Raidījums "De facto" ziedojumu vākšanas akcija
Latvijas Tv pavēsta, ka Raidījums «De facto» atgriezies LTV1 programmā, taču bez žurnālista Ivo Kiršblata. Veselības stāvokļa dēļ viņš nolēmis kādu laiku distancēties no darba. Kā ekrāna seja šim raidījumam palikusi tikai Ilze Nagla.
Kā zināms, bet daudziem piemirsies, 2009. gada pavasarī LTV žurnālists Ivo Kiršblats uzzināja, ka sirgst ar retu galvas asinsvadu slimību, bet tās ārstēšanu sapostītās medicīniskās aprūpes dēļ, Latvijā dot nebija iespējams. Lai glābtu žurnālistu, bija vajadzīgi ievērojami līdzekļi, kas, protams, viņam nebija. Pie šādiem apstākļiem kolēģi pieņēma lēmumu glābt Ivo paši, uzsākot ziedojumu vākšanu sava raidījumā, aktīvi reklamējot iespēju ziedot speciālā bankas kontā. Gadījums, kad līdzekļi attaisnoja mērķi - līdzekļi tika piesaistīti, tika veiktas operācijas un ārstēšana Vācijā, un Ivo varēja atgriezties darbā. Tiesa, viņš sāka pildīt citus pienākumus.
Ar to labo stāstu varētu beigt, taču radās jautājums - kādas iespējas ir jebkuram nelaimē nonākušam Latvijas cilvēkam saņemt šādu ekskluzīvu pakalpojumu - valsts TV pirmajā programmā vispieprasītākajā raidlaikā reklamēt šādu aicinājumu un īstenot ziedojumu kampaņu? Ja tas iespējams, cik tas maksātu? De Facto raidījuma pastāvēšanas laikā cits šāds gadījums nav zināms, nemaz nerunājot, ka šis vienīgais tika nodrošināts ar bezmaksas ētera laiku. Nenoliedzami, rezultāts ir vairāk nekā labs - izglābts cilvēks. Taču, vai šim raidījuma veidotājiem ir morālas tiesības kādam pārmest par šādu vai līdzīgu rīcību, ko juridiski sauc par apzinātu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vai īsāk - par korupciju?
LTv ziņu dienestu šajā laikā vadīja Mareks Gailītis, kura nozīmēšanu amatā bez uzmanības nebija atstājis denunciju rakstīšanas meistars Roberts Putnis, aplejot Gailīti ar ļoti neglainojošiem izteicieniem. Kā zināms, Putnis rakstīja pamatīgu denunciju Kultūras ministrei Helēnai Demakovai par Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni, lai gan pats bijs novedis līdz maksātnespējai "Delnu".
