Pastāsti par vietu
lv

Rīgā atver pirmo "publisko" elektrostaciju

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
01.09.1887

1887.gada 1.septembrī atklāj atjaunoto Rīgas pilsētas (Vācu) teātra ēku un elektrostaciju, kas sākotnēji elektroenerģiju ražoja teātra vajadzībām.

Tobrīd Rīgas pilsētas (Vācu) teātra elektrostacija bija lielākā Latvijā un veicināja Rīgas pilsētas elektroapgādes attīstību. Pēc ugunsgrēka, kas 1882. gadā teātra ēkā izcēlās gāzes apgādes sistēmas bojājumu dēļ, tā vadība atjaunošanas darbos deva priekšroku elektriskajam apgaismojumam.

Pilsētas kanāla malā par pašvaldības līdzekļiem teātra vajadzībām izbūvēja līdzstrāvas elektrostaciju, kuras 42,5 kW jauda nodrošināja teātra ēkas apgaismojumu, izmantojot 1783 kvēlspuldzes un sešas loka lampas, kam turpmākajos gados vēl pievienoja papildu spuldzes.

1887. gada 1. septembrī atklāja atjaunoto teātra ēku. Sākotnēji elektrostacija ražoja elektroenerģiju teātra vajadzībām. Turpmākajos gados, palielinot elektrostacijas jaudu, teātra elektrostacija nodrošināja elektroenerģijas piegādi apkārtnē esošajiem namiem, 1891. gadā jau bija vairāk nekā 1000 klientu - iestādes, biedrības, dzīvokļi. Tādējādi elektrostacijas sekmīgā darbība veicināja strauju privātās iniciatīvas attīstību Rīgas elektroapgādē, kas ievadīja pilsētas vienotas elektroapgādes attīstību - centrālās elektrostacijas iedarbināšanu Andrejsalā 1905. gadā.

***

1896. gadā sāka darboties H. Detmaņa elektrostacija Lielajā Jaunajā ielā.

1897. gadā gada elektrostaciju ierīkoja Rīgas Latviešu biedrības namā. Viena no blokstacijām atradās pie Lauvu spīķera Doma baznīcas tuvumā, piegādājot elektroenerģiju vairākām bankām, Lielās ģildes namam, biržas ēkai, gubernatora pilij, vairākām privātmājām. Sava elektrostacija bija arī Vācu Amatnieku biedrībai, Bingnerhofa namam, teātrim „Olimpija”, viesnīcām „Monopol” un „Imperial”. Rīgā darbojās arī Ņesterova, Feitelberga, Liepiņa un citas privātas elektrostacijas. Pulkveža Brieža ielā 17/19 atradās Riharda Poles elektrostacija, kura piegādāja elektrisko strāvu Elizabetes ielas iestādēm un namiem posmā no Antonijas līdz Eksporta ielai, klientiem Kalpaka bulvārī posmā no P. Brieža līdz Antonijas ielai un klientiem Antonijas ielā posmā no Kalpaka bulvāra līdz Elizabetes ielai.

1901. gada oktobrī Rīgas dome pieņēma vēsturisko lēmumu par elektrocentrāles izbūvi Andrejsalā (Andrejostā), lai nodrošinātu centralizētu elektroapgādi pilsētai.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Alvja Hermaņa komentāri par Jaunā Rīgas teātra uzvedības noteikumiemAlvja Hermaņa komentāri par Jaunā Rīgas teātra uzvedības noteikumiem04.03.2021lv
2 4 people were killed and 7 people injured in motel fire, Las Vegas, USA 4 people were killed and 7 people injured in motel fire, Las Vegas, USA21.12.2019en
3Ugunsgrēks Rīgas Rātslaukumā. Sadeg Strēlnieku pieminekļa darbnīca un daļa materiālu; pieminekli nākas modificētUgunsgrēks Rīgas Rātslaukumā. Sadeg Strēlnieku pieminekļa darbnīca un daļa materiālu; pieminekli nākas modificēt11.02.1970lv
4Tiek atklāts tilts pār Daugavu JēkabpilīTiek atklāts tilts pār Daugavu Jēkabpilī16.11.1936lv
5 Latvijā pāriet uz metrisko mēru un svaru sistēmu Latvijā pāriet uz metrisko mēru un svaru sistēmu02.01.1924lv
6Rīgas pilsētas galva Džordžs Armitsteds parakstīja lēmumu par Andrejsalas elektrocentrāles pieņemšanu ekspluatācijā Rīgas pilsētas galva Džordžs Armitsteds parakstīja lēmumu par Andrejsalas elektrocentrāles pieņemšanu ekspluatācijā 14.05.1905lv
7Andrejsalā pabeigta Rīgas elektrocentrāleAndrejsalā pabeigta Rīgas elektrocentrāle01.05.1905lv
8Rīgas veikalos un ielās ievieš elektrisko apgaismojumuRīgas veikalos un ielās ievieš elektrisko apgaismojumu13.08.1891lv
9Bavārijas aldaris J. Dauders Rīgā nodibina alus darītavu "Waldschlosshen"Bavārijas aldaris J. Dauders Rīgā nodibina alus darītavu "Waldschlosshen"20.09.1856lv
    Birkas