Kauja Valmieras apriņķa Katvaru pagastā
1945. gada 2. maijā Valmieras apriņķa Katvaru pagastā grupiņa vietējo "istrebīķeļu" (PSRS okupācijas spēkiem pakļautas vietējo kolaborantu "iznčinātāju"vienības) pagasta partorga Jāņa Voldiņa vadībā mēģināja aizturēt Mežnieku mājās slepeni dzīvojošos partizānus Vili Skujiņu („Garais”), Albertu Skujiņu, Elmāru Skujiņu un Ziedoni Muciņu („Čalis”).
Izcēlās kauja, kurā partizāni nogalināja Jāni Voldiņu, kā arī istrebīķeļu Jēkabu Vītiņu. Pēc kaujas Skujiņu brāļu vecāki, apzinādamies gaidāmās represijas, uzspridzinājās ar rokasgranātu.
Skujiņa grupa turpmākajos gados kļuva par vienu no aktīvākajām partizānu grupām Rietumvidzemē. Tās kontā bija astoņi nošauti PSRS okupācijas spēku NKVD/MGB karavīri, istrebīķeļi un padomju aktīvisti, vairāki veiksmīgi uzbrukumi okupantu naudas pārvadājumiem utt.
1948. gada 4. augustā grupas partizāni izdemolēja Pociema pagasta izpildkomiteju.
Lielākā daļa tajā brīdī palikušo grupas partizānu, t.sk. grupas līderis Vilis Skujiņš tika sagūstīti čekas operācijā 1948. gada 6. oktobrī. Apzinādamies cīņu bezcerību, partizāni kopš 1948. gada vasaras meklēja veidu, kā aizbēgt uz rietumiem, un šādu iespēju „noorganizēja” grupā iesūtīts čekas aģents. Ceļā uz it kā sarunāto laivu, ar kuru bija plānots bēgt uz Zviedriju, partizānu automašīnu Babītes pagastā apturēja MGB 36.strēlnieku pulka spēki, kuri saņēma gūstā četrus partizānus ar pusotru gadu vecu bērniņu.
Palikušie grupas partizāni ar pretestību okupantiem vairs nenodarbojās un turpināja slēpties pie saviem atbalstītājiem. Pēdējais grupas partizāns Eduards Kalniņš („Mazais”) krita nodevības rezultātā čekas operācijā 1951. gada 29. maijā Katvaru ciema padomes teritorijā.
autors - Andris Dukurs
