Pēteris Laķis
- Data urodzenia:
- 01.11.1952
- Data śmierci:
- 14.11.2003
- Kategorie:
- członek parlamentu, działacz społeczny, komunista, polityk, poseł, poseł do parl.Łotwy, przedsiębiorca, rektor
- Narodowość:
- łotewska
- Cmentarz:
- Ryga, Cmentarz Leśny
Pēteris Laķis was born 01.11.1952. he was active in social activities , businesmanand participated in different activities in the territory of Latvia until 2003.
According to information from SIA Lursoft, and to publications from mass-media and internet, Pēteris Laķis was related to following organisations:
- Rīgas Latviešu biedrība
- Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas biedrība
- ""Letonikas fonds""
- Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ""KULTŪRLAIKS""
- Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ""PROGNOZE""
- Latvijas Sabiedrības konsolidācijas fonds
- Prezidenta Gunta Ulmaņa fonds
- Sabiedriskā organizācija ""AKADĒMISKAIS KLUBS""
He died at the age of 51 years, in 2003.
More information about person with name Pēteris Laķis you could find in News Library news.lv. NB! All persons with the same name would be found.
His / her died in Latvia, in Rīga
Sources: Mass-media, internet resources, news.lv, lursoft.lv
Źródło informacji: wikipedia.org, lursoft.lv
| Nazwa miejsca | Aktywne od: | Aktywne do: | Zdjęcia | Język | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Rīgas Valsts 3. ģimnāzija | 01.09.2010 | lv |
| Imię | Rodzaj relacji | Opis | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Rita Laķe | matka | |
| 2 | Pēteris Lapiņš | krewny | ||
| 3 |  | Andrejs Krastiņš | kolega/koleżanka | |
| 4 |  | Aigars Jirgens | kolega/koleżanka | |
| 5 |  | Ilmārs Bišers | kolega/koleżanka | |
| 6 |  | Gundars Bērziņš | kolega/koleżanka | |
| 7 |  | Rišards Labanovskis | kolega/koleżanka | |
| 8 |  | Ausma Ziedone-Kantāne | kolega/koleżanka | |
| 9 |  | Eduards Berklavs | kolega/koleżanka | |
| 10 |  | Imants Daudišs | kolega/koleżanka | |
| 11 |  | Oļģerts Dunkers | kolega/koleżanka | |
| 12 |  | Leonards Stašs | kolega/koleżanka | |
| 13 |  | Janis Freimanis | kolega/koleżanka | |
| 14 |  | Andris Līgotnis | kolega/koleżanka | |
| 15 |  | Ita Maria Kozakiewicz | kolega/koleżanka | |
| 16 |  | Lubova Zile | kolega/koleżanka | |
| 17 |  | Leons Bojārs | kolega/koleżanka | |
| 18 |  | Gundars Valdmanis | kolega/koleżanka | |
| 19 |  | Romanas Apsitis | kolega/koleżanka | |
| 20 |  | Vilnis Zariņš | kolega/koleżanka | |
| 21 |  | Modris Lujāns | kolega/koleżanka | |
| 22 |  | Ivars Ķezbers | kolega/koleżanka | |
| 23 |  | Inese Birzniece | kolega/koleżanka | |
| 24 |  | Rolands Rikards | kolega/koleżanka | |
| 25 |  | Jānis Peters | kolega/koleżanka, wyznawca tej samej idei | |
| 26 |  | Jānis Straume | kolega/koleżanka | |
| 27 |  | Atis Kramiņš | kolega/koleżanka | |
| 28 |  | Ingrīda Ūdre-Latimira | kolega/koleżanka | |
| 29 |  | Igors Šuvajevs | kolega/koleżanka | |
| 30 |  | Alberts Bels | kolega/koleżanka | |
| 31 |  | Emerita Buķele | kolega/koleżanka | |
| 32 |  | Vilis Seleckis | kolega/koleżanka | |
| 33 |  | Pēteris Pētersons | znajomy | |
| 34 |  | Andrejs Cīrulis | znajomy | |
| 35 |  | Jānis Škapars | wyznawca tej samej idei |
07.10.1988 | Notiek tautas manifestācija «Par tiesisku valsti Latvijā" Mežaparkā
08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte
Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.
06.02.1989 | LTF lietošanā tiek piešķirta ēka Vecrīgā
1989.gada 6.februārī ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu LTF (Latvijas Tautas Fronte) lietošanā tiek piešķirta ēka Vecpilsētas ielā 13/15. Vēl viens piemērs, kā izpildvara netieši sāka dot atbalstu sabiedrības pilsoniskai aktivitātei ceļā uz neatkarības atjaunošanu.
02.06.1989 | Laikrakstā "Padomju Jaunatne" tiek publicēts LTF aicinājums
18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas
04.05.1990 | Restoration of Independence of the Republic of Latvia
21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas
