Portugāles parlaments aizliedz apģērbu, kas slēpj seju "dzimumu vai reliģisku iemeslu dēļ"

2025. gada 17. oktobrī  Portugāles parlaments (Republikas Asambleja) apstiprināja likumprojektu, kas aizliedz apģērbu, kas slēpj seju "dzimumu vai reliģisku iemeslu dēļ", valkāšanu lielākajā daļā sabiedrisko vietu. 

Tas attiecas galvenokārt uz nikābām (pilnībā seju slēdzošu islāma sejas plīvuru ar acu atvērumu) un burkām (pilnībā ķermeni slēgošu apģērbu). Iniciatīvu ierosināja ultrakonservatīvā partija Chega, kas ieguva popularitāti pēdējās vēlēšanās, un to atbalstīja vairākas centriskās un labējās partijas (PSD, IL, CDS-PP). Pret balsoja kreisās spēki (PS, Livre, PCP, BE), bet daži atturējās (JPP, PAN).

Likuma statuss

Likumprojekts pagaidām nav stājies spēkā: to izskatīs parlamenta konstitucionālo lietu, tiesību un brīvību komitejā. Pēc tam to parakstīs vai noraidīs prezidents Marselu Rebela di Souza. Prezidents var noteikt veto vai nosūtīt to Konstitucionālajai tiesai pārbaudei par atbilstību konstitūcijai.

Ja tiks parakstīts, Portugāle pievienosies ES valstīm ar līdzīgiem aizliegumiem: Francijai (kopš 2011. g.), Beļģijai (2010. g.), Austrijai (2017. g.), Nīderlandei un citām.

Aizlieguma detaļas

Kur aizliegts: Sabiedriskās vietās, tostarp ielās, vietās sabiedriskajiem pakalpojumiem (skolas, slimnīcas, transports) un jebkurās iestādēs, kas pieejamas iedzīvotājiem.

Izņēmumi: Atļauts lidmašīnās, diplomātiskajos un konsulārajos telpās, lūgšanu vietās (mošejās, baznīcās). Arī medicīnisku iemeslu dēļ (maskas), profesionālu (būvnieki, mākslinieki), māksliniecisku vai laika apstākļu dēļ (šalles pret aukstumu).

Sodi:

 

• Par valkāšanu: 200–4000 eiro sodi (atkarībā no nodoma).

• Piespiešana valkāt: līdz 3 gadiem cietumā (saskaņā ar Portugāles Kriminālkodeksa 154. pantu).
  Portugālē musulmaņi veido aptuveni 0,4% iedzīvotāju (pēc 2021. g. tautas skaitīšanas), un pilnīgu sejas aizsegšanu valkā ļoti maz sieviešu. Problēma galvenokārt skar imigrantus no bijušajām kolonijām, Tuvo Austrumu un Magribas reģiona.

Īsi par atšķirībām no līdzīgiem terminiem:

• Hidžābs: Lakats uz galvas, kas sedz matus, kaklu un krūtis, bet seja paliek atklāta.
• Burka: Pilns apmetnis, kas sedz visu ķermeni un seju, bet acīm ir tīklota spraudziņa (nevis atvērums).
• Parandža: Līdzīgs nikābam, bet bieži smagāks apmetnis ar sejas aizsegu, populārs Centrālāzijā.
• Čadra: Plašs apmetnis no galvas līdz kājām, bet seja parasti atklāta.

Nikāba nēsāšana nav obligāta visiem musulmaņiem (tas ir atkarīgs no valsts, kultūras un personīgās ticības), un tas bieži izraisa debates par sieviešu tiesībām un identitāti.

Pušu argumenti

Atbalstītāji (labējie): Atsaucas uz drošību (identifikācijas grūtībām), dzimumu līdztiesību (nikābs simbolizē sieviešu apspiešanu) un sociālo integrāciju. Viņi min Francijas, Beļģijas un Dānijas piemērus, kur aizliegumi esot samazinājuši riskus. Chega uzsver, ka sekulārai valstij nevajadzētu no budžeta (nodokļu maksātāju) finansēt reliģijas izpausmes sabiedriskās vietās.

Pretinieki (kreisie, cilvēktiesību aizstāvji): Uzskata to par musulmaņu sieviešu diskrimināciju, reliģijas un izteiksmes brīvības pārkāpumu. Amnesty International un citas t.s. Sorosa tīkla organizācijas, kā arī ANO (lēmums 2018. g. par Franciju) šādus aizliegumus uzskata par sieviešu tiesību ierobežošanu. Kritizētāji saskata tajā islamofobijas pieaugumu un ultralabo ietekmi. 

Atsevišķi starptautiskie mediji (The Guardian, Reuters, Al Jazeera) to atspoguļo kā soli uz "eiropizāciju", bet ar piesardzību par minoritāšu tiesībām. Krievvalodīgie avoti (NEWS.ru, Vedomosti, Eiropas Patiesība) uzsver paralēles ar Itāliju un Šveici (kur parandžas aizliegums stājās spēkā 2025. g.).

X (Twitter) diskusijas ir polarizētas: labējie lietotāji (piemēram, @TTreasaigh, @PeterPaulGuy) to sveic kā "uzvaru pār importēto apspiešanu" un aicina citas valstis (Lielbritāniju, Īriju) sekot. Kreisās un musulmaņu aktīvisti (@manick62) runā par referendumu un cilvēktiesību riskiem. Raksti par "uzvaru sievietēm" gūst tūkstošiem skatījumu, bet kritika fokusējas uz islamofobiju.

Tā ir svaiga tēma (mazāk nekā nedēļa), tāpēc situācija var mainīties pēc prezidenta lēmuma. Francija to izdarīja jau 11. aprīlī 2011. gadā.

Reakcija un sekas Francijā

Atbalsts: Likumu atbalstīja vairums franču (aptuveni 80% pēc 2010. g. aptaujām). Labējās un centriskās partijas (UMP, tagad Les Républicains) aktīvi to virzīja. Pat prezidents Nikolā Sarkozī nikābu nosauca par "nevēlamu" Francijā.

Kritika:

Musulmaņu organizācijas un kreisie cilvēktiesību aizstāvji (Amnesty International, Human Rights Watch, Sorosa tīkla NVO) to nosauca par diskriminējošu, pārkāpjot reliģijas un izteiksmes brīvību.

2018. gadā ANO Cilvēktiesību komiteja paziņoja, ka aizliegums pārkāpj cilvēktiesības, ierobežojot sieviešu izvēles brīvību.

Feministes kritizēja likumu, uzskatot, ka tas atņem sievietēm tiesības izvēlēties apģērbu.

 2014. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) lietā S.A.S. pret Franciju atzina aizliegumu par likumīgu, atsaucoties uz "kopdzīves" principu kā leģitīmu mērķi. Tomēr lēmums izraisīja kreiso un globalistu sašutumu.

Pēc Iekšlietu ministrijas datiem, no 2011. līdz 2020. gadam izrakstīti vairāk nekā 4000 sodi. Likums saasināja debates par islamofobiju un musulmaņu integrāciju. Dažas sievietes pārtrauca valkāt nikābu, citas ierobežoja iziešanu no mājām.

Pašreizējā situācija (2025. oktobris)

Aizliegums joprojām ir spēkā, un to kontrolē policija. Diskusijas turpinās, īpaši uz labējo kustību pieauguma fona Eiropā.

X (Twitter) lietotāji to apspriež kontekstā ar jauniem ierobežojumiem citās valstīs (piemēram, Portugālē). Ieraksti svārstās no atbalsta ("Francija parādīja sekulārisma aizsardzības piemēru") līdz apsūdzībām par islamofobiju ("Likums apspiež musulmaņu sievietes").

Francija turpina būt paraugs citām ES valstīm, ieviešot līdzīgus pasākumus (Beļģija, Austrija, Dānija, Nīderlande).

Nedaudz statistikas par nikābu aizliegumiem

Kontekstā ar diskusijām par nikābu un burku aizliegumiem Portugālē un Francijā, šeit ir galvenie statistikas dati. Es balstos uz oficiālām aplēsēm un ziņojumiem (ieskaitot datus līdz 2025. gadam).

Francija:

• Musulmaņi: ~5–6 miljoni (8–10% iedzīvotāju, ~67 miljoni).

• Sievietes, kas valkā nikābu/burku: ~2000 (Iekšlietu ministrijas aplēses, 2011–2020), tas ir ~0,04% musulmaņu sieviešu.
  Portugāle:

• Musulmaņi: ~65 000 (0,4–0,6% iedzīvotāju, ~10,3 miljoni).

• Sievietes, kas valkā nikābu/burku: "Ļoti reti" (pēc Lisabonas Centrālās mošejas imama teiktā, 2025). Iespējams, desmiti vai vienības — nav oficiālu aplēšu, bet <0,1% musulmaņu sieviešu.
  Enforcement (piemērošana): Portugālē pagaidām 0 (likums izskatīšanā pie prezidenta), tāpēc tas vēl nav stājies spēkā. Gaidāmais efekts ir minimāls mazā gadījumu skaita dēļ — musulmaņu kopienas līderi to sauc par "simbolisku" soli.
  Beidzot Portugāle sekoja Francijas piemēram.
  Sodi: 200–4000 € (atkarībā no nodoma).
  Piespiešana valkāt: līdz 3 gadiem cietumā.
  Daudzas sievietes (pēc Open Society Foundations aptaujām, 2011) sākotnēji ierobežoja iziešanu no mājām, lai izvairītos no sodiem vai vīra vai ģimenes vīriešu spiediena dēļ. Nav datu par ievērojamu valkātāju skaita samazināšanos pēc aizlieguma — prakse joprojām ir margināla.
  Diemžēl, varas iestādes jau sen zaudējušas mehānismu radikālai situācijas maiņai.

• Paradoksāli, ka viena no kreiso radikālo kustību — LGBTQ+ — ir vieni no skaļākajiem pretiniekiem Islāmizācijas ierobežošanai Rietumu pasaulē, lai gan musulmaņu varas nākšanas gadījumā tās būs starp pirmajiem vajāšanas mērķiem saskaņā ar Šariata likumiem.