Pēdējā Latvijas hokeja izlases spēle pirms neatkarības zaudēšanas

Latvijas hokeja vēsture aizsākās 1929. gadā.

Jau 1931. gadā Latviju uzņēma Starptautiskajā hokeja federācijā.

Pirmo valstssacīksti Latvijas valstsvienība aizvadīja 1932. gada 27. februārī, kad ar rezultātu 3:0 tika pārspēti mūsu kaimiņi - Lietuvas izlase. Pašus pirmos vārtus izlases labā guva Indriķis Reinbahs.

Tajā pašā 1932. gadā no 14. - 20. martam Latvijas valstsvienība hokejā pirmo reizi piedalījās Eiropas meistarsacīkstēs Berlīnē, kur pirmajā spēlē nācās piedzīvot zaudējumu ar 0:7 pret tā laika pieckārtējo Eiropas čempioni Čehoslovākijas izlasi. Otrajā spēlē mūsējie līdzīgā cīņā zaudēja Francijai ar 0:1. Gandarījuma turnīrā ar 3:0 pārspējot Rumāniju un 2:5 piekāpjoties Lielbritānijas izlasei, Latvijas valstsvienība savā debijas čempionātā izcīnija 8. vietu (no deviņām komandām), aiz sevis atstājot vienīgi Rumāniju.

 1933. gada februārī Latvijas valstsvienība pirmo reizi devās pasaules čempionātu Prāgā, taču jau pirmajās divās spēlēs tika piedzīvoti zaudējumi pret Šveici 1:5, Ungāriju 0:3, tādējādi piedaloties cīņā vienīgi par 9.-12. vietu. Pirmajā spēlē Latvijas uzvarēja Itāliju ar 2:0, tādējādi piedaloties arī mačā par 9. vietu, kurā gan zaudēja Rumānijai ar 0:1. Latvija savu pirmo Pasaules čempionātu noslēdza 10. vietā.

Vēlreiz izcīnīt 10. vietu Latvijas izlasei izdevās izcīnīt 1939. gadā Šveicē. 

1934. gadā Latvijas izlase Pasaules čempionātā Milānā nepiedalījās, bet 1935. gadā bija vienīgajā no četrām priekšsacīkšu kārtas grupām, kurā bija trīs komandas. Latvija ar 0:14 zaudēja Kanādai, kas vēl joprojām ir lielākais Latvijas izlases zaudējums, kā arī ar 1:5 Lielbritānijai.

Nākamajā kārtā Latvija ar 2:3 zaudēja Rumānijai, kā arī ar 1:3 - Vācijai. Nākamajā spēlē Latvija ar 7:0 pārspēja Nīderlandi, tādējādi noslēdzot turnīru 13. vietā. 

1936. gadā Garmišpartenkirhenē Latvijas izlase pirmoreiz piedalījās Olimpiskajā spēlēs, kuras noslēdza dalītā 13. - 15. vietā.

Gan 1938., gan arī 1939. gadā Latvijas izlase turnīru beidza 10. vietā, bet pēc tam sākās Otrais pasaules karš un neviens Pasaules čempionāts līdz 1947. gadam, kad Latvija jau bija okupēta un iekļauta PSRS sastāvā, netika aizvadīts.

1939. gadā Latvijas hokeja izlases galvenais treneris bija no Ziemeļamerikas - Lerijs Māršs. 

Pēdējo spēli Latvijas I brīvvalsts pastāvēšanas laikā Latvijas valstsvienība aizvadīja 1940. gada 10. martā, kad tikai pēdējā minūtē tika izrauta uzvara pār Igaunijas izlasi.

Līdz 1940. gadam Latvijas hokeja izlase aizvadīja 26 spēles (6 uzvaras, 16 zaudējumi un 4 neizšķirti), gūstot 37 un zaudējot 93 vārtus.