Rīgā tiek atklāts lietuviešu tirdzniecības centrs "Akropole"

Ceturtdien, 2019.gada 4.aprīlī Rīgā tiek atklāts jaunuzceltais lietuviešu tirdzniecības centrs "Akropole".

Tirdzniecības centra vieta tika izraudzīta izpostītās porcelāna rūpnīcas "Kuzņecov" vietā, atstājot tikai vienu veco laiku skursteni, ar to atgādinot, ka reiz bija starptautiski labi zināms zimols, 

 "Akropole" ir viens no pēdējo gadu apjomīgākajiem būvprojektiem Latvijā. Iepirkšanās centra ēkas platība ir 98 000 kvadrātmetru, bet teritorijas kopējā platība gandrīz 16 hektāri. Kopējās investīcijas projekta realizācijā, ieskaitot transporta infrastruktūras izveidi un apkārtnes labiekārtošanu, sasniedz nepilnus 180 miljonus eiro.

Ko tirdzniecības uzņēmums vēsta par sevi

Akropole ir viens no modernākajiem iepirkšanās un izklaides centriem Baltijā, kas apmeklētājiem piedāvā vēl nebijušu iepirkšanās pieredzi, kā arī aizraujošas atpūtas un izklaides iespējas. Jaunākās arhitektūras un interjera tendences šeit apvienotas ar Kuzņecova porcelāna fabrikas vēsturisko mantojumu, padarot Akropoli par iekārojamu galamērķi ikvienam rīdziniekam un pilsētas viesim.

Mūsu daudzveidīgajā, teju 170 nomnieku piedāvājumā atradīsiet gan modes un dzīvesstila preču veikalus, kuros pārstāvēti ne tikai Latvijā jau iecienīti, bet arī jauni un vēl nebijuši zīmoli, gan dažādu pakalpojumu sniedzējus, restorānus un kafejnīcas. Akropolē ir atvērts pirmais Van Graaf multizīmolu veikals Baltijā, kā arī pirmais Oysho modes preču un USC sporta preču veikals Latvijā. 

Iepirkšanās un laika pavadīšana Akropolē būs priecīgs notikums visai ģimenei. Gaidīsim jūs modernākajā kinoteātrī Apollo ar deviņām kinozālēm, tostarp divām restorāna kinozālēm un pirmo IMAX zāli Latvijā, plašā vissezonas slidotavā, O’Learys izklaides centrā, Lemon Gym sporta zālē un rotaļu laukumā bērniem!  

Iepirkšanos un aizraujošas izklaides Akropolē var apvienot ar daudzveidīgu maltīšu baudīšanu aptuveni 30 restorānos un kafejnīcās, savukārt ikdienai un svētkiem nepieciešamos pirkumus var veikt elegantā un plašā MAXIMA XXX veikalā.

Autovadītāju ērtībai pie iepirkšanās un izklaides centra Akropole pieejama stāvvieta 2300 automašīnām.

Akropole ir pirmais iepirkšanās centrs Latvijā, kas jau ēkas projektēšanas stadijā ieguvis prestižo BREEAM sertifikātu, kas apliecina projekta

atbilstību augstākiem energoefektivitātes un ilgtspējības standartiem, nodrošinot videi un iedzīvotajiem draudzīgākos risinājumus. 

Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika

Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika bija porcelāna un fajansa trauku fabrika, kas atradās Maskavas ielā 257 Rīgā. 

Pēc 2010. gada ražošana fabrikas teritorijā pilnīgi pārtraukta, pēc tam visas rūpnīcas ēkas ir nojauktas.

Vēsture

Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika Rīgā tika dibināta 1841. gadā kā S. T. Kuzņecova rūpnīca (krievu: завод С. Т. Кузнецова), bet par oficiālo uzņēmuma dibināšanas datumu Krievijā uzskatīja 1812. gadu, kad vecticībnieki Kuzņecovi Gžeļā (Гжель) pie Maskavas nodibināja savu pirmo uzņēmumu.   Rīgas fabrikā ražoja pusfajansa, bet no 1851. gada arī porcelāna izstrādājumus.    1864. gadā pēc Sidora Kuzņecova nāves uzņēmuma vadību pārņēma viņa dēls Matvejs Kuzņecovs.  1872. gadā Matvejs Kuzņecovs nomainīja sabiedrības nosaukumu uz M. S. Kuzņecova sabiedrība. Izejvielas Rīgas fabrikai nāca no Krievijas impērijas iekšējām guberņām, kā arī no Vācijas, Holandes, Francijas, Skandināvijas, ogles — no Anglijas. Daļa gatavās produkcijas tika pārdota vietējā tirgū un citās Krievijas impērijas guberņās, pārējā produkcija tika eksportēta uz Angliju, Holandi un citām valstīm.

1887. gadā Matvejs Kuzņecovs vēlreiz mainīja sava uzņēmuma nosaukumu, nodibinot "M. S.Kuzņecova sabiedrības porcelāna un fajansa fabriku".

No 1889. gada fabrika piederēja M. S. Kuzņecova sabiedrībai (Товарищество производства фарфоровых и фаянсовых изделий М. С. Кузнецова), kurai piederēja arī lielas rūpnīcas Duļevā (Дулево), Novgorodā un Verbilkos (Вербилки). 

1887. gadā Matvejs vēlreiz mainīja uzņēmuma nosaukumu, nodibinot M. S. Kuzņecova sabiedrības porcelāna un fajansa fabriku.

1908. gadā fabrikā tika izgatavoti vairāk kā 22,3 miljoni keramikas izstrādājumu, no tiem 11,4 miljoni bija porcelāna, 3,7 miljoni fajansa un 7,1 miljons pusfajansa trauku. 

1913. gadā Rīgas fabrikā strādāja 2650 cilvēki.

Pirmā pasaules kara frontei tuvojoties Rīgai 1915. gadā fabrikas iekārtas 140 vagonos evakuēja uz Krieviju. Pēc kara 1920. gados ražošana fabrikā atjaunojās, no 1922. gada tā piederēja akciju sabiedrībai "M. S. Kuzņecovs". 

1932. gadā daļu akciju Kuzņecovi pārdeva Mārtiņam Kalniņam un ievēlēja viņu par akciju sabiedrības M. S.Kuzņecovs valdes priekšsēdētāju. 

1935. gadu akciju sabiedrība beidza ar 10 tūkstošu latu peļņu. 

1935. gadā Latvijas sūtnis Briselē uzdāvināja Beļģijas karalim Kuzņecovu fabrikā izgatavoto (pēc Romana Sutas skicēm) kafijas servīzi. 

1940. gadā fabrika tika nacionalizēta un pārdēvēta par Rīgas keramikas fabriku, 1963. gadā tika iekļauta Rīgas porcelāna un fajansa rūpnīcā. 1968. gadā to pārdēvēja par Rīgas porcelāna rūpnīcu (RPF). Neskatoties uz stagnējošo padomju rūpniecību, uzņēmums darbojās visus padomju varas gadus un bija viens no zināmākajiem porcelāna izstrādājumu ražotājiem milzīgajā Padomju Savienībā. RPF ražotās kafijas servīzes bija vienas no paaugstinātā deficīta precēm. 

1991. gadā to privatizēja šī vārda vissliktākajā nozīmē un  sadalīja Latvijas un Šveices kopuzņēmumā Latvpotik un a/s Rīgas porcelāns. Vēlāk rūpnīcu tupināja izsaimniekot a/s "Latelektrokeramika" (likvidēta 2010. gadā). 

No 2013. līdz 2014. gadam visas rūpnīcas ēkas, izņemot skursteņus, tika pilnībā nojauktas, lai to vietā uzbūvētu tirdzniecības un izpriecu centru "Akropole".