Vēlēšanas Ungārijā

• Uzkrītoši daudz par vēlēšanu kampaņu un norisi tradicionāli tika vēstīts no ASV - cik daudz piesaistīti sponsori, atbalstītāji, kādi masu pasākumi tiek rīkoti. Pie kam, kādreiz kā demokrātijas paraugs bija tas, ka līdz ar vēlēšanu beigām, šī cīņa un pretstāve sabiedrībā beidzās, oievēlētais prezidents uzņēmās savus pienākumus un atbildību nevis tikai savu vēlētāju, bet gan visu savas valsts iedzīvotāju priekšā, atstājot konfrontāciju kā partiju cīņas sadaļu, kas netraucē valsts attistībai.

Eiropā vēl ilgu laiku pirms vēlēšanu sākuma Viktoru Orbānu ES mediji sāka iezīmēt kā "slikto puisi", kuru nemitīgi ir jāslāna. Izrādījās, ka Orbans neatkarīgi no Eiropas poilitiķiem ir gatavs sarunāties ar Putinu, pamatojot ar Ungārijas tautas interesēm - iegūt lētākus energoresursus, veidot abpusēji izdevīgus ekonomiskos sakarus. Orbāns nemitīgi iebilda Briseles uzspiestajai nostājai, par nemitīgi nekritisku Ukrainas finansēšanu karā ar Krieviju. Ar laiku Orbāns iezīmējās kā stabils Kremļa draugs, izpelnoties kreisās ES pamatīgu nopēlumu. 

2025.gada sākumā šī pozīcija nedaudz sašķobījās, jo izrādījās, ka atkal ievēlētais ASV prezidents Tramps labprātāk sarunājās ar Orbanu un Džordžiju Meloni (ar kuru Orbānam noteikti ir daudz labākas attiecības, nekā ar Ursulu fon Laeijenu). Tas ir. izrādījās, ka Orbans ir draugs arī Trampam. 

Liela daļa Latvijas sociālo tīklu lietotāji aktīvi pauž atbalstu Orbana oponentam Peteram Madjāram, izsakot cerības, ka Orbana laiks ir beidzies (16 gadus viņš ir vadījis Ungāriju). par kuru ir arī diametrāli pretējs viedoklis, tai skaitā, Elons Musks redz šo konfliktu pilnīgi pretēji — kā cīņu pret pārspīlētu, neviena neievēlētu Briseles birokrātiju, kas cenšas kontrolēt un ierobežot nacionālo suverenitāti, vārda brīvību un robežu politiku. 

Ungārijā kopš 2010. gada Orbāna laikā ( pretēji Briseles uzstādijumiem) ir veikts sekojošais:

• Žoga celtniecība un robežu aizsardzība (2015. gads): Īsā laikā tika uzzcēlts fizisks žogs uz dienvidu robežas ar Serbiju un Horvātiju, kas efektīvi apturēja nelegālo migrantu plūsmu 2015.–2016. gada krīzes laikā. Rezultātā Ungārija saglabāja iekšējo drošību, kultūras viendabīgumu un izvairījās no sociālajiem konfliktiem, kas skāra daudzas citas Rietumeiropas valstis.
• Cīņa pret Sorosu un ārējo ietekmi: “Stop Soros” likumi un pasākumi pret Open Society Foundations un ārvalstu finansētiem NVO. Orbāns to deklarēja kā aizsardzību pret ārēju iejaukšanos iekšpolitikā, masu migrācijas veicināšanu un “atvērto sabiedrību” ideoloģiju, kas apdraud nacionālo suverenitāti.
• Nacionālās valūtas (forinta) saglabāšana: Ungārija neieviesa eiro, saglabājot monetāro suverenitāti. Tas ļāva patstāvīgi reaģēt uz krīzēm (piem. inflācijas kontroli, mājsaimniecību aizsardzību ar cenu griestiem), nevis būt atkarīgai no ECB lēmumiem.
• Ģimenes politika un demogrāfijas atbalsts: Viena no Eiropas dāsnākajām ģimenes atbalsta sistēmām (vairāk nekā 4% no IKP) — nodokļu atlaides daudzbērnu ģimenēm, bezprocentu aizdevumi mājokļiem, mātes pabalsti, 13./14. pensija senioriem. Orbāns apgalvo, ka tas palēninājis iedzīvotāju skaita samazināšanos un veicinājis dzimstību (bez masu imigrācijas), ungāri masveidā nepamet savu valsti.
• Ekonomikas stabilitāte un nodarbinātība: Samazināja bezdarbu (no ~10% līdz zemam līmenim pirms COVID), ieviesa vienotās likmes nodokli (angļu valodā: flat tax) kas nosaka sistēmu, kurā ienākuma nodokli piemēro ar vienu un to pašu procentuālo likmi visiem cilvēkiem neatkarīgi no tā, cik daudz viņi nopelna - nodokli,
  par 15%, samazināja valsts parādu attiecībā pret IKP (pirms pandēmijas), atmaksāja SFV parādu.
  aizsargāja Ārvalstu investīcijas (piem. vācu auto industrija) un
  mājsaimniecību aizsardzība (komunālo pakalpojumu cenu samazināšana).
  • Progresīvā nodokļu sistēma (kāda ir Latvijā un lielākajā daļā Eiropas): Jo vairāk nopelni, jo augstāka nodokļa likme (piem. 20%, 23%, 31% u.c.).
  • Flat nodoklis: Visiem viena likme, piemēram, 15% no visa apliekamā ienākuma. Bagāts vai nabadzīgs — maksā vienu un to pašu procentu - samaksā un viss, dzīvo bez raizēm un vēlmes kaut ko kombinēt.
• Orbāna valdība konsekventi izmantoja savas tiesības izvirzīt nacionālās intereses priekšplānā -Ungārijas Suverenitātes aizsardzība pret Briseli, regulāri izmantojot veto tiesības ES jautājumos, pretoties obligātajām migrantu kvotām un “Briseles birokrātijai” fiskālo vajadzību apmierināšanai.
  Tas ir ļāvis saglabāt nacionālo kontroli pār robežām, izglītību un vērtībām.

Eiropai (Orbána un viņa atbalstītāju skatījums):

• Robežu aizsardzības piemērs: Ungārijas žogs un stingrā politika kļuva par modeli citām valstīm (dažas vēlāk būvēja savus barjeras). Orbāns apgalvo, ka Ungārija “aizsargāja visu Eiropu” no 2015. gada migrantu viļņa, novēršot lielāku haosu un kultūras maiņu kontinentā.
• Alternatīva masu imigrācijai: Parādīja, ka demogrāfisko problēmu var risināt ar pro-ģimenes politiku, nevis importa darbaspēku. Tas iedvesmoja konservatīvos politiķus citur Eiropā (piem. Itālijā, Polijā).
• Tradicionālo vērtību un kristīgās Eiropas aizstāvība: Pretošanās “woke” ideoloģijām, LGBT+ propagandas ierobežošana skolās un “illiberālās demokrātijas” modelis — uzsvars uz nacionālo suverenitāti, ģimeni un suverēnu valstu sadarbību, nevis federālu super-valsti Briselē.
• Brīdinājums par pārmērīgu centralizāciju: Orbāna cīņa pret ES mehānismiem (tiesiskuma procedūras, naudas sodi) tiek redzēta kā aizsardzība pret “Briseles imperiālismu”, kas apdraud visu dalībvalstu suverenitāti. Viņš pozicionē sevi kā “mieru” aizstāvošu "pretkara partiju” Ukrainas jautājumā. Zināms, ka Ungārija ir iebildusi par 90 miljardu naudas ieguldīšanau Ukrainā, norādot uz korupcijas riskiem un Ukrainbas jautājuma nerisināšanu pēc būtības - kara izbeigšanu
• Praktiska solidaritāte: Ungārija bloķēja vai aizkavēja lēmumus, kas, viņuprāt, kaitētu Eiropas enerģētiskajai drošībai vai ekonomikai (piem. sankcijas pret Krieviju bez alternatīvām).

Orbāns bieži saka, ka viņa politika nav tikai Ungārijai, bet “Eiropas glābšanai” no pašiznīcināšanās caur atvērtām robežām, demogrāfisko sabrukumu un suverenitātes zaudēšanu. Viņa atbalstītāji (ieskaitot Musk un citus konservatīvos) to redz kā veiksmīgu pretestību globālām elitēm.

Pēterim Maģjāram arī ir visai interesanta biogrāfija ar pieredzi valdības darbā gan Ungārijā, gan Briseles varas gaiteņos... Redzot cik ļoti Eiropas kreisie ir padarījuši Orbanu toksisku, ir stipri jāpadomā, kurš no viņiem ir mazākais ļaunums.
Ir lietas, kuras zin tikai lielie starptautiskie "špīleri", tāpēc ASV, Ķinas, Itālijas pozīciju arī nevajadzētu gluži noniecināt un ignorēt.

*************

Péter Magyar (dzimis 1981. gada 16. martā Budapeštā, 45 gadus vecs) ir Ungārijas politiķis un jurists, kurš pēdējos divos gados piedzīvojis kosmisku uzrāvienu - pacelšanos politikā.
Viņš ir Tisza partijas (Tisztelet és Szabadság – Cieņa un Brīvība) līderis un pašlaik galvenais opozīcijas līderis, kurš  2026. gada 12. aprīļa ) vēlēšanās izaicinājis Viktoru Orbánu pēc 16 gadiem pie varas.  

Agrīnā dzīve un izglītība

• Dzimis juristu ģimenē (māte – augsta līmeņa tiesnese).
• Mācījies elitārā katoļu zēnu ģimnāzijā Budapeštā.
• Beidzis tiesības Pázmány Péter Katoļu universitātē (2003. gadā).
• Jaunībā interesējies par politiku, apbrīnojis jauno Orbānu un viņa cīņu pret komunismu.

Karjera pirms “lielā lēciena” (līdz 2024. gadam)

• Kopš 2002. gada bijis Fidesz partijas biedrs (tātad – Orbána sistēmas iekšienē gandrīz 22 gadus).
• Strādājis kā advokāts, vēlāk – diplomāts Briselē (Ungārijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ES).
• Vadījis Ungārijas komandu sadarbībai ar Eiropas Parlamentu.
• Bijis augstos amatos valsts uzņēmumos un institūcijās, kas saistītas ar Fidesz.
• 17 gadus bija  laulībā ar Judit Varga – bijušo Orbána valdības tieslietu ministri un Eiropas Parlamenta kandidāti, viņiem trīs dēli; šķīrušies 2023. gadā).

Šķiršanās prāva neiztika bez netīrās veļas mazgāšanas. Varga bija laulības šķiršnas iniciatore, vainojot vīru regulārā neuzticībā ar citām sievietēm, alkoholismā un vardarbībā, norādot, ka viīrs bijis greizsirdīgs, ka viņai ir ietekmīgāka politiskā karjera nekā viņam. Procesa gaitā bijušie laulātie neskopojās ar savstarpējiem apvainojumiem, bet Varga vairākkārt uzsvēra, ka vīrs pret viņu bijis fiziski un verbāli agresīvs, viņa nemitīgi esot cietusi no vardarbības ģimenē. Vīrs bijis agresīvs pat laikā, kad viņa bijusi stāvoklī. Vardarbība izmeklēta netika, taču ir kāds iekšējs ziņojums, kas glabājas drošības iestādēs no Vargas (kā tieslietu ministres) bijušā miesassarga, kurš aprakstījis uz dienes ziņojumā par Maģāra fiziski agresīvo izturēšanos pret sievu, kurā viņam nācies iejaukties, lai aizstāvētu Vargu.  Dokuments publisku gaitu neieguva, bet ir iegūlis arhīvos.
Maģārs kādā strīdā ar sievu bija ierakstījis sarunu, kuru vēlāk publiski izmantoja, lai vainotu Orbānu un viņa cilvēkus korupcijā. Varga apgalvoja, ka Maģārs negribējis šķiršanos, lai nebojātu savu politisko karjeru, tāpēc ar ierakstu šantažējis viņu. Pāris izšķirās 2023.gadā, lai gan jau pāris gadus dzīvoja atsevišķi, taču oficiālu gaitu nebija uzsākuši, lai nesabojātu publisko tēlu pirms vēlēšanām.
2034.gadā Maģārs ierakstu publicēja.
Par vardarbību bija publiski sūdzējusies  vēl viena cietusī - viena no Maģāra draudzenēm - Evelin Vogel.

2024. gadā bija vēl kāds publisks incidents - viņu izmeta no kāda nakstskluba par dzērumā izraisītu kautiņu un telefona iemešanu Donavā -prokuratūra mēģināja viņu apsūdzēta zādzībā, bet viņš izmantoja EP imunitāti.

Viņš bija tipisks “sistēmas cilvēks” (NER – Nacionālās sadarbības sistēma), ar labām saitēm Orbána tuvākajā lokā (piem. draudzējies ar Gergely Gulyás, Orbána štāba vadītāju).

gada februārī izcēlās liels skandāls: Orbána valdība attaisnoja vīrieti, kas palīdzēja slēpt seksuālu vardarbību bērnu namā. Judit Varga (toreiz vēl ministre, bet ne vairs sieva) parakstīja amnestijas dokumentus, pēc kā viņa un prezidente Katalin Novák atkāpās.

• Maģjārs publiski iestājās par bijušo sievu, bet sāka runāt par korupciju, “valsts sagrābšanu” un “sistēmas” problēmām.
• Martā–aprīlī 2024. gadā viņš sāka masveida turnejas pa Ungāriju, kritizējot gan Orbānu, gan veco sadrumstaloto opozīciju.
• Pārņēma mazu, gandrīz neaktīvu Tisza partiju un ātri to pārvērta par savu kustību.
• 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Tisza negaidīti ieguva ~30% balsu (7 mandātus), bet Fidesz – tikai 44% (sliktākais rezultāts daudzos gados). Maģjārs kļuva par Eiropas Parlamenta deputātu un pievienojās centriski labējai EPP grupai (no kuras Fidesz bija izslēgts).

Pozīcijas un vēstījums

• Pozicionē sevi kā konservatīvu, proeiropeisku centriski-labējo.
• Galvenie lozungi: “sistēmas maiņa” (rendszerváltás), cīņa pret korupciju, valsts sagrābšanu un oligarhiem.
• Solās atbloķēt iesaldētos ES fondus, uzlabot attiecības ar Briseli, bet saglabāt nacionālās intereses.
• Runā par veselības aprūpes un transporta uzlabošanu, ģimeņu atbalstu un “normālas” konservatīvas politikas atgriešanos bez Orbána “austrumu pagrieziena”.
• Kritizē Orbānu par pārāk tuvu sadarbību ar Krieviju un Ukrainas palīdzības bloķēšanu.

Šodiena (12. aprīlis 2026.)

Vēlēšanās ir ar rekordaugstu aktivitāti (77–78%) pirmie daļējie rezultāti un exit-poll rāda, ka Tisza ar Magyar vadībā ir izteiktā vadībā (prognozes: 50–57% balsu, iespējams pat divu trešdaļu vairākums parlamentā – 132–135 vietas no 199).

Fidesz – ap 37–39%. Magyar pats šodien teica, ka ir “piesardzīgi optimistisks” un aicināja svinēt “lielo ungāru karnevālu”, ja rezultāti apstiprināsies.

Īsumā: Péter Magyar ir bijušais Orbána sistēmas iekšējais cilvēks, kurš pēc personīga un politiska lūzuma kļuva par spēcīgāko opozīcijas līderi, ko Orbāns saskāries 16 gadu laikā. Viņa stāsts ir klasisks “insider-turned-reformer” – daudzi viņu uzskata par reālu iespēju mainīt Ungārijas virzienu uz proeiropeiskāku (prioritāšu maiņa) un caurspīdīgāku politiku.

• Orbāns = pieredzējis “spēcīgais līderis”, kurš pārveidoja Ungāriju par suverēnu, illiberālu valsti, pretojoties ES un globālismam.
• Magyar = bijušais “sistēmas iekšējais cilvēks”, kurš pagriezās pret to 2024. gadā. Piedāvā pārmaiņas bez radikālas kreisās pagrieziena – konservatīvas vērtības + labākas attiecības ar ES un mazāka korupcija.

Līdzības:

• Abi ir labējie konservatīvie, noraida kreiso liberālismu un masu imigrāciju.
• Abi nāk no līdzīgas kultūras vides (katoļu, nacionāla identitāte).
• Magyar bieži saka, ka grib atgriezties pie “īstā Fidesz” – tāda, kāds tas bija pirms “sistēmas sagrābšanas”.

Pašlaik (vakars pēc 12. aprīļa 2026. vēlēšanām) Péter Magyar izskatās kā favorīts ar iespēju iegūt pat konstitucionālo vairākumu, kas ļautu mainīt daudzus Orbāna ieviestos likumus.

Ja Péter Magyar un Tisza partija iegūst divu trešdaļu vairākumu (aptuveni 133+ vietas no 199), viņi var veikt dziļas konstitucionālās un likumdošanas izmaiņas. Ar vienkāršu vairākumu iespējas būs ievērojami ierobežotas (daudzas reformas varēs bloķēt prezidents vai Konstitucionālā tiesa, kur joprojām dominē Orbána lojālisti).

Likumi un jomas, kuras Magyar visbiežāk solījis mainīt vai atcelt

1. Premjerministra pilnvaru limits (konstitucionāla izmaiņa)
   Ierobežot premjerministra amatu līdz maksimums 8 gadiem (divi 4 gadu termiņi).
   Šis grozījums būtu retroaktīvs — tas attiektos uz Viktor Orbánu un faktiski liedz viņam kandidēt nākotnē.
2. Tiesiskuma un demokrātijas reformas (Rule of Law)
   • Atjaunot tiesu sistēmas neatkarību (mainīt tiesnešu iecelšanas kārtību, samazināt politisko kontroli pār tiesām).
   • Mainīt vai atcelt likumus, kas ļāva Fidesz kontrolēt medijus, prokuratūru un valsts institūcijas.
   • Ievērojami stiprināt cīņu pret korupciju (izveidot neatkarīgu biroju, iesaistīt Eiropas Prokuratūru, lai izmeklētu ES fondu izšķērdēšanu).
3. ES fondi un attiecības ar Briseli
   • Veikt strukturālas reformas, lai atbloķētu iesaldētos miljardus eiro no ES (Recovery Fund un kohēzijas fondi).
   • Mainīt likumus par publisko iepirkumu caurspīdīgumu un korupcijas novēršanu.
4. Ekonomikas un nodokļu politika
   • Atcelt vai mainīt dažus Orbána ieviestos nodokļus (piem. samazināt PVN veselīgai pārtikai no 27% līdz 5%, atcelt PVN recepšu zālēm).
   • Ievest bagātnieku nodokli (wealth tax).
   • Saglabāt vai modificēt flat nodokli, bet vairāk fokusēties uz ģimeņu un vidusšķiras atbalstu.
   • Sagatavot ceļu eiro ieviešanai (līdz 2030. gadam).
5. Veselības aprūpe, izglītība un sociālā politika
   • Lielākas investīcijas veselības sistēmā (izmantojot atbloķētos ES fondus).
   • Reformas izglītībā un pensiju sistēmā (inflācijas aizsardzība pensijām).
6. Ārpolitika un drošība
   • Mainīt likumus un politiku, lai samazinātu atkarību no Krievijas enerģijas (līdz 2035. gadam).
   • Palielināt aizsardzības izdevumus (līdz NATO 5% no IKP līdz 2035. gadam).
   • Pārskatīt aizsardzības industrijas līgumus korupcijas dēļ.
   • Mazāk agresīva pozīcija pret Ukrainu un ES lēmumiem (mazāk veto).
7. Citas iespējamās izmaiņas
   • Jaunu Konstitūciju (vai būtiskus grozījumus esošajā) pēc plašas sabiedriskās apspriešanas.
   • Stiprināt vietējo pašvaldību pilnvaras.
   • Mainīt vēlēšanu likumu (lai padarītu to taisnīgāku, bet tas nav top prioritāte).
   • Saglabāt robežu žogu un stingru migrācijas politiku (šeit lielas nepārtrauktības ar Orbāna līniju).

Svarīga piebilde

Magyar bieži uzsver, ka vēlas “sistēmas maiņu bez pilnīgas sagrāves” — saglabāt konservatīvās vērtības (ģimene, nacionālā identitāte, robežu aizsardzība), bet atbrīvoties no “oligarchu un korupcijas sistēmas” (NER).
Viņš necenšas ieviest kreiso liberālo politiku (piem. LGBT+ jautājumos vai migrācijas kvotās lielas izmaiņas nav gaidāmas).
Ja Tisza iegūs tikai vienkāršu vairākumu (bez 2/3), tad lielākās konstitucionālās izmaiņas (premjeru limits, tiesu reforma) būs ļoti grūti īstenojamas, un daudzas reformas paliks tikai daļējas vai bloķētas.

Pēc vēlēšanām, protams, sociālos tīklos dzīvi apsprieda vēlēšanu rezultātus - vieni priecājās, ka Orbāns beidzot ir gāzts, citi izsaka nožēlu, ka ir kritis pēdējais neatkarīgās valsts cietoksnis un Ungārijai sāksies slikti laiki. Kā būs, neviens, protams, nezin, bet savas prognozes kaut kur var pierakstīt, lai vēlāk varētu paziņot - es taču teicu, ka tā būs.