Varšavā tiek pieņemts Pax dissidentium - likums, kas garatnē reliģisko brīvību Polijā-Lietuvā (arī Livonijā, kura iekļāvusies)

dokumentā pirmo reizi parādās arī jēdziens "disidents", tajā laikā attiecinot to uz nekatoļiem.

Varšavas "disidentu" harta, kas garantēja absolūtu reliģisko brīvību visiem Polijas- Lietuvas kristiešiem, kas nav Romas katoļi. Pēc Sigismunda II Augusta nāves (1572. gada jūlijā) Jagelonu dinastijas valdīšana bija izbeigta, Polijas muižniecībai bija pienākums izvēlēties jaunu karali.

Pieci kandidāti no dažādām Eiropas valdošajām palātām izvirzījās kā galvenie pretendenti uz Polijas troni, bet Anrī Valuā, Anžu hercogs (franču karaļa Kārļa IX un topošā Francijas Anrī III brālis), izrādījās favorīts.

Tomēr lielu iebildumu pret viņa ievēlēšanu izvirzīja poļu protestanti; Anrī bija piedalījies Svētā Bartolomeja dienas slaktiņa (1572. gada 23.–24. augusts) plānošanā, kurā tika nokauti tūkstošiem franču protestantu. Lai pārvarētu šo iebildumu, politiski dominējošie Polijas katoļi piekrita pieņemt Varšavas līgumu. Pirms Anrī ievēlēšanas parakstīja visu Seima (likumdevēja) locekļi, un tas nodrošināja reliģijas brīvību bez izņēmuma visām konfesijām.