Augusts II Stiprais
Augusts II Stiprais
- Dzimšanas datums:
- 12.05.1670
- Miršanas datums:
- 01.02.1733
- Papildu vārdi:
- Август II Сильный, August II Mocny, August II. der Starke, Фридрих Август I Саксонский, Август II Польский, AugustsII stiprais,
- Kategorijas:
- Aristokrāts, Karalis
- Tautība:
- vācietis, polis
- Kapsēta:
- Kraków, katedra na Wawelu
Augusts II Stiprais bija Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts I (vācu: Friedrich August I.)) no 1694. līdz 1733. gadam. 1697. gadā tika ievēlēts par Polijas karali un Lietuvas lielkņazu un valdīja līdz 1706. gadam, kad ar Zviedrijas atbalstu troni ieguva Staņislavs Leščiņskis.
Pēc zviedru sakāves Ziemeļu kara Poltavas kaujā, Augusts II atguva Polijas troni un bija Polijas karalis līdz savai nāvei 1733. gadā.
Iesauku Stiprais ieguvis sava milzīgā fiziskā spēka dēļ - spējis ar rokām pārlauzt pakavus. Kā Saksijas kūrfirsts izveidoja dzimto Drēzdeni par mākslas un kultūras centru, uzaicinot uz pilsētu daudzus tālaika ievērojamākos arhitektus un māksliniekus. Nodibināja slavenā Meisenes porcelāna ražotni.
Pretrunīgāk vērtēta Augusta II Stiprā loma Polijas vēsturē, jo iesaistīja Žečpospoļitu valstij nevaiksmīgajā Ziemeļu karā, kas novājināja valsti un nostiprināja Krievijas un Prūsijas pozīcijas reģionā.
Frīdrihs Augusts par Saksijas kūrfirstu kļuva pēc sava vecākā brāļa Johana Georga IV nāves 1694. gadā.
Lai iegūtu Žečpospoļitas troni, pārgāja katolismā. Kad Polijas seims sapulcējās, lai ievēlētu jauno karali pēc Jana III Sobeska nāves, Augusts II Stiprais pēc balsu skaita zaudēja Francijas atbalstītajam kandidātam Fransuā Luī Kontī, tomēr ātrāk par konkurentu ieradās Polijā un kronējās par karali, tāpēc viņa leģitimitāte tika apšaubīta.
Kā Polijas karali Augustu II atbaltīja Austrija un Krievija, bet finansiāli, lai piekukuļotu šļahtas pārstāvjus, Saksijas galma ebrejs Bērends Lēmans (Issachar Berend Lehmann).
Iesaistoties Ziemeļu karā pret Zviedriju Dānijas un Krievijas pusē, Augusts II Stiparais cieta sakāves Livonijā, un vēlāk Zviedrijas karaspēks Kārļa XII vadībā ieņēma Polijas galvenās pilsētas. Zviedru spiediena rezultātā par Polijas karali un Lietuvas lielkņazu tika ievēlēts Staņislavs Leščiņskis.
Kad Poltavas kaujas katastrofas rezultātā zviedri faktiski zaudēja Ziemeļu karā, Augusts II Stiprais atguva troni un valdīja līdz savai nāvei 1733. gadā, tomēr politiski lielā mērā bija atkarīgs no Krievijas.
Tā kā Augusta II Stiprā sieva Kristiāna Eberhardīne Hohenmcollerna pretēji vīram palika protestantismā un parasti nedzīvoja kopā ar vīru, Augustam II dzīves laikā bija ievērojams daudzums mīļāko, no kurām bija daudzi āralulības bērni. Viens no tiem bija Latvijas vēsturē pazīstamais Saksijas Morics.
Ar Augusta II vārdu Latvijā saistās vairākas leģendas, piemēram, par Augusta akmeni Krāslavā un Pētera akmeni Bauskā.
Avoti: wikipedia.org
| Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Warschau, Wilanów-Palast | 00.00.1696 | de, en, fr, pl, ru, ua |
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Žorža Sanda | RELATION_DESCENDANT | |
| 2 |  | Saksijas Morics | Dēls | |
| 3 |  | Maria Aurora von Königsmarck | Partneris | |
| 4 |  | Johans Patkuls | Darba ņēmējs | |
| 5 |  | Jans III Sobeskis | Priekštecis | |
| 6 |  | Staņislavs Leščiņskis | Pēctecis |
11.02.1700 | Lielais Ziemeļu karš: Kara sākums
Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem starp Zviedriju un Krieviju par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
09.08.1704 | Lielais Ziemeļu karš: krievu armija ieņem Narvas cietoksni
17.07.1710 | Lielais Ziemeļu karš: Pēc vairāk kā 500 gadu cīņām Rīga un Vidzeme uz 208 gadiem nonāk krievu rokās. Kurzeme brīva vēl 85 gadus
1710. gada 14. jūlijā Šeremetjevs, kurš vada krievu spēkus, ieņem Rīgu. 17. jūlijā garnizons tiek nodots viņa rokās.
12.09.1713 | Krievija iekaro daļu Azerbaidžānas. Persija spiesta atdot Kaspijas jūras piekrasti ar Baku
Krievu - Turku karš (1710-1713), lai gan notika Eiropas dienvidos, tiek uzskatīts par Ziemeļu kara sastāvdaļu. Kara rezultātā Krievija Pētera I vadībā iekaroja Zviedrijas pārvaldībā esošo somu un igauņu apdzīvoto Ingriju (Pēterburgas apgabals), daļu Karēlijas; daļu Livonijas (Igaunija, Vidzeme), kā arī atņēma Persijai Kaspijas jūras piekrasti.