Spēkā stājas grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”
Šodien spēkā stājas grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, lai būtiski ierobežotu „melno arheologu” darbību, kas nodara neatgriezeniskus zaudējumus Latvijas arheoloģiskajam mantojumam, izpostot senvietas un pārdodot aizpludinot no valsts kultūrvēsturiskas liecības. Likums turpmāk ierobežos metāldetektoru lietošanu, kā arī par senlietu atradumu būs jāziņo 5 nevis 10 dienu laikā.
Kā šorīt intervijā Latvijas radio pastāstīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne - arheoloģiskais mantojums - tās ir ne tikai senlietas, bet arī vietas ar kultūrslāni vai apbedījumiem, kurās īpaši nozīmīgi ir visi dati, ko satur zemes slāņi. Arheoloģiskais mantojums ir zinātnisku pētījumu līdzeklis un vēstures avots, kas satur liecības par tiem laika periodiem Latvijas vēsturē, par kuriem trūkst rakstīto ziņu vai to vispār nav. Vēsture, pagājušie gadsimti nekad vairs neatkārtosies, un līdz ar to nevar arī palielināties arheoloģisko vietu skaits un liecību apjoms.
Arheoloģiskais mantojums ir limitēts, ierobežots pētījumu avots, un tas pamatā jāsaglabā zemē. Pilnveidojoties zinātniskās izpētes tehnoloģijām, dati, ko pagaidām zinātnieki vēl nespēj izanalizēt, nākotnē dos nozīmīgu papildinājumu vēstures skaidrošanai. Piemēram, vēl 20.gadsimta sākumā neizmantoja tādas pētniecības metodes kā putekšņu analīzes vai C14 datējumu (radioaktīvā oglekļa metode). Mantu meklētāji to neņem vērā un rada milzu postījumus.
Sižets par melno arheoloģiju no TV arhīva
Zanda Radziņa, Nekropole.info
