Polija sāk demonstrēt PSRS populāro 21 sēriju garo filmu - Četri tankisti un suns

Polijas TV šajā dienā - 1966. gada 25. septembrī sāka demonstrēt arī Padomju Savienībā milzīgu popularitāti guvušo daudzsēriju filmu - "Četri tankisti un suns" (21.sērija). Tajā gan bija pilnībā sagrozīta vēsturiskā patiesība- noklusēts, ka tieši Vācija kopā ar Krieviju (PSRS) iebruka Polijā un 660 dienas kopīgi to okupēja. Tikai PSRS okupētajā Polijas daļā uz Sibīriju tika izsūtīti vairāk kā 1,5 miljoni cilvēku. Vēl vairāk,- tieši PSRS nogalināja vairumu sagūstīto poļu virsnieku Katiņā vēl tajā periodā, kad Vācija un PSRS bija 2. Pasaules kara sabiedrotie (nebija iemesla nogalināšanai, jo virsnieki jau bija apcietināti un atradās Krievijas teritorijā). Filmā traģikomisks jau ir pats tās sākums,- tā arī "nav skaidrs", kāpēc jaunais polis "izvēlējies" Sibīriju savām tīģeru medībām, vai atsauces uz Vesterplates kaujā pret vāciešiem pazudušo tēvu, bet ne vārda par to, ka 10 dienas vēlāk pēc šīs kaujas PSRS iebruka Polijā no Austrumu puses.

Mūsdienu melu lavīnas apstākļos arī šīs populārās filmas vārds tiek uzmantots ideoloģiskajā smadzeņu skalošanā. Vairākos ziņu avotos, ieskaitot wikipedia, tika ziņots par to, ka kopš 2006. gada šo seriālu aizliegts rādīt Polijas valsts TV kanālos, motivējot, ka vācieši parādīti pārāk stulbi, gļēvi un aprobežoti, bet padomju armiija - pārlieku humāna un gudra, tādējādi rupji kropļojot vēstures objektīvitāti. Tiesa, paši poļi par šādu aizliegumu neko nezin.

Ņemot vērā filmas pasakaino popularitāti, gan tikai PSRS, poļi iemanījās ar to pelnīt ārpus filmas, un proti, suņa vārdā nosauktās džinsu bikses "Šariks" ilgāku laiku bija deficīta tirdzniecības kārums. Bikses tolaik maksāja 25 rubļus.

Filmas saturu pārstāstīt ir grūti, bet īsumā tas ir sekojošs :

Sižets

Filma ir kara laika grāmatas ekranizācija un darbība notiek Otrā Pasaules kara laikā PSRS, Polijas un Vācijas teritorijā, kur varonīgā padomju armija atbrīvo Eiropu no fašistiem un, protams, filmas galvenie varoņi izrādas daudzu svarīgu notikumu epicentrā. Shematiski viss ir skaidrs - ir labie, ir sliktie. Labajam ir jāuzvar. Bet, neskatoties uz šabloniskumu - filma ir ar humoru un kara šausmas parāda vieglākā gaisotnē.

Seriāls vēsta par vienas tanka T-34 ekipāžas piedzīvojumiem kara laikā. Ekipāžā - četri tankisti un vācu aitu suns Šariks (poliski - Szarik), kurš, kā piedienas šāda veida filmām (lai atceramies komisāru Reksi) ir gudrs un ar savu gudro rīcību no pārējiem filmas varoņiem atšķiras tikai ar to, ka viņam nav ierunāts teksts, ko, rādot filmu citās valstīs, vajadzētu tulkot. Tankam ar borta nr.102 dots vārds "Rudais" (poliski. Rudy) par godu krievu ugunīgajai skaistulei - kareivei Marusjai ar iesauku "Uguntiņa". Tanks ir no Polijas Tautas Vesterplates varoņu vārdā nosauktās 1.armijas. Kara laika un piesauktā 1.armija ir vienīgā saikne ar realitāti. Filmas autori arī uzsvēruši, ka nevēlējās veidot dokumentālu, dzīves īstenībai pietuvinātu, filmu.

Janeks, Gustļiks, Grigorijs, Tomašs, Oļģerts un viņu frontes biedri, nonākot dažādās situācijās, asprātīgi un viegli prot no tām izkulties, demonstrējot visas labajiem varoņiem piemītošās cilvēciskās īpašības - pašaizliedzību, drosmi, attapību, uzticību. Filma tiešām uzņemta viegli un ar humora piedevu. Turpretim pretinieki - vācieši attēloti shematiski stulbi, neattapīgi, aprobežoti. Šī iemesla dēļ - Oļegerta lomas atveidotājs Romāns Vilhelmi pēc 7.sērijas atteicās šādā filmā piedalīties, bet filmas autoriem - mainīt scenāriju.  Oļgerts krīt kaujā. 

Romāna Vilhelmi demaršs patriotiskajā un neiedomājami populārajā filmā, protams, nepalika nepamanīts no kompartijas funkcionāru puses - talantīgais un Polijā tik populārais aktieris ilgāku laiku netika apstiprināts kaut cik nozīmīgās kino un teātra lomās.

Filmā ir viena interesanta detaļa, kura mūsdienās iegūst citu skanējumu, ja to, protams, pamana. Starp ekipāžas varoņiem ir mūsdienu politikā populāri vārdi, un proti - ekipāžas komandiera Oļģerta uzvārds ir JAROŠS*, bet gruzīna Grigorija uzvārds - SAAKAŠVILI**. 

Interesanta sakritība ar uzvārdiem

*Dmitrijs Jarošs (ukr. Дмитро Анатолійович Ярош; dzimis 1971.gada 30.septembrī, Dņeprodžeržinskā, Dņepropetrovskas apgabalā, Ukrainā)  — redzams un izteikti skandalozs ukraiņu politiķis, "Labējā sektora" līderis, vienlaikus ir ukrainas galēji labējas politiskas organizācijas "Trejžuburs" idejiskais līderis (ukr. провідник). Ukrainas Radas (Parlamenta) deputāts un frakcijas līderis. Politiķis ar augošu popularitāti un ietekmi. Kopš 2015. gada - Ukrainas Armijas virspavēlnieka padomnieks. Bieži pieminēts medijos saistībā ar skandāliem kontrabandas un nelikumīga spēka pielietošanas gadījumos.  

2014. gadā bija izvirzījis savu kandidatūru arī prezidenta vēlēšanās, taču saņēma  127818 balsis (0,70 %), taču nemazina viņa faktiski ietekmi uz politiskiem notikumiem Ukrainas iekšpolitikā. 

** Mihails Saakašvili  (gruz. . მიხეილ ნიკოლოზის ძე სააკაშვილი ) [Михеи́л Николо́зис дзе Саакашви́ли], dzimis 1967. gada 21. decembrī, Tbilisi) - gruzīņu un ukrainas izteikti proamerikānisks politiķlis, kurš kopā ar saviem atbalstītājiem pārņēma varu Gruzījā t.s. "Rožu revolūcijas" rezultātā, tādējādi atstumjot no varas vēlēšanās uzvarējušo prezidentu Eduardu Ševarnadzi. Šobrīd Grūzijā ir ierosinātas vairākas krimināllietas pret bijušo prezidentu, bet cik tās ir juridiski pamatotas vai cik tās politisku motīvu virzītas, šobrīd viennozīmīga atbildes nav. Bijušais politiķis šobrīd aktīvi iekļāvies Ukrainas politiskajā dzīvē un kopš 2015.gada 30. maija ir Odesas administrācijas vadītājs. Viņa darbība Odesas apgabalā ar saviem paziņojumiem un amatpersonu atmaskojumiem korupcijā gūst ievērību ne tikai Ukrainā. 

Mihails Saakašvili bija Grūzijas prezidents no 2004.gada 25.janvāra līdz 2007.gada 25. novembrim un no 2008.gada 20. janvāra līdz 2013.gada 17.novembrim. Grūzijā viņa vadīšanas laikā 2004. gadā bija nopietna krīze centrālas varas attiecībās ar Adžārijas autonomo republiku, 2006.gadā Kodoras ielejā, bet - 2008. gadā izveidojās bruņots konflikts Dienvidosetijā, faktiski - ar Krieviju, pēc kā, abu valstu attiecības ievērojami pasliktinājās. 2008. gada konflikts izveidojās laikā, kad daudzu valstu, tai skaitā lievaru - ASV, Krievijas, ES līderi bija pulcējušies Pekinā uz Olimpiskajām spēlēm. Politiķi attālināti vēroja šos notikumus, mediji katrā pusē asi komentēja un vainoja pretējo pusi, bet citu valstu politiķi šajā konfliktā neiesaistījās un tādējādi to nesaasināja. 

Un vēl viena detaļa. Filmā tika izmantoti divi tanki, no kuriem viens atrodas Polijā, bet otrs glabājās Latvijā, visai odiozā politiķa Privātajā kaujas tehnikas muzejā Sventē.