Andris Līgotnis

- Data urodzenia:
- 24.04.1959
- Data śmierci:
- 14.12.1997
- Kategorie:
- Samobójstwo, działacz społeczny, polityk, poseł do parl.Łotwy, prawnik
- Narodowość:
- łotewska
- Cmentarz:
- Określ cmentarz
Jurists, politiķis, valsts darbinieks, aktīvs Atmodas notikumu dalībnieks. Dzimis 1959. g. 24. aprīlī Cēsīs grāmatvedes un santehniķa ģimenē. Traģiski miris (izdarot pašnāvību nošaujoties) 1997. g. 14. decembrī. Nozīmīgs un neizskaidrots fakts ir tas, ka mēnesi iepriekš nošaujoties savu dzīvi beidza viņa kolēģis CVK iepriekšējais vadītājs A. Kramiņš. Pēc A. Kramiņa nāves A. Līgotnis bija izvirzīts par jauno CVK vadītāju.
Mācības sācis Cēsu 2. astongadīgajā skolā, vienlaikus mācoties arī sporta skolas slaloma sekcijā.
1968. gadā kopā ar māti pārcēlies uz dzīvi Rīgā, kur mācījies N. Draudziņas 7. vidusskolā.
Beidzot 8. klasi, raksturots šādi: klases kolektīvā iekļaujas ļoti labi, biedru vidū ir liela autoritāte, pieklājīgs, ar labu humora izjūtu, fizisko darbu veic apzinīgi, pat ja tas nepatīk, apdāvināts, sekmes labas un teicamas, padodas matemātika, literatūra, interesējas par mākslu un sportu, nodarbojas ar airēšanu un peldēšanu, krāj markas. No mazotnes mīlējis grāmatu un labprāt zīmējis. Arī sportā guvis labus rezultātus.
Pēc 8. klases beigšanas pārgājis mācīties uz Rīgas 6. vidusskolu. Par labām sekmēm un sabiedrisko darbu ieskaitīts grupā braucienam uz Vācijas Demokrātisko Republiku. Skolā veicis militāri patriotiskās audzināšanas pienākumus kā komjaunatnes biroja pārstāvis. Vidusskolas pēdējās klasēs blakus sportam iesaistījies arī sarīkojumu dejās, rakstījis dzejoļus, zīmējis portretus. Šai laikā viņam bijis skaidri nosprausts mērķis - kļūt par juristu, un 1977. gadā viņš uzņemts LVU Juridiskajā fakultātē, kur paralēli mācījies arī Sabiedrisko profesiju fakultātē un ieguvis profesiju - lektors (padomju tiesību propagandists), praktizējies Čehoslovākijā; bez tam turpinājis trenēties smaiļošanā un nodarboties ar karatē. Vasaras brīvdienās strādājis sporta nometnē "Priedkalne" par pedagogu un pionieru nometnē "Liesma" par vecāko pionieru vadītāju, tā papildinot ģimenes pieticīgo budžetu.
1982. gadā ar izcilību beidzis LVU Juridisko fakultāti un sācis strādāt Balvu rajona prokuratūrā.
1987. gadā iesaukts obligātajā dienestā PSRS Bruņotajos spēkos un nonācis Karēlijā.
Pēc atgriešanās no armijas 1989. gadā sācis strādāt par advokātu Rēzeknē. Bijis PSKP biedrs.
Sākoties Atmodai, iesaistījies Latgales politiskajā dzīvē. Balvu LTF nodaļa viņu raksturojusi kā cilvēku ar karstu sirdi, juristu ar vēsu prātu, tālredzīgu politiķi, kas nebaidās paust savu viedokli un aizstāvēt tautas intereses.
1990. gadā ievēlēts par AP deputātu, 1993. gadā - par 5. Saeimas deputātu. Bijis Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis, pēc tam tās priekšsēdētājs, kā arī Nacionālās drošības padomes loceklis, vēlāk - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.
Kopš 1993. g. - savienības "Latvijas ceļš" biedrs.
Sadzīvē bijis noslēgts. Nodarbojies ar skriešanu, vēlāk ar soļošanu. Dažkārt piedalījies arī smaiļošanas sacensībās, mīlējis uzskicēt kāda kolēģa portretu. Daudz darba ieguldījis vectēva zemnieku saimniecības atjaunošanā. Vairākus gadus viņu mocījusi smaga slimība, arī politikā un sadzīvē nereti juties vientuļš, kādēļ dzīvi beidzis traģiski. Līgotnis nošāvās 14. decembrī, būdams savā Rīgas dzīvoklī.
Avots: "4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju". Dr. habil. Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000. 2000.gada augusts
Nazwa miejsca | Aktywne od: | Aktywne do: | Zdjęcia | Język | |
---|---|---|---|---|---|
![]() | Rīgas 6.vidusskola | en, fr, lv |
Imię | Rodzaj relacji | Opis | ||
---|---|---|---|---|
1 | ![]() | Andrejs Krastiņš | kolega/koleżanka | |
2 | ![]() | Imants Daudišs | kolega/koleżanka | |
3 | ![]() | Ruta Mariash | kolega/koleżanka | |
4 | ![]() | Andris Grūtups | kolega/koleżanka | |
5 | ![]() | Aivars Berķis | kolega/koleżanka | |
6 | ![]() | Indulis Ozols | kolega/koleżanka | |
7 | ![]() | Jānis Peters | kolega/koleżanka | |
8 | ![]() | Atis Kramiņš | kolega/koleżanka, poprzednik | |
9 | ![]() | Oskars Grīgs | kolega/koleżanka | |
10 | ![]() | Jānis Gailis | kolega/koleżanka | |
11 | ![]() | Alfreds Čepānis | kolega/koleżanka | |
12 | ![]() | Jānis Rozenbergs | kolega/koleżanka | |
13 | ![]() | Mariss Andersons | kolega/koleżanka | |
14 | ![]() | Andris Buiķis | kolega/koleżanka | |
15 | ![]() | Emerita Buķele | kolega/koleżanka | |
16 | ![]() | Jānis Straume | kolega/koleżanka | |
17 | ![]() | Aigars Jirgens | kolega/koleżanka | |
18 | ![]() | Anna Seile | kolega/koleżanka | |
19 | ![]() | Pēteris Kārlis Elferts | kolega/koleżanka | |
20 | ![]() | Ingrīda Ūdre-Latimira | kolega/koleżanka | |
21 | ![]() | Vaira Paegle | kolega/koleżanka | |
22 | ![]() | Pauls Putniņš | kolega/koleżanka | |
23 | ![]() | Brigita Zeltkalne | kolega/koleżanka | |
24 | ![]() | Valentīna Zeile | kolega/koleżanka | |
25 | ![]() | Māris Grīnblats | kolega/koleżanka | |
26 | ![]() | Ivars Silārs | kolega/koleżanka | |
27 | ![]() | Jānis Krūmiņš | kolega/koleżanka | |
28 | Raimonds Daudišs | kolega/koleżanka | ||
29 | ![]() | Pēteris Tabūns | kolega/koleżanka | |
30 | ![]() | Pēteris Laķis | kolega/koleżanka | |
31 | ![]() | Ojārs Ēriks Kalniņš | kolega/koleżanka | |
32 | ![]() | Alberts Bels | kolega/koleżanka | |
33 | ![]() | Rišards Labanovskis | kolega/koleżanka | |
34 | ![]() | Aleksejs Vidavskis | kolega/koleżanka | |
35 | ![]() | Gundars Bērziņš | kolega/koleżanka | |
36 | ![]() | Ita Maria Kozakiewicz | kolega/koleżanka | |
37 | ![]() | Roberts Milbergs | kolega/koleżanka | |
38 | ![]() | Raits Černajs | znajomy | |
39 | ![]() | Viktors Skudra | znajomy | |
40 | ![]() | Jānis Vilders | znajomy | |
41 | ![]() | Ludis Skosta | wyznawca tej samej idei | |
42 | ![]() | Arnis Cimdars | następca |
16.10.1919 | Tiek dibināta LU Juridiskā fakultāte
06.02.1989 | LTF lietošanā tiek piešķirta ēka Vecrīgā
1989.gada 6.februārī ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu LTF (Latvijas Tautas Fronte) lietošanā tiek piešķirta ēka Vecpilsētas ielā 13/15. Vēl viens piemērs, kā izpildvara netieši sāka dot atbalstu sabiedrības pilsoniskai aktivitātei ceļā uz neatkarības atjaunošanu.