se

Pāvels Gračovs

Bifoga en bild!
Födelsedatum:
01.01.1948
Dödsdatum:
23.09.2012
Extra namn:
Павел Грачев, Pāvels Gračovs, Па́вел Серге́евич Грачёв, Gračevs
Kategorier:
, , , Minister
Kyrkogård:
Der Nowodewitschi-Friedhof

Dzimis strādnieka un kolhoznieces ģimenē Tulas apgabalā, Rvi sādžā.

1965.g. iestājies Rjazaņas augstākajā gaisa desantnieku skolā.

1969.- 1971. g. dienējis Kauņā. Lietuvā

1971.- 1978.g. - pasniedzējs Rjazaņas augstākajā gaisa / desantnieku skolā

1981.- 1983. un 1985.-1988. Gračovs dienēja Afganistānā, tostarp komandēja padomju 103. gaisa desanta divīziju.

1984.g. dienē Kauņā, Lietuvā

1988.-1990.g. mācās PSRS Bruņoto spēku ģenerālštāba akadēmijā

1990.gadā Gračovs tika iecelts par Padomju Savienības gaisa desanta karaspēka pavēlnieku.

1991.gada puča laikā 19.augustā pēc Valsts ārkārtas stāvokļa komitejas rīkojuma Gračovs ieveda Maskavā 106.gaisa desanta divīziju, kas sāka apsargāt stratēģiski svarīgus objektus un gatavojās Krievijas Augstākās padomes ieņemšanai.

1991.g. 20.augustā Gračovs pārgāja Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina pusē. 23.augustā pēc puča izgāšanās tika iecelts par PSRS aizsardzības ministra pirmo vietnieku. 1992. gada aprīlī pēc Padomju Savienības izjukšanas tika iecelts par Krievijas aizsardzības ministra pirmo vietnieku, tā paša gada maijā - par aizsardzības ministru. Šajā amatā Gračovs bija iesaistīts korupcijas skandālos.

1996. gadā pēc prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas Jeļcins atcēla Gračovu no aizsardzības ministra amata, jo to pieprasīja pirmajā kārtā trešo vietu ieguvušais ģenerālis Aleksandrs Ļebedjs. Ļebedjs kurš apmaiņā pret atbalstu Jeļcinam pirms otrās kārtas tika iecelts par Drošības padomes sekretāru.

1997.g. 18. decembrī tiek iecelts par valsts kompānijas Rosvooružeņije padomnieku, kur dažādos amatos ir līdz 2007.g.

Kopš 2007.g. Omskas ražošanas apvienības "A. Popova Radiorūpnīca" padomnieku grupas vadītājs.

2007.g. beigās atvaļināts rezervē.

Miris no sirds-asinsvadu slimību saasinājuma

 

Källor: wikipedia.org

Inga platser

    loading...

        förhållande namnförhållande typFödelsedatumDödsdatumBeskrivning
        1Михаил ЗолотавинМихаил ЗолотавинSkolkamrat03.04.2022
        2Игорь СергеевИгорь СергеевMedarbetare20.04.193810.11.2006
        3Петр ДейнекинПетр ДейнекинMedarbetare14.12.193719.08.2017
        4Константин КобецКонстантин КобецMedarbetare16.07.193930.12.2012
        5Władimir  SzuralowWładimir SzuralowMedarbetare03.04.193502.03.2020
        6Лев РохлинЛев РохлинMedarbetare, Motståndare06.06.194703.07.1998
        7Anatoly TrofimovAnatoly TrofimovMedarbetare01.06.194010.04.2005
        8Nikolai  RõžkovNikolai RõžkovMedarbetare28.09.192928.02.2024
        9Mikhail  KolesnikovMikhail KolesnikovMedarbetare30.06.193926.03.2007
        10Константин ПетровКонстантин ПетровMedarbetare23.08.194521.07.2009
        11Aleksandr LebiedAleksandr LebiedMedarbetare, Motståndare20.04.195028.04.2002
        12Георгий РогозинГеоргий РогозинFörtrogen07.08.194206.03.2014
        13Юрий СкоковЮрий СкоковFörtrogen20.06.193805.02.2013
        14German  UgryumovGerman UgryumovFörtrogen10.10.194831.05.2001
        15Олег ЛобовОлег ЛобовFörtrogen07.09.193706.09.2018
        16Nikolai  KowaljowNikolai KowaljowFörtrogen06.08.194905.04.2019
        17Юрий  ПетровЮрий ПетровFörtrogen18.01.193924.10.2013
        18Aleksey  LebedAleksey LebedFörtrogen14.04.195527.04.2019
        19Viktors AlksnisViktors AlksnisFörtrogen21.06.195001.01.2025
        20Борис ИсаевБорис ИсаевFörtrogen18.06.193502.10.2004
        21Sergei MawrodiSergei MawrodiFörtrogen11.08.195526.03.2018
        22Владимир МашицВладимир МашицFörtrogen18.04.195328.05.2019
        23Игорь ФархутдиновИгорь ФархутдиновFörtrogen16.04.195020.08.2003
        24Борис ФедоровБорис ФедоровFörtrogen13.02.195819.11.2008
        25Jewgeni  TschasowJewgeni TschasowFörtrogen10.06.192912.11.2021
        26Анатолий ТяжловАнатолий ТяжловFörtrogen11.10.194228.07.2008
        27Николай Тимофеевич АнтошкинНиколай Тимофеевич АнтошкинFörtrogen19.12.194217.01.2021
        28Лев БашмаковЛев БашмаковFörtrogen26.02.193830.12.2018
        29Михаил НаролинМихаил НаролинFörtrogen19.10.193321.01.2011
        30Николай ЕгоровНиколай ЕгоровFörtrogen03.05.195125.04.1997
        31Евгений КузнецовЕвгений КузнецовFörtrogen27.12.193803.11.2005
        32Виктор ШершуновВиктор ШершуновFörtrogen16.11.195020.09.2007
        33Валентин ЦветковВалентин ЦветковFörtrogen27.08.194818.10.2002
        34Александр ТизяковАлександр ТизяковFörtrogen10.12.192625.01.2019
        35Dmitry  KholodovDmitry KholodovMotståndare21.06.196717.10.1994
        36Dschochar  DudajewDschochar DudajewMotståndare15.02.194421.04.1996
        37Amir ibn Al-HattabAmir ibn Al-HattabMotståndare14.04.196920.03.2002

        24.12.1979 | PSRS organizē valsts apvērsumu un ieved savu karaspēku Afganistānā

        Submit minnen

        15.02.1989 | PSRS pabeidz karaspēka izvešanu no PSRS okupētās Afganistānas. 1979.g. lielvalstu iedegtais konflikts turpinās joprojām

        1989.gada 15.februārī, bijušās PSRS karaspēks tika izvests no Afganistānas, tādēļ postpadomju telpā šajā dienā piemin kritušos Afganistānas karā un citos militārajos konfliktos, kuros bijušās PSRS armijas sastāvā tika iesaistīti okupētās Latvijas iedzīvotāji.

        Submit minnen

        13.01.1991 | PSRS tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu, telefona centrāles

        1991.gada 13.janvāra naktī tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu. Nogalina 14 un ievaino 140 cilvēkus.

        Submit minnen

        13.01.1991 | Notiek LTF Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija Daugavmalā

        Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.

        Submit minnen

        21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu

        Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas

        Submit minnen

        06.09.1991 | Čečenija (Ičkērija) pasludina neatkarību no PSRS (Krievijas)

        Submit minnen

        21.09.1993 | Russische Verfassungskrise 1993

        Submit minnen

        04.10.1993 | Расстрел Белого дома и полный список погибших

        Submit minnen

        11.12.1994 | Sākās 1. Čečenijas karš

        Submit minnen

        16.04.1996 | Бой у Ярыш-Марды

        В середине апреля 1996-го в Шатойском районе Чечни, под Ярыш-Марды была разгромлена колонна 245-го мотострелкового полка. Было там почти 90 трупов и более 50 раненых. А из 27 единиц бронетехники боевики сожгли 24.

        Submit minnen

        30.09.1999 | Russian army entered Grozny marking the beginning of the Second Chechen War

        Submit minnen

        23.10.2002 | Maskavā sākas Nord-Ost traģēdija, kura ilgst 3 dienas. 173 bojāgājušie

        Submit minnen

        Märka