Pasažieru kuģa "Admirālis Nahimovs" («Адмирал Нахимов» katastrofa- 423 bojāgājušie

[Apraksts tiek papildināts]

1986. gada 31. augustā notika vislielākā katastrofa Melnajā jūrā – sadūrās pasažieru kuģis „Admirālis Nahimovs” un sauskravas kuģis „Pjotrs Vasevs”. Rezultātā no 1243 cilvēkiem, kuri atradās uz pasažieru kuģa, gāja bojā vismaz 423.

Daugavpilī dzīvo cilvēki, uz kuru likteni šī traģēdija atstāja milzīgu iespaidu. Gadu pirms  katastrofas uz kuģa stažējās uzņēmējs Vasilijs Lukaščuks, bet laikā, kad tā notika, uz tvaikoņa atradās ārsts Igors Jakovļevs.

Tā nebija pirmā traģēdija

Katastrofa notika ap pusnakti 13 kilometrus no Novorossijskas jūras ostas. „Admirālis Nahimovs”, sagāzies uz labo pusi, nogrima astoņu minūšu laikā.

Tvaikonim „Admirālis Nahimovs” bija astoņi klāji, to uzbūvēja 1925. gadā Brēmenes kuģu būvētavā Vācijā.

Līdz 1939. gadam tvaikonis, kurš tolaik saucās „Berlin”, veica transatlantiskos reisus starp Eiropu un Ameriku. Kuģa „Berlin” liktenis nebija laimīgs – tvaika katla sprādzienā  aizgāja bojā 17 cilvēki, vēlāk tvaikonis uzskrēja uz mīnas, uzsprāga un daļēji nogrima. Vēlāk kuģi izcēla un atjaunoja.

Pēc tam „Berlin”, saskaņā ar Otrā pasaules kara iznākumu, reparācijas rezultātā pārņēma Padomju Savienība.

1957. gadā tvaikonis, kurš tolaik jau saucās „Admirālis Nahimovs”, tika nodots Melnās jūras kuģniecībai, par tā jauno pieraksta vietu kļuva Odesas osta. Šis bija lielākais kuģis Melnajā jūrā, tā garums – 174 metri, platums – 21 metrs, tvaikonis varēja uzņemt 1096 pasažierus. Tas bija moderns pasaules līmeņa laineris, ar kuru doties jūrā bija prestiži un godpilni gan pasažieriem, gan, vēl jo vairāk, apkalpes locekļiem.

***