Spēkā stājās galējais spriedums Otrā pasaules kara noziedznieka padomju partizāna Vasīlija Kononova lietā.

 Kā liecina lietas materiāli, tā bijusi 1944.gada 27.maija sestdienas pievakare pirms Vasarsvētkiem, sādžas iedzīvotāji gājuši pirtī un pušķojuši mājas, kad, dziedot kroplā vācu valodā, ģērbušies nogalināto leģionāru un vācu kareivju formās ieradās V.Kononova vadītie 18 partizāni.

Sādžinieki viņus pat uzcienājuši ar pašbrūvēto. Partizāni sāka ar ieroču atņemšanu, tad nogalināja sešu māju saimniekus, trīs sievietes, no kurām viena bija pēdējā grūtniecības mēnesī. Cilvēki tika arī spīdzināti un daži sadega dzīvi. Pēc slepkavošanas «atriebēji» aizdedzināja divas dzīvojamās mājas ar visām saimniecības ēkām. Partizānu vidū, protams, kritušo nebija. Par to, kā notika cīņa ar fašistiem, liecina lietas materiāli: «Tolaik cilvēki esot stāstījuši, ka degošajā mājā Bernarda Šķirmanta sieva Gelēna esot šausmīgi kliegusi. Nākošajā dienā viņa līķis atrasts zem gultas.» Pēc V.Kononova pavēles tika nošauts viņas vīrs. Līdzīgi partizāni rīkojās citās mājās -- Modests Krupniks lūdzis, lai viņu nešauj bērnu acu priekšā, tad aizveduši uz mežmalu un sašāvuši, kur viņš, vēl dzīvs būdams, visu nakti saucis pēc palīdzības, bet vietējie baidījušies viņam tuvoties. Meikuli Krupniku nošāvuši turpat istabā, arī viņa māti, taču sievai Teklai izdevies izbēgt, tomēr partizāni viņu noķēruši un «dzīvu iesvieduši degošajā mājā, tik brutālā veidā, ka, grūžot pa logu istabā, norāvuši viņai daļu bizes, kas bija aizķērusies aiz loga rāmja», atceras kāda lieciniece. Nākamajā dienā Tekla atrasta zem gultas un blakus viņai bijuši jaundzimušā bērna sadegušie kauli. Gandrīz visās mājās pavēli nošaut devis V.Kononovs. Taču kalēju Ambrošu Bulu, sava tēva paziņu, noslepkavojis pats V.Kononovs. Pēc atriebības partizāni tik skaļi bļāvuši: «Tovarišč Staļin, urrā!!» («Biedri Staļin, urrā!» -- krievu val. ), ka tas bijis dzirdams blakus sādžā, atceras vietējie..."