Gregora kalendāra ieviešana Latvijā

Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm, kuras teritorijā pāreja no Jūlija kalendāra uz Gregora kalendāru un atpakaļ politisko iemeslu dēļ notika vairākas reizes, turklāt mūsdienu Latvijas teritorijā vēsturiski vienlaikus pastāvējuši vairāki kalendāri:

• 1582. Pirmo reizi jaunais kalendārs ar Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieka pavēli tika ieviests 1582. gada oktobrī (4. oktobris kļuva par 15.oktobri) Livonijas Pārdaugavas hercogistē (tagadējā Vidzemē un Latgalē). Rīgas pilsēta jauno kalendāru nepiekrita lietot, kas izraisīja Kalendāra nemierus. Arī luteriskajās Kurzemes un Zemgales hercogistes un Rīgas pilsētas teritorijā turpināja lietot veco Jūlija kalendāru.
• 1622. Pēc Vidzemes pievienošanas Zviedrijai, Vidzemē atjaunoja Jūlija kalendāra lietošanu,
• 1772.  Latgalē beidza lietot Gregora kalendāru līdz ar tās pievienošanai Krievijas impērijai, kura dzīvoja pēc Juliāna kalendāra līdz pat 1918.g. februārim
• 1915. Pēc Kurzemes un Zemgales okupācijas Oberosts šeit ieviesa Gregora kalendāru. Paralēli pastāvēja vācu okupācijas un Krievijas impērijas oficiālie pieraksti- kaut vai par Ziemassvētku kauju datumu gadu vēlāk - tie būs datēti ar dažādiem datumiem vācu un krievu pierakstos
• 1917. gadā, pēc visas tagadējās Latvijas teritorijās okupēšanas, vācieši oficiālajos dokumentos izmantoja Gregora kalendāru
• 1918. Latvijā uz Gregora kalendāru līdz šim pēdējo reizi pilnībā pārgāja 1918. gadā, kad starpība starp kalendāra laiku un astronomisko laiku bija jau 14 dienas. Sekojoši, 1918. gada 1. februāris "kļuva" par 15. februāri. Reāli pāreja pilnībā ieviesās 1919.g.

***

Lielbritānijas impērija pieņēma Gregora kalendāru 1752. gadā,

Japāna - 1873. gadā,

Osmaņu impērija - 1917. gadā,

Grieķija — 1923. gadā,

Ķīna- 1949. (pirmoreiz 1911.) gadā.

***

Krievijas Pareizticīgo Baznīca vēl joprojām turas pie Jūlija kalendāra. Līdz 2100. gada 14. martam starpība starp Gregora un un Juliāna kalendāru būs 14 dienas, bet pēc šī datuma- nākamos 100 gadus- 15 dienas.

***

Izraēla. Jūdu kalendārs jeb Mozus kalendārs, balstīts uz Saules un Mēness cikliem. Izraēlā tas ir oficiālais valsts kalendārs.

Gadus apzīmē AM

Pēc ši kalendāra AM 5775 gads sākās 2014. gada 24 septembrī un beigsies  2015. 13. septembra saulrietā

***

Islāma kalendārs, musulmaņu kalendārs, jeb Hidžrī kalendārs  tiek lietots vairākās musulmaņu apdzīvotajās valstīs un ar tā palīdzību musulmaņi nosaka islāma reliģisko svētku un piemiņas dienas. Islāma kalendāra gadā ir 12 lunārie mēneši un tajā ir aptuveni 354 dienas.

Gadus šajā kalendārā apzīmē AH

Lunārais gads ir par 11 dienām īsāks nekā saules gads, kuru lieto par pamatu Gregora kalendāram. Islāma kalendāra gadus sauc par hidžras gadiem, jo tos skaita no gada, kad Muhameds pārcēlās no Mekas uz Medinu un arābu vārds hidžra nozīmē pārcelšanos.

2014. gada 24. oktobrī pēc Gregora kalendāra sākās 1436 gads  AH (1436 AH), kurš beigsies  2015. gada 13. oktobra saulrietā

***

Ķīniešu kalendārs ir lunasolārais kalendārs, kas iekļauj sevī gan solārā (Saules), gan lunārā (Mēness) kalendāra elementus. Kalendāram seko ne tikai Ķīna, bet arī citas Āzijas kultūras. Mūsdienās lielākā daļa Austrumāzijas valstu ikdienas darbībās izmanto Gregora kalendārs, tomēr ķīniešu kalendāra joprojām tiek izmantots lai atzīmētu tradicionālos Austrumāzijas svētkus, kā piemēram Ķīniešu Jauno gadu.

Ķīniešu Jaunais gads sākās ar 2. pilnmēnesi pēc Ziemas saulgriežiem (ne ;atrāk par 21. janvāri un ne vēlāk par 20. februāri).

Ķīnas civilizācijas ilgajā vēsturē atrodamas vairākās kalandāra reformas, bet ja seko vienai no vecākajām atrastajam rakstītajām liecībām Šaņ-Iņ dinastijas (1776.-1122 p.m.ē.) laikā, var uzskatīt, ka 2015. gada 18. februārī pēc Gregora kalendāra beigsies 4771. ( Zaļā Zirga)  gads pēc ķīniešu cikliskā kalendāra

***

Pasaulē pastāvējuši arī simti citu laika uzskaites veidu / lokālu kalendāru, taču atšķirībā no šeit minētajiem tie vairs netiek praktiski lietoti