Soross un "demokrātija" Ukrainā
2014.gadā Krievija uzsāka agresiju pret Ukrainu, sagrābjot Krimas pussalu, kā arī atbalstot militāri atbalstot separātistus Ukrainas dienvidaustrumu apgabalos. Plaši tika izmantoti tādi termini, kā incidenti, pretimstāvēšana, konlflikts, bet termins karš parādījās tikai 2022.gadā, kad Krievija atklāti iebruka Ukrainā, paziņojot, ka tā esot speciāla militārā operācija un Kijeva tiks ieņemta 3 dienu laikā. Kaut kas notika ne tā kā bija plānots, par ko daudz pēc tam tika gan runāts, gan rakstīts.
Mazāk ir pieminēts bēdīgi slavenais starptautiskais finanšu un politkas aizkulišu darbonis Džordžs Soross. Dīvaini, bet 2015. gada intervija kopā Džordžs Soross (George Soros) un Kristija Frīlande (Chrystia Freeland, toreizējā Kanādas politiķe, bet vēlāk Ukrainas prezidenta Zelenska ekonomiskā padomniece, kā arī bijusī Kanādas vicepremjere) atklāti runā par to, kā Sorosa Atvērtā sabiedrība (Open Society Foundations) ar savu darbību un pamatīgu finansējumu ir palīdzējis veidot un, galvenais, kontrolēt Ukrainas politisko vadību un procesus Ukrainā šajā laikā ( faktiski jau kopš 2004. gada, kad Ukrainā skaidrā naudā tika iepludināts ne mazāk kā pusotrs miljards ASV$, kurus pēc tam "demokrātisko" pārmaiņu politiķiem bija iespēja legalizēt (atmazgāt), bet, nespējot vienoties, savā starpā saplēsās (Juščenko un Timašenko). Ne mazāk kā 100 miljonus skaidrā naudā ieveda Latvijā ar Timošenko saistītas personas, taču kādā veidā tas tika īstenots, diemžēl, informācija pagaidām iztrūkst.
Intervijā Frīlande (Freeland) atklāti stāsta, ka gandrīz visi, ko viņa personīgi pazīst vai zin Ukrainas vadībā, ir kaut kādā veidā "pieskārušies" - bijuši saistīti ar Sorosa Open Society tīklu. To apstiprina arī pats Soross pats apstiprina, ka viņš jau pirms Ukrainas neatkarības izveidoja tur fondu, kas aktīvi darbojās un spēlēja nozīmīgu lomu notikumos. Ir zināms, ka Soross izveidoja savu fondu - International Renaissance Foundation (ukrainiski: Міжнародний фонд «Відродження» jeb “Atjaunošanās fonds”) Ukrainā 1990. gada 8.aprīlī .Tā ir daļa no viņa Open Society Foundations tīkla, kam bija un joprojām ir mērķis ietekmēt politisko notikumus Eiropā ( īpaši tās Austrumu daļā), kā arī bijušās PSRS teritorijā.
Šajā intervijā viņi abi stāsta par to kā par izdevušos projektu un pozitīvu lietu zem "demokratizācijas" saukļiem. Jau kopš 90.gadiem fonda darbība ir pamatīgi kritizēta, norādot, ka aiz tā stāv gan finanšu mahinācijas, kritiski interpretējot kā pilnīgi atklātu ārvalstu (Sorosa) ietekmes atzīšanu šajā gadījumā uz Ukrainas politiku.
Tas ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kad šo aprindu elites pārstāvji atļaujas runāt ļoti tieši un atklāti par to, kas parasti tiek slēpts aiz "demokrātijas veicināšanas" un "pilsoniskās sabiedrības" augstajām frāzēm. Tas labi parāda, cik dziļa Sorosa ietekme bijusi Ukrainā jau sen.
Šī intervija notika 2015. gada aprīlī Parīzē, Francijā:
- Tā bija daļa no Institute for New Economic Thinking (INET) konferences ar nosaukumu “Liberté, Égalité, Fragilité” (notika Paris School of Economics un OECD telpās).
- Saruna ar nosaukumu “George Soros: The Future of Europe” (īpaša saruna par Eiropas nākotni) notika 15. aprīlī 2015. (daži avoti norāda tieši šo datumu kā video publicēšanas vai pasākuma dienu, bet pati konference bija aprīļa sākumā).
Pasākums bija publisks ekonomikas un politikas forums, kur George Soros un Chrystia Freeland (toreiz žurnāliste) diskutēja par Eiropas krīzēm, tostarp Grieķiju un Ukrainu, kā arī par Sorosa Open Society ietekmi.
Nemontēta un patiesa Videointervija šobrīd ir plaši izplatīta sociālos tīklos.
