LOGIN
Powiedz o tym miejscu
pl

Dora Stučka

Dodaj nowe zdjęcie!
Data urodzenia:
27.08.1870
Data śmierci:
09.05.1950
Patronim:
Krišjānis
Inne imiona lub nazwisko panieńskie:
Dora Pliekšāns
Inne nazwiska/pseudonimy:
Pliekšāne
Kategorie:
działacz społeczny, komunista, literat, marksista, tłumacz
Narodowość:
 łotewska
Cmentarz:
Rīgas Raiņa kapi

Dzimusi Kalkūnes pagasta Randenes muižas īpašnieka Krišjāņa Pliekšāna (ap 1828–1891) un viņa sievas Dārtas (ap 1828–1899) ģimenē.

Raiņa māsa.

Tēvs nomāja un apsaimniekoja pusmuižas, tādēļ ģimene bieži mainīja dzīvesvietu, un Doras bērnība pagāja vairākās Sēlijas (Randenes,Berķeneles) un Latgales (Vasiļovas un Jasmuižas) muižās. Beigusi Grīvas sieviešu ģimnāziju (1886).

Pēc tēva nāves 1891. gadā kopā ar māti un māsu pārcēlās uz Jelgavu pie vecākā brāļa Jāņa.

Studēja medicīnu Cīrihes un Monpeljē universitātēs (1892-1897), aizrāvās ar sociālistu idejām un piedalījās kā viese

  • sociālistu un strādnieku partiju II Internacionāles Cīrihes (1893),
  • Amsterdamas (1904) un
  • Štutgartes (1907)  kongresā.

Pēc atgriešanās dzimtenē darbojās Jaunās strāvas laikrakstā "Dienas Lapa" (1897). Tulkoja latviski  Fr.Engelsa  darbu "Sociālisma attīstība no utopijas par zinātni," A.Bēbeļa - "Sieviete un sociālisms", vēlāk Ļeņina darbus

Apprecējās ar Pēteri Stučku. Palīdzēja P.Stučkam viņa revolucionāra, publicista un zinātnieka darbā.

Pēc jaunstrāvnieku arestiem un notiesāšanas 1899. gadā kopā ar P. Stučku dzīvoja Vitebskā, vēlāk izsūtījumā Slobodskā.

Pēc vīra atbrīvošanās dzīvoja Vitebskā (1903-1906), pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas atgriezās Rīgā. No 1907. gada dzīvoja Pēterburgā.

Kad viņas vīrs P. Stučka kļuva par LSPR valdības vadītāju, 1919.gadā vadīja viņa sekretariātu   Rīgā, pēc tam Rēzeknē.

1920-1924 bija Komunistiskās Internacionāles Latvijas sekcijas priekšsēdētāja P.Stučkas sekretāre Maskavā, pēc Otrā pasaules kara atgriezās Rīgā.

Mirusi 1950. gada 9. maijā Rīgā, apbedīta Raiņa kapos

***

Sabiedriska darbiniece, tulkotāja, Jāņa Raiņa māsa, Pētera Stučkas sieva.

 

Źródło informacji: jzb.lv

Nazwa miejsca Aktywne od: Aktywne do: Zdjęcia Język
Kaldabruņas luterāņu baznīcaKaldabruņas luterāņu baznīcalv

    loading...

        ImięRodzaj relacjiData urodzeniaData śmierciOpis
        1Krišjānis PliekšānsKrišjānis Pliekšānsojciec00.00.182504.02.1891
        2
        Dārta Pliekšānematka00.00.182800.00.1899
        3
        Kārlis Pliekšānsbrat00.00.186200.00.1862
        4RainisRainisbrat11.09.186512.09.1929
        5
        Fricis Pliekšānsbrat00.00.185700.00.1860
        6Līze PliekšāneLīze Pliekšānesiostra00.00.185400.00.1897
        7Pēteris StučkaPēteris Stučkamąż26.07.186525.01.1932
        8
        Jēkabs Pliekšānswujek00.00.182700.00.1829
        9
        Lība Pliekšāneciotka00.00.1833
        10Miervaldis OzoliņšMiervaldis Ozoliņšbratanek/siostrzeniec17.03.192208.05.1999
        11
        Jānis Stučkateść14.01.183619.07.1891
        12
        Ieva Stučkateściowa
        13AspazijaAspazijaszwagierka16.03.186505.11.1943
        14
        Andrejs Pliekšānsdziadek00.00.1788
        15
        Jēkabs Grikovskisdziadek
        16
        Trīne Grikovskababcia
        17
        Lība Pliekšānsbabcia00.00.1796
        18
        Juris Grašospradziadek00.00.1800
        19
        Krists Ķēkutupradziadek
        20
        Jēkabs Pliekšānspradziadek00.00.175100.00.1814
        21
        Miķelis Langepradziadek00.00.175100.00.1811
        22
        Ilze Pliekšānsprababcia00.00.1767
        23
        Alma Birģele Paeglekuzyn21.08.187707.08.1949
        24Valija BrutāneValija Brutāneprzyjaciel28.01.191107.04.1990
        25August BebelAugust Bebelznajomy22.02.184013.08.1913
        26Klāra HibšmaneKlāra Hibšmaneznajomy11.04.187819.11.1946
        27Fric MendersFric Mendersczłonkowie tej samej partii20.08.188501.04.1971

        16.05.1903 | Tiek atklāts Rīgas pilsētas Grīziņkalna parks

        Prześlij wspomnienia

        17.12.1918 | Krievijas hibrīdkari. Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna"

        Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR, dibināta kā "Latvijas savienotā komūna") bija sociālistiska valsts tagadējās Latvijas teritorijā, kura tika proklamēta Krievijā un izveidota pēc tam, kad Latvijas Republikas teritoriju okupēja Krievijas Sarkanās armijas spēki. Tas, ka Krievijas Sarkanarmijā dienēja arī daudz no impērijas laika palikušo, bieži marksistu apmuļķotu etnisko latviešu, nemaina notikuma būtību: "sarkanie strēlnieki" cīnījās pret Latvijas neatkarību, lai to atgrieztu Krievijas (lielinieku) impērijas sastāvā. LSPR 1918.—1920. g. pastāvēja līdztekus Latvijas Republikai ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu. Latvijas Republikai izdevās atbrīvot savu teritoriju no Krievijas okupantiem ar citu valstu (Igaunijas, Polijas, Lielbritānijas; kopā 11 valstu) militāro palīdzību gada laikā 1920. gada sākumā.

        Prześlij wspomnienia

        03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiem

        Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.

        Prześlij wspomnienia

        Dodaj słowa kluczowe