ASV tiesās psihologus, kuri CIP izstrādāja nopratināšanas programmu ar spīdzināšanu

ASV septembrī tiesas priekšā stāsies divi psihologi, kas pēc 11.septembra teroraktiem palīdzēja ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldei (CIP) izstrādāt terorismā aizdomās turamo nopratināšanas programmu, atbalstot spīdzināšanas izmantošanu.

Federālie tiesneši nolēmuši, ka lieta tiks izskatīta zvērināto tiesā. Prāvu ierosinājusi Amerikas Pilsonisko brīvību savienība (ACLU) trīs bijušo aizturēto vārdā, no kuriem viens nomira CIP cietumā pēc "skarbas" (nežēlīgas spīdzināšanas) nopratināšanas.

Lieta ierosināta pret psihologiem Džeimsu Mičelu un Brūsu Džesenu, kurus 2002.gadā nolīga CIP, lai izstrādātu nopratināšanas programmu karā pret terorismu aizturētajiem. ACLU apgalvo, ka viņi atbalstījuši tādas metodes kā badināšana, simulētā slīcināšana un saķēdēšana ārkārtīgi neērtās pozās.

Abu psihologu atalgojums bija 80 miljoni ASV dolāru (aptuveni 68 miljoni eiro).

Psihologi personīgi piedalījušies arī 2001.gada 11.septembra teroraktu organizēšanā aizdomās turamā Halida Šeiha Mohammeda un grupējuma Al Qaeda augsta ranga līdera Abu Zubaidas nopratināšanā, kur konsultējuši par piemērojamām metodēm, kas piespiestu pratināmos sniegt vajadzīgas liecības un atzīšanos, kam mūsdienu modernajā pasaulē atkal ir piešķirta nepelnīti izškiroša nozīme.

ACLU apgalvo, ka Mičels un Džesens bija atbildīgi par trīs aizturēto nopratināšanu, kuru vārdā prasība iesniegta, un guva finansiālu labumu no tā.

Divi no šiem aizturētajiem - tanzānietis Suleimans Abdulahs Salims un lībietis Mohameds Ahmeds Bensuds - vēlāk tika atbrīvoti, bet afgānis Guls Rahmans 2002.gada novembrī nomira CIP cietumā pēc divas nedēļas ilgas brutālas nopratināšanas, apgalvo ACLU.

ACLU paziņoja, ka tiesnešu lēmums virzīt šo lietu izskatīšanai zvērināto tiesā ir vēsturisks solis, kas pirmo reizi sauks tiesas priekšā personas, kas atbildīgas par "brutālo un nelikumīgo CIP spīdzināšanas programmu".

Tiesneši noraidīja psihologu argumentus, ka viņi nav atbildīgi par visām CIP nopratināšanas aktivitātēm un nav bijuši saistīti ar divu minēto aizturēto nopratināšanu, kā arī nevēlas atbildēt par to, ka CIP ir izmantojuši no viņiem piedāvāto spīdzināšanas programmu.Psihologi apgalvoja, ka nav atbildīgi par lēmumiem izmantot tā dēvēto "uzlaboto nopratināšanas metožu" izmantošanu trīs aizturēto nopratināšanā, bet tikai iepazīstinājuši CIP ar metožu sarakstu, no kura iespējams izvēlēties.

Aizstāvot šādu rīcību, viņi atsaucās uz kādu lietu pēc Otrā pasaules kara. Tiesa toreiz attaisnoja no apsūdzībām masu slepkavībā kādu tehniķi, kas bija iesaistīts indīgas gāzes piegādāšanā nacistu koncentrācijas nometnēm.

Psihologi uzsvēra, ka lēmumu par šo metožu izmantošanu pieņēmusi CIP un apstiprinājusi Tieslietu ministrija, tādēļ viņus nevar saukt pie atbildības par valstiski atzītu programmu.

Pie ši visa var tikai piebilst, ka grūti iedomāties histērijas apmērus Latvijas sabiedriskajos un citos ap kādu vēsrtniecību un Sorosa stipendiātu kontrolētos medijos, ja šāda ziņa atnāktu no Krievijas.