Zedelgemā tiek demontēts piemineklis latviešu leģionāriem

Zedelgemas pašvaldība 31. maijā demontēja pieminekli latviešu leģionāriem, kuri kļuva par kara gūstekņiem, un ievietoja noliktavā. Tas tika darīts bez saskaņošanas ar pieminekļa autoru Kristapu Gulbi un šīs pašvaldības partneriem Latvijā – Latvijas Okupācijas muzeju un tā biedrību. 

Medijos izskanējusi ziņa, ka par pieminekļa novākšanu esot diskutēts vēsturnieku konferencē, kurā no Latvijas bijis pārstāvis Mārtiņš Kaprāns, kurš pasākuma izskaņā ir parakstījies par ierosinājumu pieminekli nojaukt. Šī informācija ir precizējama un pārbaudāmi notikušā apstākļi - kas par konferenci un vai tiešām ir bijis tāds lēmums? Gadījumā, ja tā bijis, tad noskaidrojams, kurš pilnvarojis Kaprānu šādu dokumentu parakstīt un kādas tam ir juridiskas sekas?

Svētdien, 2018.gada 23.septembrī, Beļģijas pilsētā Zedelgemā, Latvijas vēstniecības, Okupācijas muzeja biedrības un Zedelgemas pašvaldības pārstāvjiem klātesot, atklāts vides objekts – piemineklis “Latvijas stāvstrops brīvībai”, kas ir veltījums latviešu leģionāriem, kuri 1945. un 1946. gadā uzturējās Zedelgemas, vai kā toreiz daudzi teica -“Cēdelheimas”, karagūstekņu nometnē un nezaudēja ticību Latvijas valsts brīvībai.

Atklāšanas ceremonijā piedalījās Zedelgemas pilsētas galva Annika Vermelena, Latvijas vēstniece Beļģijā Ilze Rūse, Zedelgemas domnieks vēsturiskā mantojuma lietās Patriks Arnū, Latvijas Okupācijas (OM) muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs un pieminekļa autors tēlnieks Kristaps Gulbis.

Latvijas tēlniecības vēsturē šis ir rets gadījums, kad vienas valsts pārstāvji lūdz citas tautas māksliniekus izveidot darbus viņu valsts pilsētvidei.

Šajā nometnē izveidojās arī “Daugavas Vanagu” organizācija.

2017. gadā tika organizēts tēlniecības konkurss par pieminekļa metu. Latvijas un Beļģijas kopīgā žūrijas komisija par labāko atzina Gulbja piedāvāto “Latvijas stāvstropu”. Aptuveni 5 metrus augstā piemiņas zīme veidota kā nerūsējoša tērauda obelisks, kura galā atrodas stropa atveidojums no zaļi patinētas bronzas. Gan uz obeliska, gan stropa redzamas apzeltītas bites. Pie pieminekļa ir anotācija vairākās valodās ar vēsturiskās situācijas skaidrojums, kādā latvieši nonāca Otrā pasaules kara laikā.

Skaidrojot sava darba filozofiju, tēlnieks Gulbis jau agrāk izteicies: “Zedelgemas nometnē bija ap 12 tūkstoši latviešu karavīru. To skaits bija līdzvērtīgs bišu skaitam stropā. Mana piedāvājuma būtība ir – Latvijas bišu strops ar Latvijas bitēm Flandrijas zemē. Bišu strops pēc būtības ir valsts. Tai ir arī sava armija, taču bites neuzbrūk, ja netiek aizskartas. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, brīvību.”

Pieminekļa izmaksas ir 100 tūkstoši eiro un tās līdzīgās daļās uzņēmās Zedelgemas pašvaldība un OM biedrība, turklāt pēdējā to apņēmās savākt ziedojumos. Gada laikā no nepieciešamajiem 50 tūkstošiem savākti 40 876 eiro. Katrs, kas ziedojis vismaz 100 eiro, saņem piespraudi bronzas bites veidā. Muzejs joprojām aicina pievienoties ziedotāju lokam, norādot, ka sīkāka informācija par to meklējama OM mājas lapā.

Zedelgemas pašvaldība Beļģijā ir apliecinājusi Latvijas vēstniecībai, ka patlaban nav pieņemts lēmums par latviešu karagūstekņu piemiņai veltītā pieminekļa "Latvijas stāvstrops brīvībai" pārvietošanu, pauda Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Beķeris.

Viņš pavēstīja, ka Latvijas vēstniecība Beļģijā ir saņēmusi informāciju no Zedelgemas pašvaldības, ka starptautisko vēsturnieku simpozijs par sarežģītajiem vēstures notikumiem saistībā ar vairāk nekā 12 000 latviešu karagūstekņu nonākšanu Zedelgemā ir noslēdzies ar rekomendāciju pārvietot pieminekli "Latvijas stāvstrops brīvībai" no tā pašreizējās atrašanās vietas.

Beķeris uzsvēra, ka ĀM nevar komentēt apsvērumus, kas noveduši pie šādas rekomendācijas. ĀM vienlaikus norāda, ka vēsturnieki rosinājuši plašāk pētīt sarežģītos Otrā pasaules kara jautājumus kontekstā ar Zedelgemas karagūstekņu nometni. Ārlietu dienests vienmēr ir starptautiski skaidrojis Latvijas 20.gadsimta vēstures traģiskās lapaspuses.

Kopš šī jautājuma aktualizācijas Latvijas vēstnieks Beļģijā Andris Razāns ir bijis pastāvīgā saziņā ar Zedelgemas pašvaldību un nākamajā nedēļā apmeklēs to klātienē, lai ar pilsētas vadību pārrunāto turpmāko rīcību. Pašvaldība par turpmāko notikumu gaitu tā vēlas apspriesties ar Latvijas Okupācijas muzeju, kas šajā jautājumā ir pilsētas partneris kopš pieminekļa uzstādīšanas brīža.

ĀM preses sekretārs atzīmēja, ka piemiņas vietas liktenis ir un būs Latvijas ĀM un Latvijas vēstniecības Beļģijā uzmanības lokā. Ārlietu dienesta mērķis ir panākt, ka tiek nodrošināta cieņpilna un objektīva attieksme pret mūsu valsts un tautas vēsturi, kā arī to simbolizējošām piemiņas zīmēm un pieminekļiem.

LETA jau rakstīja, ka šovasar 7.jūlijā Zedelgemā tika noņemta skaidrojošā plāksne pie pieminekļa, lai izvērtētu un nepieciešamības gadījumā papildinātu tajā iekļauto informāciju.

ĀM iepriekš uzsvēra, ka Zedelgemas pašvaldībai nekad nav bijis nodoma demontēt leģionāru piemiņai veltīto pieminekli. Zedelgemā uzstādītais piemineklis piemin vairāk nekā 12 000 latviešu karagūstekņu, kuri Zedelgemas karagūstekņu nometnē atradās no 1945. līdz 1946.gadam.

Jūlijā par iespējamiem draudiem latviešu karavīriem veltītajam piemineklim ziņoja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (ETP). Vaideres vadībā EP Vēstures atceres grupas deputāti nosūtīja vēstuli Zedelgemas pašvaldībai, aicinot saglabāt pieminekli "Latvijas stāvstrops brīvībai" latviešu karavīriem, kuri bija iesaukti leģionā un pēc Otrā pasaules kara bija ieslodzīti Zedelgemas karagūstekņu nometnē.

Pēc deputātes vārdiem, priekšlikums nojaukt pieminekli izskanējis vairākos Beļģijas medijos, kur ticis ziņots, ka vairāku vietējo politisko spēku pārstāvji izdarījuši spiedienu uz Zedelgemas pašvaldību, lai tā piemiņas vietu demontētu. Tas tiek pamatots ar argumentu, ka piemineklis latviešu leģionāriem "godinot nacistu līdzstrādniekus". Spiediena rezultātā Zedelgemas pašvaldība esot lēmusi pārdēvēt "Brīvības laukumu", kurā atrodas piemineklis, kā arī mainīt uz pieminekļa novietoto plāksnīti.

Latvijas Okupācijas muzejs prasīs no Zedelgemas pašvaldības oficiālu skaidrojumu par tās darbībām ar latviešu karagūstekņiem veltīto pieminekli "Latvijas stāvstrops brīvībai", sacīja muzeja vadītāja Solvita Vība.

Zedelgemas pašvaldība 31.maijā pieminekli demontēja un ievietoja noliktavā. Tas tika darīts bez saskaņošanas ar pieminekļa autoru Kristapu Gulbi un pašvaldības partneriem Latvijā - Latvijas Okupācijas muzeju un tā biedrību.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Latvijas vēstnieks Beļģijā Andris Razāns vērsies Beļģijas Ārlietu ministrijā ar diplomātisko notu, protestējot pret ieceri noņemt latviešu karagūstekņiem veltīto pieminekli "Latvijas stāvstrops brīvībai". Īstenojot beļģu pašvaldības ieceri un sadarbojoties ar Latvijas Okupācijas muzeju, šis piemineklis kopš 2018.gada septembra atrodas Beļģijas pilsētā Zedelgemā.

ĀM norāda, ka "Latvijas stāvstrops brīvībai" atgādina Beļģijas sabiedrībai par Otrā pasaules kara traģiskajām sekām - Zedelgemas karagūstekņu nometnē 1945. līdz 1946.gadā ieslodzītajiem vairāk nekā 12 000 latviešu karagūstekņu - un izrāda pienācīgu cieņu karavīru piemiņai.

ĀM uzsver, ka Latvijai nav pieņemams Zedelgemas pašvaldības nupat paziņotais lēmums noņemt pieminekli, šādu rīcību nesaskaņojot ar Latvijas Okupācijas muzeju. ĀM arī sagaida precīzu informāciju no Beļģijas par pieminekļa turpmāko likteni, kā arī atkārtoti aicina visus ar pieminekli saistītos jautājumus Zedelgemas pašvaldībai nepastarpināti risināt sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju.

26.maijā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) nosūtīja vēstuli Flandrijas Ministru prezidentam, atkārtoti aicinot organizēt profesionālu Baltijas, Beļģijas, Polijas un citu Rietumeiropas valstu vēsturnieku diskusiju par pieminekļa vēsturisko kontekstu.

ĀM akcentē, ka diemžēl iepriekšējie centieni nevainagojās panākumiem, jo pašvaldības rīkotā ekspertu diskusija pagājušā gada nogalē nepiedāvāja nedz skaidrus turpmākās darbības scenārijus, nedz arī iespējamas jaunas pieminekļa informatīvās plāksnes tekstu. Tāpat Latvijas ārlietu ministrs vēstulē pagājušajā nedēļā norādīja, ka diskusijās par pieminekļa likteni netiek ņemts vērā Krievijas sāktais karš Ukrainā un jau iepriekš aktīvi pret pieminekli izvērstā Krievijas propaganda.

Šo jautājumu pārrunāšanai 30.maijā paredzēta Latvijas vēstnieka Beļģijā tikšanās ar Flandrijas Ministru prezidenta ārlietu padomnieku, kā arī vēstnieka tikšanās Beļģijas Ārlietu ministrijā.

Pagājušā gada 10.decembrī, reaģējot uz aicinājumu noņemt pieminekli, Latvijas ārlietu ministrs nosūtīja vēstuli Beļģijas premjerministra vietniecei un ārlietu, Eiropas lietu, ārējās tirdzniecības un federālo kultūras iestāžu ministrei Sofijai Vilmesai, pauzdams bažas par notikumiem Zedelgemā un lūgdams ministri pievērst jautājumam pastiprinātu uzmanību.

Vēstulē Rinkēvičs izteica nožēlu par iepriekšējās starptautiskās vēsturnieku grupas rekomendācijām pieminekli pārvietot. Ārlietu ministrs pieļāva, ka Zedelgemas pašvaldība varētu būt saskārusies ar spēcīgu dažādas izcelsmes dezinformāciju vietējā un starptautiskā līmenī, nedemokrātiskiem un agresīviem režīmiem izvēršot nomelnošanas kampaņas pret demokrātiskajām Eiropas nācijām, lai ļaunprātīgi to izmantotu saviem ģeopolitiskajiem mērķiem.

Izmantoti materiāli no la.lv, nra.lv.