Jans III Sobeskis
Jans III Sobeskis
- Dzimšanas datums:
- 17.08.1629
- Miršanas datums:
- 17.06.1696
- Papildu vārdi:
- John III Sobieski, Jan III Sobieski, Jonas III Sobieskis, Ян III Собеский
- Kategorijas:
- Hetmans, Karalis
- Tautība:
- polis
- Kapsēta:
- Kraków, katedra na Wawelu
Jans III Sobeskis (poļu: Jan III Sobieski, lietuviešu: Jonas Sobieskis, baltkrievu: Ян Якубавіч Сабескі; dzimis 1629. gada 17. augustā, miris 1696. gada 17. jūnijā) - Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1674. gada līdz savai nāvei 1696. gadā. Jana Sobeska 22 gadu ilgais valdīšanas laiks iezīmējās ar valsts stabilizāciju pēc Plūdiem un Bogdana Hmeļņicka sacelšanās gadiem. Lielisks kara stratēģis, Eiropas slavu ieguva pēc osmaņu karaspēka sakāves Vīnes kaujā, kas iezīmēja lūzumpunktu osmaņu invāzijai Eiropā.
Pilns tituls
Kā Polijas karalis Jans III svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas lielhercogs", kas norādīja uz to, ka arī pēc Livonijas ziemeļu daļas zaudēšanas zviedriem viņš pretendēja uz šo pārmantojamo titulu:
"Jans III, no Dieva žēlastības Polijas karalis, Lietuvas, Krievijas, Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas, Livonijas, Smoļenskas, Kijevas, Volīnijas, Podlasijas, Severijas un Čerņigovas lielhercogs, u.c."
(''Joannes III, Dei Gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniae, Russiae, Prussiae, Masoviae, Samogitiae, Livoniae, Smolenscie, Kijoviae, Volhyniae, Podlachiae, Severiae, Czernichoviaeque, etc.)
Dzīvesgājums
Dzimis 1629. gadā Olesko pie Ļvovas (toreiz Žecpospoļitas, tagad Ukrainas teritorijā) Krakovas kastellāna ģimenē. Beidza Jagellona universitātes filozofijas fakultāti. Pēc tam ceļoja pa Eiropu un tikās ar vairākiem tolaik ietekmīgiem valdniekiem un karavadoņiem, kā arī apguva franču, vācu, itāliešu valodu.
Atgriezās Polijā 1648. gadā un pieteicās par brīvprātīgo cīņai pret Bogdanu Hmeļņicki, kur cīņās ieguva pulkveža pakāpi. Vēlāk Polijas karalis Jans II Kazimirs nosūtīja Sobeski par sūtni uz Stambulu, kur viņš iepazina Osmaņu impērijas armiju un karošanas taktiku. Kad 1655. gadā sākās "Plūdi" (Zviedrijas iebrukums Polijā), Sobeskis karoja poļu karaļa pusē, kaut arī līdz ar savu karaspēka daļu apmēram gadu bija lojāls zviedriem. Izceldamies kā spējīgs karavadonis kaujās ar osmaņiem, 1673. gadā Sobeskis tika ievēlēts par Polijas karali.
Nestabilos politiskajos apstākļos Sobeskim izdevās reorganizēt Žečpospoļitas armiju. Iesākumā ārpolitiski orientēdamies uz Franciju un Osmaņu impēriju, 1683. gadā Sobeskis mainīja politisko orientāciju un sabiedrojās ar Svētā Romas impērijas imperatoru Leopoldu I, kā arī iekļāvās pāvesta Inocenta XI organizētajā "Svētajā līgā". Kad 1683. gadā osmaņi aplenca Vīni, Jans III Sobeskis komandēja apvienoto Žečpospoļitas, Austrijas un vācu zemju karaspēku un smagi sakāva turku karaspēku. Pāvests pēc kaujas nodēvēja Janu III Sobeski par "Vīnes un Eiropas civilizācijas glābēju".
Avoti: wikipedia.org
| Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Karaliskā pils Varšavā | 00.00.1619 | de, en, lv, pl, ru | ||
 | Warschau, Wilanów-Palast | 00.00.1696 | de, en, fr, pl, ru, ua |
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Katarzyna Radziwiłowa | Māsa | |
| 2 |  | Marie Casimire Louise de la Grange d’Arquien | Sieva | |
| 3 |  | Michał Kazimierz Radziwiłł | Svainis | |
| 4 |  | Michał Kazimierz Radziwiłł | Svainis | |
| 5 |  | Władysław Dominik Zasławski | Svainis | |
| 6 |  | Augusts II Stiprais | Pēctecis |
11.11.1673 | Battle of Khotyn
The Battle of Khotyn or Battle of Chocim was a battle held on the 11 November 1673, where Polish-Lithuanian Commonwealth forces under hetman Jan Sobieski defeated Ottoman Empire forces under Hussain Pasha. It reversed the fortunes of the previous year, when Commonwealth weakness led to the signing of the Peace of Buczacz, and allowed Jan Sobieski to win the upcoming royal election and became the king of Poland.
21.05.1674 | Jan Sobieski został wybrany na króla Polski
Gdy 10 listopada 1673 zmarł król Michał Korybut Wiśniowiecki, szlachta na sejmie elekcyjnym, jedynie przy sprzeciwie części posłów litewskich, wybrała 21 maja 1674 na jego następcę Jana Sobieskiego. Znaczną rolę w elekcji odegrała Marysieńka, żona Sobieskiego. Sobieski uzyskał 3450 głosów elektorskich szlachty.