Sāk īstenot "Maršala plānu", jeb Eiropas atgūšanās programmu

Māršala plāns, oficiāli Eiropas atgūšanās programma (European Recovery Program, ERP), bija Amerikas Savienoto Valstu izstrādāts plāns vairāku Eiropas valstu atbalstam pēc Otrā pasaules kara. Šo plānu ierosināja ASV valsts sekretārs Džordžs Māršals, kura vārdā tas arī ir nosaukts, kā arī tam tika dots liels ASV valsts departamenta amatpersonu atbalsts, it īpaši no Viljama L. Kleitona un Džordža F. Kenana puses.

Atjaunošanas plāns attīstījās pēc 1947. gada 12. jūlijā notikušās sanāksmes, kurā piedalījās arī Eiropas valstu pārstāvji. Māršala plāns paredzēja sniegt tādu pašu palīdzību arī Padomju Savienībai un tās kolonijām Austrumeiropā, bet šīs komunistiskās valstis atteicās no sniegtās palīdzības, jo baidījās, ka tādā veidā vēlāk ASV demokrātiski varētu izdarīt gan diplomātisku, gan politisku spiedienu.

Plāna darbības laiks bija četri gadi, sākot ar 1947. gada jūliju. Šajā laikā 17 Eiropas valstīm, kuras bija apvienojušās Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijā (OEEC), kopā tika piešķirti 13 miljardi ASV dolāriu.

Salīdzinājumam 1948. gadā ASV IKP bija 258 miljardi ASV dolāru.

Kad plāns noslēdzās, katra valsts, kurai tika piešķirti līdzekļi, izņemot Vāciju, bija atguvusi tādu pašu ekonomisko līmeni, kāds bija pirms kara. Šo četru gadu laikā (1948.-1952.) ražošanas kopapjoms Rietumeiropas valstīs pieauga par 25% (rūpniecība - 35%, lauksaimniecība - 10%), uzlabojās rietumvalstu attiecības,

PSRS Komunistikās partijas dēļ Māršala plāns negatīvi ietekmēja ASV attiecības ar Padomju Savienību, jo "bada un trūkuma" sociālistiskā ekonomika, kuru realizēja komunisti, varētu sabrukt un šāds plāns veicinātu Austrumeiropas demokratizēšanos.

Nākamajās divās desmitgadēs daudzos Rietumeiropas reģionos bija novērojams bezprecedenta labklājības līmeņa pieaugums. Māršala plāns tāpat bija arī viens no Eiropas valstu savstarpējās integrācijas galvenajiem cēloņiem. Tā rezultātā tika likvidētas dažādas tirdzniecības barjeras, kā arī izveidotas institūcijas, kuras koordinēja ekonomisko darbību kontinentālā līmenī.

Pēdējos gados vēsturnieki aktīvi mēģina noskaidrot gan Māršala plāna galveno motivāciju, gan vispārējo efektivitāti. Daži vēsturnieki apgalvo, ka labums no Māršala plāna faktiski beidzās līdz ar neiejaukšanās principa ieviešanu, kas ļāva tirgoties pie stabila ekonomiskā pieauguma