CIP slepenais cietums Lietuvā

Finansial times ir nopublicējis ziņas, kas atmasko Lietuvas oficiālo personu, tai skaitā, arī prezidentu ciniskus melus, noliedzot CIP izveidotā slepenā cietuma esamību Lietuvas teritorijā. Izrādās, tāds ir bijis netālu no Viļņas, apmēram 20 minūšu braucienā no galvaspilsētas, nelielā apdzīvotā vietā Antavilļas kāda zirgaudzētavā. Neilgā laikā tika izveidota celtne - palielas sporta zāles ēka bez logiem, bet ar daudzām ventilācijas lūkām. 

ASV Konstitūcija, kuru nereti nosauc kā piemēru demokrātiskai un cilvēktiesību cienošai valstij, nepieļauj šādu cietumu esamību savā teritorijā. Ieslodzījumu vietas, kurās uz aizdomu pamata dažādās pasaules vietās tika ievietotas personas, kuru piederīgiem netiek ziņots par viņu atrašanās vietu, pieļauj arī spīdzināšanu, kā vienu no ietekmēšanas veidu pret ieslodzītājiem. Par personām, kuru identitāte bieži vien netika atklāta, nezināja piederīgie. Tie nevarēja un nevar joprojām izmantot advokāta palīdzību, par viņiem nav pieejama informācija Sarkanajam krustam vai kādām cilvēktiesību organizācijām. Runājot par pēdējām, netiek manīta, piemēram, Amnesty international vai kādu citu īpaša interese par šo jautājumu. Mediji arī ar nelieliem izņēmumiem dod priekšroku paklusēt par tēmu, ja tā skar lielvalsts izdarītus likuma pārkāpumus vai pat smagus, tai skaitā, kara noziegumus pasaulē.

2006.gada 21.aprīlī no darba tika atbrīvots kāds ilggadējs CIP analītķis Mary O'Neil McCarthy par īpaši diskrētas informācijas nodošanu Washington Post reportierei Danai Prist (1957), kura sāka runāt par slepenajiem cietumiem vai kā pasaulē tie mīklaini tika pasniegti - melnie caurumi, kas nezinātāju vedina domāt, ka runa varētu būt Visuma anomāliju pētniecību vai astronautiku, nevis valsts vārdā pastrādātiem kliedzošiem cilvēktiesību pārkāpumiem un smagiem noziegumiem. Par publikāciju tika pasniegta Pulicera prēmija, par ko Latvijas mediji vispār neieminējās, joprojām uzturot vietējo politiķu dīvaino  fantāziju stāstu par Irākas militāro afēru kā lielo nepieciešamību "miera un demokrātijas vārdā".

Tiesa, tas sāk izklausīties samērā nožēlojami pēc tā, kad ASV amatpersonas pašas oficiāli atzina, ka lielvalstij sen bija plāns iebrukt Irākā un tas arī pie pirmās izdevības tika arī izdarīts, pasaulei iebarojot mītu par Sadam Huseina rīcībā esošiem ķīmiskiem un kodolieročiem. 

Pasaules sabiedrība uzzināja par neskaitāmiem rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem šāda tipa cietumos pēc Irākas okupācijas, kad tika gāzts Sadama Huseina režīms.

FM Magazine žurnālisti vairāku garumā ir pētījuši viltotus dokumentus, personas bez identitātes pazīmēm, kuras netraucēti pārvietojušās dīvaini reģistrētos reisos pārvietojot vispār nereģistrētas personas (ceram FM materiālus publicēt arī šajā enciklopēdijā).

ASV Senāta komisija, kura nāca klajā ar šokejošu ziņojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem 21.gadsimta pasaulē, nevarēja izbaudīt gandarījumu par savu paveikto darbu, jo lielākā ziņojuma daļa tika noslepenota "brīvības un demokrātijas" vārdā, tāpēc pasaule var tikai nojaust pastrādāto noziegumu patieso smagumu un apjomu.

Kā minēts sākumā, tad nedz Lietuvas prezidents Valdas Adamkus, nedz prezidente Daļa Gibauskaite nekad nav atzinuši šādas iestādes esamību viņu vadītajā valstī. Savā laikā Adamkus, Londonas vizītes laikā uz žurnālistu jautājumu atbildēja, ka "to neviens nav redzējis un neviens taču nevar pierādīt". Tik vienkārši.