Pie Giterlikas ASV armijas karavīriem padodas 33. ieroču SS grenadieru latviešu leģionāru pulks pulkveža Januma vadībā

33. ieroču SS grenadieru pulks (Waffen-Grenadier-Regiment der SS 33) bija Latviešu leģiona kaujas vienība 15. ieroču SS grenadieru divīzijas sastāvā, kas īslaicīgi bija pakļauta arī 19. ieroču SS grenadieru divīzijai. Varonīgi cīnījušies pret krievu okupantiem, vīri nevēlējās savus ieročus vērst pret neatkarīgās Latvijas sabiedrotajiem spēkiem- ASV, tāpēc kaujas gaitas beidza ar padošanos rietumu sabiedrotajiem 1945. gada 27. aprīlī

***

19. aprīļa 10:00 pulka štābā tika saņemta negaidīta pavēle saformēt kaujas grupu no pulka štāba, 33. pulka I bataljona, 32. pulka I bataljona un 15. fizilieru bataljona. Pārējās pulka vienības palika majora Ķīlīša vadībā.

19:00 kļuva skaidrs, ka kaujas grupu paredzēts Berlīnes aizstāvēšanas kaujās, paralēli steigā tiek izsniegts apbruņojums - šauteņu visiem nepietiek, tādēļ daļa vīru tiek apbruņota tikai ar tanku dūrēm.

21:30 kaujas grupa atstāja novietojumu, un 20. aprīļa 05:30 sasniedza Bernavas pilsētiņu, kur nācās aizkavēties ceļu pārslogojuma dēļ - šajā laikā tika apsvērtas iespējas izvairīties no iesaistīšanās Berlīnes kaujās, taču 07:00 ceļš atbrīvojās un grupa turpināja ceļu.

Kaujas grupas sastāvs bija šāds:

Grupas komandieris — pulkvedis Janums

Grupas adjutants — leitnants Bušmanis

• 33. pulka I bataljona komandieris — kapteinis Rubis
  • 1. rotas komandieris - leitnants Bebris
  • 2. rotas komandieris - leitnants Vaivads
  • 3. rotas komandieris - leitnants Burmeistars
  • 4. rotas komandieris - kapteinis Lapainis

• 32. pulka I bataljona komandieris — majors Alksnītis
  • 1. rotas komandieris - leitnants Cukurs
  • 2. rotas komandieris - leitnants Raģis
  • 3. rotas komandieris - leitnants Piebalgs
  • 4. rotas komandieris - virsleitnants Cubins

Pagaidu kārtā pulks ieņēma pozīcijas uz austrumiem no Rīdersdorfas, aptuveni 25 km uz austrumiem no Berlīnes, līdz pienāca pavēle no vietējā adjutanta stāties XI tanku korpusa pakļautībā un doties uz Hangelsbergas ciemu Berlīnes dienvidaustrumos. Nonākot Hangelsbergā izrādījās, ka XI korpusa štāba tur vairs nav, to Šprēnhāgenā izdevās sasniegt ap 15:00. Korpusa štābā pulkvedis Janums centās iegūt transporta līdzekļus grupas vajadzībām, taču to pārtrauca ziņa, ka Šprēnhāgenai tuvojas ienaidnieka tanki un steigā tika uzsākta tā evakuācija. XI korpusa štāba priekšnieks pulkvedim Janumam pavēlēja tālākas rīkojumus prasīt Berlīnes aizsardzības štābam, par spīti tam, ka pulkam nebija iespējams Berlīnes centru sasniegt bez automašīnām.

20. aprīļa vakarā grupas vienības sapulcējās tuvējā mežā, ar 15. fizilieru bataljona izņēmumu, jo tas norunātajā vietā neieradās, to neizdevās atrast arī pašam pulvedim Janumam, ar automašīnu apbraukājot tuvējās pozīcijas.

21. aprīļa rītā ieradās 15. fizilieru bataljona komandieris vācu hauptšturmfīrers Vallijs, kas arī nespēja atrast savu bataljonu. Tā kā jau bija pieņemts lēmums pie pirmās iespējas padoties rietumu sabiedrotajiem, pulkvedis Janums abus palikušos vācu SS virsniekus - Valliju un oberšturmfīreru Martinu nosūtīja munīcijas meklējumos pie Berlīnes komandanta. Pēc vācu virsnieku aizbraukšanas kaujas grupa uzsāka kustību uz Blankenfeldi un tālāk uz Šmokvicu, kur vietējais komandants centās grupu iesaistīt Berlīnes C līnijas aizsardzībā - no tā pulkvedis Janums atteicās, norādot, ka gaida Berlīnes komandanta pavēles. Īsi pēc tam štābā ieradās kāds hauptšturmfīrera Vallija sūtīts vācu SS virsnieks - viņu pulkvedis Janums nosūtīja 15. fizilieru bataljona meklējumos.

21. aprīļa 21:00 grupa turpināja ceļu, ar mērķi pamest Berlīnes apkaimi pirms tā tiek ielenkta. Gājiena gaitā grupu apturēja žandarmu patruļa, taču, aizbildinoties ar Berlīnes komandanta pavēles izpildi, grupai izdevās virzību turpināt.

22. aprīļa 09:00 grupa sasniedza Vildenbruhas ciemu, kur izbeidzās štāba kartes - jauna apkārtnes karte tika iegūta no tuvējā krodziņa sienas, brīdī kad krodzinieks bija atstājis telpu. Cerībā apdzīt ienaidnieka tanku smailes, pulks turpināja kustību Bēlicas virzienā,

13:00 sasniedzot Fihtenvaldi, kur grupa novietojās atpūtā pēc 70 km gājiena.

23. aprīļa 10:00 Fihtenvaldē ielauzās vairāki ienaidnieka tanki ar kājnieku atbalstu, nogriežot grupas štābu no pārējām kaujas vienībām, apvienoties izdevās tikai pret vakarpusi mežā pie Freientāles, izvairoties no sadursmēm ar spēkā daudzreiz pārākām ienaidnieka vienībām.

Pēc tumsas iestāšanās un īsas atpūtas grupa turpināja ceļu, 24. aprīļa agrā rītā sasniedzot Ferlorenvaseras ciemu, kur novietojās atpūtā. 20:00 grupa ceļu turpināja un 25. aprīļa rītā bija Eihenkvastā, kuras tuvumā atradās 20. armijas pārtikas noliktava, kas gan atteicās izsniegt proviantu, jo bija brīdināti par Januma kaujas grupas brīvsoli, tādēļ grupa 23:00 turpināja virzību uz Cerbstu, kur pēc nenoteiktām ziņām atradās ASV spēki.

26. aprīlā 03:00 grupa sasniedza nākamo novietojumu netālu no Lindavas, naktī ieradās ap 20 žandarmu, kas pieprasīja sarunu ar pulkvedi Janumu, taču ar sakaru vada novietošanos kaujas pozīcijās tos izdevās pārliecināt doties prom.

13:00 tika nosūtīti grupas pārstāvji ar mērķi uzņemt sakarus ar amerikāņu vienībām pie Giterglikas, tie atgriezās ap 21:45 un paziņoja, ka fronte jāpāriet noteiktā sektorā līdz 01:00 27. aprīlī.

Saņēmis šo ziņu, pulkvedis Janums saviem vīriem teica pēdējo uzrunu:

“Karavīri, šajos apstākļos es vairs neredzu, kā, turpinot cīņu, mēs spētu grozīt Latvijas likteni. Es nevēlējos, lai jūs kristu sarkanarmijas gūstā, tāpēc arī nepielaidu mūsu kaujas grupas iesaistīšanu cīņās Berlīnes telpā. Tagad mēs esam sasnieguši rietumu fronti. Mans nolūks ir to vēl šo nakti pāriet un padoties amerikāņu armijai. Ja gadījumā kāds no jums nevēlētos sekot, tas lai atstāj ierindu un mierīgi iet savu ceļu. Kā priekšnieks šovakar jūs vedu pēdējo reizi un nezinu, vai man izdosies no jums vēl atvadīties. Visu aizvadīto cīņu laikā mūsu vidū valdīja saskaņa un savstarpēja uzticība. Par to es jums izsaku sirsnīgu pateicību. Un tagad, dēli, iesim arī šo pēdējo gājienu slēgtā ierindā, kā kārtīgiem karavīriem pienākas!”

26. aprīlī 23:00 debesīs uzšāvās krāsainās raķetes, sniedzot zīmi, ka laiks sākt pāriešanu un gaišā mēnesnīcas naktī Januma kaujas grupa pārgāja fronti, nonākot amerikāņu pozīcijās Giterglikā

Komandieri Janumu sagaidīja amerikāņu majors, kas norādīja tālāko ceļu, kur, pie amerikāņu tankiem ceļa malā bija noliekami grupas ieroči, kartes, tālskati, kompasi un dienesta pulksteņi. Kaujas grupas sastāvā gūstā devās 40 virsnieki, 126 instruktori un 658 kareivji.

27. aprīlī 01:20 beidza pastāvēt Januma kaujas grupa, kas bija uzskatāma par 33. pulka turpinājuma vienību

***

1974. gadā tika nodibināts Pulkveža Viļa Januma fonds izglītības un jaunatnes pašdarbības veicināšanai.

1981. gadā miris Minsterē.

2007. gada 9. oktobrī viņa pīšļi tika pārapbedīti Rīgas Brāļu kapos.