Pierobežā tiek aizturēta Ieva Raubiško par nelikumīgas Latvijas–Baltkrievijas robežas šķērsošanas organizēšanu personu grupai

2023. gada 12. janvārī  tika aizturēta Ieva Raubiško saistībā ar apsūdzībām par nelikumīgas Latvijas–Baltkrievijas robežas šķērsošanas organizēšanu personu grupai.  

Šajā datumā viņa kopā ar Egilu Grasmani devās uz robežas zonu atradās, kur piedalījās nelegālo migrantu nelikumīgā Latvijas Republikas valsts robežas šķēršošanā, aizbildinoties ar vēlmi pārbaudīt, vai un kā tiek ievērots Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmums par pagaidu pasākumiem attiecībā uz "patvēruma meklētājiem".   

Ieva Raubiško ir saistīta ar biedrību "Gribu palīdzēt bēgļiem". Viņa tiek apsūdzēta par nelikumīgas Latvijas–Baltkrievijas robežas šķērsošanas organizēšanu personu grupai no Sīrijas. 

Biedrībā “Gribu palīdzēt bēgļiem” (GPB) ir Latvijā reģistrēta NVO, kurā darbojas virkne aktīvu dalībnieku un pierobežas meža taku zinātāju. Precīzs organizācijas biedru vai darbinieku saraksts publiski pieejamajos avotos nav zināms. Biedrība uzsver savu darbību kā kustību (kas ierobežotas demokrātijas apstākļos, iespējams, ir pareizi). Savā darbībā šī  NVO iesaista brīvprātīgos un sadarbības partnerus. Publiski ir izskanējusi informācija par personām, kuras ir saistītas ar migrantu pārvietošanu un rūpēm par viņiem:

1. Ieva Raubiško – projektu koordinatore un aizstāvības speciāliste, kura pievienojās GPB kā darbiniece 2022. gada septembrī, bet iepriekš darbojās kā brīvprātīgā. Viņa ir iesaistīta humānās palīdzības sniegšanā un patvēruma meklētāju tiesību aizstāvībā. Tika pieķerta un tāpēc iesaistīta kriminālprocesā saistībā ar Sīrijas pilsoņu nelikumīgu pārvietošanas organizēšanu pār valsts .
2. Linda Jākobsone-Gavala – GPB pārstāve, kura intervijās ir aprakstījusi GPB darbību un tās pirmsākumus. Viņa ir bijusi aktīva organizācijas popularizēšanā un sadarbībā ar citām NVO.
3. Ingmārs Freimanis – aizstāvības speciālists (Advocacy Officer), kurš ir minēts kā organizācijas darbinieks. Viņš ir iesaistīts GPB aktivitātēs, tostarp, sadarbībā ar valsts iestādēm un starptautiskajām organizācijām.
4. Egils Grasmanis – brīvprātīgais un cilvēktiesību aizstāvis, kurš kopā ar Ievu Raubiško tika aizturēts saistībā ar robežpārkāpējiem uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.
5. Anna Grike – GPB pārstāve, kura ir izteikusies par migrācijas jautājumiem, tostarp, par situāciju uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, uzsverot, ka migranti galvenokārt bēg no konflikta zonām, piemēram, Sīrijas, Afganistānas un Irākas.
6. Anna Audere: Minēta kā projekta “Mīti un patiesība par bēgļiem” līdzautore, kura aktīvi iesaistījusies sabiedrības izglītošanā par bēgļu jautājumiem.

To, kāpēc organizētās grupas ierodas no Baltkrievijas un kāpēc patvērumu meklē tikai jauni vīrieši, bet starp tiem nav sieviešu, bērnu, sirmgalvju, ģimeņu, skaidrots nav.

Cik zināms, tad ar migrantu nelegālas iepludināšanas organizēšanu ir saistītas arī tādas organizācijas, kā Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA), Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), "Amnesty International", dažkārt izmantojot arī "Latvijas Sarkanais Krusts" palīdzību. GPB arī sadarbojas ar vairākiem desmitiem citu NVO, tostarp Latvijas Sarkano Krustu, “Caritas Latvia” un Latvijas Cilvēktiesību centru un starptautiskām organizācijām, piemēram, ANO Bēgļu aģentūru. Tiek minēts arī “Tavi draugi” un Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM). Papildus tam organizācijā ir iesaistīti daudzi brīvprātīgie, kuru skaits dažādos avotos tiek lēsts aptuveni 3000 no 2015. līdz 2023. gadam, galvenokārt caur slēgto Facebook grupu, kurā notiek koordinācija un informācijas apmaiņa.

Nedrīkst, protams, aizmirst vēl kādu aktīvu starptautiskās politikas spēlētāju. Atvērtās sabiedrības fondi (Open Society Foundations, OSF), ko dibinājis Džordžs Soross. ​Sorosa fonds – Latvija 20 gadu darbības laikā ieguldīja vairāk nekā 65 miljonus EUR, atbalstot tādas organizācijas kā PROVIDUS, DELNA, Latvijas Pilsoniskā alianse un citas. Fonds DOTS turpina šīs tradīcijas, koncentrējoties uz NVO tīklu, kas ir saistīts ar fonda darbību tā mēŗkiem.

Attiecībā uz nelegālo bēgļu iepludināšanu LV ir ierosināta virkne kriminālprocesu. Organizētas noziedznieku grupas, koordinējot savu darbību sociālā vietnē Telegraf, vervē brīvprātīgos, kuri par ievērojamu samaksu ir gatavi nelikumīgos robežpārkāpējus un ievest dziļāk Latvijas valsts teritorijā, kur tie "pazud". Nelegāļu uzturēšanos Rīgā, pierīgā vai citās vietās īsti nepārbauda, jo publiskā telpā ir pretrunīga attieksme pret to.

Saskaņā ar LR Krimināllikuma 285. un 285.¹ pantiem, nelikumīga migrantu vešana pāri robežai var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem, atkarībā no nozieguma smaguma, organizētības un sekām. Administratīvie sodi var tikt piemēroti mazāk smagos gadījumos.

Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” (GPB) ir organizācija, kuras darbība lielā mērā balstās uz brīvprātīgo iesaisti. Tā kā biedrība tika dibināta kā spontāna domubiedru kustība 2015. gadā, brīvprātīgie ir bijuši tās darbības pamatā, sniedzot praktisku un tūlītēju palīdzību patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu Latvijā.  

GPB aizsākās kā Facebook  neliela draugu grupa 2015. gada septembrī, pulcējot brīvprātīgos, kuri vēlējās palīdzēt bēgļiem. Laiks sakrita, jo Eiropā tika mākslīgi radīta bēgļu krīze, bet Austrumeiropā par bēgļiem šī jēdziena patiesā nozīmē sāka runāt sakarā ar Ukrainu. Diemžēl, mediji par Ukrainas karu sāka runāt tikai 2022.gadā, kad Krievija atklāti uzsāka pilna mēroga karu, iebrūkot ar karaspēku Ukrainas teritorijā. Bez īstas konsekvences un nenodalot jēdzienu - kara bēgļi un nelikumīgie migranti, kuri humāni tika nodēvēti par patvēruma meklētājiem, GBP darbība transformējās uz nelegālajiem robežas šķērsotājiem, bet valsts līmenī robežas jautājums netika sakārtots vēl vismaz 10 gadus.    Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, GPB galvenie finansēšanas avoti ir šādi:

• Privātie ziedojumi: GPB mājaslapā norādīts, ka organizācija izmanto ziedojumus no privātpersonām un uzņēmumiem.
• Eiropas Savienības fondi: GPB ir īstenojusi projektus, kas finansēti caur Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) un ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, tostarp:
  • Projekts “GPB Brīvprātīgo komandas izveide” - 2020.gadā ( 28 155 EUR).
  • Projekts Ukrainas kara bēgļu atbalstam - 2022.gadā  (9 995,48 EUR).
  • Projekts “Cilvēktiesības visiem”, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds” (385 340,28 EUR).

Kā šīs nekonsekvenes piemērs ir aktīva politiķe Agnese Lāce, kura ir bijusi tieši saistīta ar biedrību “Gribu palīdzēt bēgļiem” (GPB), būdama pat valdes locekle līdz 2023. gada vasarai, pirms kļuva par Latvijas kultūras ministri. Viņa darbības mērķis bija sniegt praktisku un brīvprātīgu palīdzību bēgļiem, patvēruma meklētājiem un personām ar alternatīvo statusu, veicinot to integrāciju Latvijas sabiedrībā. Lācei bija pamatīga iepriekšējā pieredze. Pirms pievienošanās GPB viņa strādāja kā migrācijas un integrācijas pētniece domnīcā “Providus”, kā arī ANO Bēgļu aģentūrā (UNHCR) Ženēvā kā konsultante integrācijas jautājumos. Viņas akadēmiskā un profesionālā pieredze ietver maģistra grādu socioloģijā ar specializāciju migrācijas studijās.   Savukārt, Latvijas Republikas Tiesībsargs un citas drošības iestādes ir noraidījušas nepatiesos un Latviju apmelojošus apgalvojumus par sistemātiskiem pārkāpumiem pret migrantiem, kā to dažkārt apgalvo ar migrācijas organizēšanau un atbalstīšanu saistītās starptautiskās organizācijas, piemēram, Amnesty International.     

Tas liecina par diametrāli pretējām ideoloģiskām nostādnēm migrācijas jautājumos. No vienas puses to absolūti legalizējot un padarot migrantu ievedējus par tautas varoņiem, no otras - par kriminālnoziedzniekiem.     

Nav tā, ka par latentu Latvijas islamizāciju cīnītos tikai nosauktie aktīvisti. Ar pieminētām organizācijām tieši vai pastarpināti saistītas daudzas publiski pazīstamas un sabiedrības cieņu baudošas personas. Kā apliecinājums tam ir t.s. velkamistu 2 publiskās vēstules:

• vēstule nr.1, kuras viena no vēstules autorēm Olga Procevska,
• vēstule nr.2, ko parakstījusi Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS vārdā - direktore Iveta Kažoka

  Vēstulei piebiedrojas:

• Biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” vārdā – direktore Inese Vaivare
• Biedrības “Gribu Palīdzēt Bēgļiem” vārdā – Egils Grasmanis
• Nodibinājuma “Make Room Europe” vārdā – vadītājs Miks Celmiņš
• Biedrības “Latvijas Cilvēktiesību centrs” vārdā – direktore Anhelita Kamenska
• Biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” vārdā – direktore Kristīne Zonberga
• Diasporas organizācijas “Giving for Latvia” vārdā – Daniela Utāne

Tēma par migrantiem apsprieda arī raidījums "Kas notiek Latvijā?" 
Iezīmējas tendence, mēģināt ietekmēt sabiedrisko domu ar publisku Raubiško atbalsta vēstuli , kuras ir parakstījušas (vai ir pienākums) parakstīt savstarpēji saistītajiem NVO (daudzi pēc publiski paziņoja, ka vēstuli nav parakstījuši un nav ļāvuši likt viņu vārdu zem tās).
Šī vēstule izraisīja arī sašutuma pilnus iebildumus, kuru būtība apkopota vienā no citējamiem viedokļiem: 

Māris Mičerevskis: Te distancējoties no visas ētikas, kura maigi izsakoties Raubiško gadījumā ir apšaubāma, ir viens grūti izprotams jautājums. Es daudz esmu bijis pierobežā. Tur vajag atļauju. Tagad to dabūt nav iespējams. Jau miera laikā, pat ar kājām ejot tevi pārbauda, kas tu esi. Tagad tur vēl ir zemessardze. Pagrūti. Pieņemsim, ka paveicās. Bet kur tu bēgļus sadabūsi? Pieņemsim tu sēdi, skumsti par netaisnīgo pasauli, nolem glābt Sīrijas bēgļus. Kur tu viņus dabūsi? Aizbrauksi uz Piedruju bļaut pāri Daugavai - habibi,habibi? Visticamāk viņi nemāk nevienu valodu. Telefons? Kur tu vari dabūt telefonu cilvēkiem, kuri ganās mežā otrpus robežai? Vai viņi tavu. Es teiktu ka šāda operācija nav iespējama bez nopietnas noziedzīgu spēku, vai ārvalstu palīdzības.
Tas nav iespējams. Ja kāds netic, var droši aizbraukt. Nu droši varbūt nevar, tiks aizturēts un gan jau dabūs sodu maksāt. Var joka pēc pamēģināt pirms tam pierobežas atļauju dabūt. Tai var internetā pieteikties. Tikai nedabūsiet šobrīd. Ja kāds nepasaka, kur iet, kāds kurš zin, tad tas nav iespējams.

Kopš tā laika tika lēsts, ka  brīvprātīgo skaits ir ievērojami audzis, bet tas ir saistīts galvenokārt saistībā ar atbalstu Ukrainas bēgļiem. Jāpiebilst, ka atbildīgās amatpersonas nespēja dot skaidru atbildi arī par Ukrainas bēgļiem, un proti:

• kāds kaut aptuvens bēgļu skaits
• to sociālais sastāvs un ar to saistītais
• cik daudz bērniem/jauniešiem nepieciešams organizēt ziglītību
• cik daudz ir pensijas vecuma cilvēki
• vai starp bēgļiem ir nepieciešama medicīniska aprūpe, tostarp, infekciju slimnieki un cik liela medicīniska palīdzība tiem ir nepieciešama,
• cik personas nonāk Latvijā ar sodāmību vai atrodas meklēšanā,
• cik ir tādas personas, kuras izvairās no obligātā karadienesta un pienākuma aizstāvēt UA,
• cik valstī iebraukušas autimašīnas ar UA valsts numuru zīmēm un kāds ir to tiesiskais regulējums
• virkne citu neatbildētu jautājumu