Tiek dibināta atmaskojoša interneta lapa - WikiLeak

WikiLeaks ir starptautiska organizācija Zviedrijā, kas publicē slepenu informāciju, anonīmus ziņojumus un noplūdušu informāciju citādi nepieejamiem dokumentiem, saglabājot avotu anonimitāti.  

Tās mājaslapu, kura sāka darbu 2006. gadā, uztur The Sunshine Press. Kā organizācija pati apgalvo, to dibināja Ķīnas disidenti, kā arī žurnālisti, matemātiķi un jaunas kompānijas tehnologi no ASV, Taivānas, Eiropas, Austrālijas un Dienvidāfrikas. Žurnāls The New Yorker (2010. gada 7. jūnijā) rakstīja, ka organizācijas direktors ir Austrālijas žurnālists un interneta aktīvists Džūljans Asānžs (Julian Assange). Gada laikā kopš organizācijas dibināšanas tās datu bāze pieaugusi līdz 1,2 miljoniem dokumentu.

2010. gada jūlijā WikiLeaks izsauca plašu rezonansi pasaules presē, publicējot vairāk nekā 90 000 agrāk nepieejamu dokumentu, kas saistīti ar Afganistānas karu. Tajos pieejama informācija par civiliedzīvotāju upuriem, NATO nespēju uzvarēt Taliban u.c.

Vēl viena noplūde notika 2010. gada novembra beigās, kad vietnē parādījās vairāk nekā 250 000 vēstuļu no ASV diplomātiem. Cita starpā kļuva zināms, ka Saūda Arābijas vadītāji lūdza ASV veikt gaisa triecienu Irānai, un kļuva zināmas daudzas pasaules līderu neformālās īpašības un viņu darbības un karjeras atkarība no tā, cik tie aktīvi sadarbojas ar ASV.

ASV administrācija paziņoja, ka dokumenti kaitē nacionālajai drošībai un ASV ārpolitikai. Tomēr daudzi eksperti un pētnieki apgalvo, ka slepenu dokumentu publicēšana un vietnes WikiLeaks aktivitātes padarīs mūsdienu diplomātiju atvērtāku sabiedrībai, izveidojot tā saukto reāllaika diplomātiju jeb dzīvu diplomātiju. Tā vietā, lai reaģētu uz daudziem kliedzošiem faktiem par starptautisko, cilvēktiesību pārkāpumiem un izdarītiem kara nozigumiem, tika sākts vajāts Džulians Assanžs. Zviedrijā divas imigrantes, kuras organizēja vienu no WikiLeaks pasākumiem un kurām draudēja deportācija par Zviedrijas liumu pārkāpumiem, pēkšņi nāca klajā ar paziņojumiem, ka Assanžs ir mēģinājis viņas izvarot. Uz šo aizdomu pamata trauksmes cēlājs nekavējoties nokļuva starptautiskā meklēšanā, bet zviedri ne mirkli nekavējoties apstiprināja savu gatavību viņu izdot ASV varas iestādēm. Izrādījās, ka Wiklekas pārstāvi Vācijā piemeklēja līdzīgs liktenis - policija uzsāka kratīšanu viņa dzīves vietā ar ieganstu atrast it kā pornogrāfiju, taču neslēpjot, ka patiesībā viņus interesē piekļuves paroles WikiLeak interneta resursiem. 

WikiLeaks nesatur diplomātisko ziņojumu tekstu tulkojumus krievu valodā, tomēr sūtījumus tulkošana ir uzsākusi entuziastu grupa.

WikiLeaks ir publicējis citu ASV vitāli svarīgu objektu sarakstu

Apgalvojumi par Krievijas ietekmi

2016. gada septembrī Vācijas iknedēļas laikraksts Focus ziņoja, ka saskaņā ar konfidenciāliem Vācijas valdības ziņojumiem, WikiLeaks jau ilgstoši atrodas Krievijas aģentu ietekmē ar mērķi diskreditēt NATO valstu valdības. Žurnālā apgalvots, ka Francijas un Lielbritānijas izlūkošanas dienesti ir nonākuši pie tāda paša secinājuma un ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins un premjerministrs Dmitrijs Medvedevs saņem informāciju par to, ko WikiLeaks publicē pirms publiskošanas. Focus ziņotais sekoja The New York Times rakstam, kurā tika apgalvots, ka WikiLeaks varētu būt krievu spiegu izmantots kompromitējošas informācijas nopludināšanas rīks par Rietumvalstīm.

2016. gada oktobrī CNN ziņoja, kas "tiek uzkrāta informācija par to, ka Krievijas valdība piegādā WikiLeaks informāciju par hakeru iegūtajām e-pasta sarakstēm saistībā ar 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanām." 

Wikileaks nolieguši jebkādu saistību vai sadarbību ar Krieviju. Daudzi politikas apskatnieki un starptautisko tiesību speciālisti jau ir skaidrojuši, ka fakts, ka Krievijā vai kur citur pasaulē kāds saņem iespēju apskatīt mūsdienu diplomātijas ķēķi, nemaina nopludināto dokumentu saturu, kurš komentēts netiek. Dīvaini, cik viegli tika "aprīti" atklātie meli par CIP cietumu neesamību pasaulē, Rietumu diplomātu ilgstošas privātās sarakstes kontroli un Vācijas kancleres Angelas Merkeles pat privāto telefona sarunu noklausīšanos.

Lai kaut cik novirzītu sabiedrības sašutumu par atklātajiem likumu pārkāpumiem, tika iedarbināta kāds cits informācijas nopludināšanas mehānisms - uzsākās cīņa ar Offšoriem, parādījās Panamas saraksti, bet Krievijas cietumā savlaicīgi apklusinātais Sergejs Magņickis kļuva par sabiedriskās domas aktivitātes karogu pavisam citā virzienā - sava kabata vienmēr ir tuvāka.