Marija Terēze Burbone

- Дата рождения:
- 18.12.1778
- Дата смерти:
- 19.10.1851
- Дополнительные имена:
- Marie Thérèse of de France, Marie Thérèse Charlotte, Bourbon
- Категории:
- Дворянин, Король, Связан с Латвией
- Национальность:
- француз
- Кладбище:
- Указать кладбище
Princese, Francijas Marija Terēze, dzimusi Versaļā kā vecākā meita.
Tēvs- karalis Luijs XVI, māte Marija Antuanete.
Lai gan Marija Terēze kā pirmais karaļu dzimtas bērns nebija gaidītais dēls, bet meita, tēvs viņu ļoti lutināja.
1789. gadā, lielā mērā tāpēc, ka karalis nebija saimniecisks, un milzīgi līdzekļi tika iztērēti atbalstot ASV neatkarības karu, Francijā sākās revolūcija. Propagandas rezultātā masu naids netika vērts gan pret karali, bet gan karalieni Mariju Antuaneti, jo viņa bija ārzemniece (austriete).
Situāciju pasliktināja arī apstāklis, ka 1787 gadā nomira Marijas jaunākā māsa, bet 1789. gadā- no tuberkolozes nomira brālis- princis- Luijs Jozefs.
1792. gada 10. augustā visa karaliskā ģimene, arī Marija Terēze tika ieslodzīta Tempļa tornī (viduslaiku pils Parīzē, nojaukta 1808. gadā).
1792. 21. septembrī ar nāvi tika sodīta Marijas māte- Marija Antuanete;
1793. gada 21. janvārī tika giljotinēts karalis Luijs XVI;
Tā kā princeses aukles arī bija augstdzimušas, tās visas tika sodītas ar nāvi un Marija Terēze palika vienīgā no karaliskās ģimenes, kura izdzīvoja ieslodzījumā.
Par savu radinieku likteni princese uzzināja tikai 1795. gada augusta beigās.
1795. gada 18. decembrī Marija Terēze tika atbrīvota no ieslodzījuma, apmainot pret kādu revolūcijas aktīvistu, kuru bija sagūstījuši austrieši.
1796. gada 9 janvārī princese ieradās savu vecvecāku valstī- Austrijā, taču drīz vien devās uz Jelgavu, kurā dzīvoja viņas izdzīvojušais tēva brālis- Luijs XVIII (Louis Stanislas Xavier).
Tā kā viņam nebija bērnu, Luijs XVIII ieteica Marijai Terēzai aprecēt sava brāļa (velākā Francijas karaļa Kārļa X) dēlu - Marijas brālēnu- Luiju Antuānu
1799. gada 10 jūnijā Jelgavas pilī notika laulību ceremonija.
Pēc kāzām pāris devās uz Angliju, kur trimdā pavadīja līdz pat 1814. gadam, kad no troņa atteicās Napoleons un to pēc 21 gada ieņēma revolūcijas noslepkavotā karaļa brālis Luijs XVIII.
1814. gadā Marija Terēze atgriezās Francijā, taču tur nebija gaidīta. Vairums iedzīvotāju atbalstīja vai nu Napoleonu vai republikānisku pārvaldi, bet ne monarhiju.
1815. gada martā Napoleons meģināja atjaunot savu varu. Pilsoņu kara laikā Marija Terēze bija nocietinājusies Bordo un atteicās padoties vai atstāt šo pilsētu, tādējādi izpelnīdamās Napoeona teicienu, ka viņa ir vienīgais vīrietis Burbonu dzimtā.
1815. gada 18 jūnijā Napoleons tika sakauts pie Vaterlo. Tika atjaunota monarhija.
1824. gada 16 septembrī nomira Luijs XVIII un tronī nonāca karalis Kārlis X- Marijas vīratēvs. Sekojoši viņas vīrs kļuva par troņmantinieku, bet viņa pati par potenciālu karalieni.
1830. gada 2. augustā sākās jauna revolūcija un Kārlis X atteicās no kroņa. No tā atteicās arī viņas vīrs, tāpēc tehniski uz 20 minūtēm Marija Terēze uzskatāma par Fracijas karalieni, līdz troni pieņēma Luijs Fīlips, Orleānas hercogs
Līdz 1833. gadam Marija Terēze dzīvoja Edinburgā
1833. gadā Marija Terēze pārvācās uz Prāgas karaļu pili, jo tu tobrīd valdīja Marijas Terēzes brālēns.
1844. gadā nomira viņas vīrs un viņa pārvācās dzivot Vīnes apkārtnē
1848. gadā notika jauna franču revolūcija un monarhija tika nomainīta ar republiku.
1851. gadā Marija Terēze mirst no pneimonijas
Apglabāta Slovēnijā, Kostanjevicas klosterī
Avoti: wikipedia.org, news.lv
Источник: wikipedia.org
Нет привязок к месту
Имя | Родство | Описание | ||
---|---|---|---|---|
1 | ![]() | Luijs XVI Burbons | отец | |
2 | ![]() | Мария-Антуанетта Австрийская | мать, тетя | |
3 | ![]() | Leopold II | дядя | |
4 | ![]() | Людо́вик XVIII | дядя | |
5 | Johann Nepomuk of Austria | племянник | ||
6 | ![]() | Франц Карл | племянник | |
7 | ![]() | Franz Joseph I | племянник | |
8 | ![]() | Фердинанд I | племянник | |
9 | Caroline Ludovika | племянница | ||
10 | ![]() | Мария Леопольдина Австрийская | племянница | |
11 | Ludovika Elisabeth of Austria | племянница | ||
12 | Marie Caroline | племянница | ||
13 | ![]() | Клементина Австрийская | племянница | |
14 | ![]() | Мария Каролина Австрийская | племянница | |
15 | ![]() | Maria Anna of Austria | племянница | |
16 | ![]() | Мария Луиза Австрийская | племянница | |
17 | Amalie Theresa of Austria | племянница | ||
18 | ![]() | Франц I Стефан | дед | |
19 | ![]() | Мария Терезия | бабушка | |
20 | ![]() | Франц II | двоюродный брат/сестра | |
21 | ![]() | Карл Людвиг | двоюродный брат/сестра | |
22 | ![]() | Мария Терезия Австрийская | двоюродный брат/сестра | |
23 | ![]() | Фердинанд III | двоюродный брат/сестра | |
24 | ![]() | Наполеон Бонапарт | оппонент |
05.05.1789 | Francijā ģenerālštati sanāca uz pirmo sēdi
05.09.1793 | Franču nacionālais kongress izsludina Terora režīmu revolūcijas iekarojumu aizstāvībai
1793. gada 5. septembrī, Lielās franču revolūcijas laika Francijas konvents pieņēma lēmumu ''Par terora pasākumiem kontrrevolucionāru aktivitāšu apspiešanai''.