Gaitis Ivars Krigens

​Gaitis Ivars Krīgens dzimis 1936. gada 31. oktobrī Madonā. 

1941. gada 14. jūnijā izvests no Šķirotavas stacijas Rīgā. Viņa ģimeni sodīja par to, ka tēvs Juris Krīgens (dz. 27.09.1898. Dunikas pag. - m. 27.12.1941. Usoļlagā) bija strādājis Latvijas iekšlietu sistēmas dažādās struktūrās. Gaitim Ivaram Krīgenam tolaik bija četri, bet viņa brālim Tālivaldim Jurim Krīgenam (dz. 05.02.1938. - m. 04.05.2011.) – trīs gadi. Māte: Katrīna Marta Aleksandra Krīgena,  dzim. Villau, dz. 22.02.1903., m. ?.

Gaita Ivara Krīgena izsūtījuma laika jaunības dienu fotogrāfijas pieejamas šeit: https://ok.ru/profile/584264513816

Izglītība:

1960. - Tomskas Celtniecības inženieru institūts, Mehānikas fakultāte.

1964.-67. - meistars, mehāniķis trestā "Būvmehanizācija".

1967.-72. - galvenais mehāniķis trestā "Lielpaneļu namu celtniecība" Rīgā.

1972.-74. - priekšnieka vietnieks Mehanizācijas pārvaldē LPSR Celtniecības ministrijā.

1974.-97. - pārvaldnieks valsts firmā "UBAK".

Kopš 11. 1997. - a/s Torņu un autoceltņu firmas "UBAK" prezidents.

Svešvalodas: vācu, krievu.

Vaļasprieks: šahs, makšķerēšana.

Apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Avoti:

1. Es sapni par dzimteni pagalvī likšu: latvieši padomju vergu nometnēs un izsūtījumā: atmiņu un dokumentu krājums, 3. sējums. Rīga: Sol Vita, 1996.
2. Kas ir kas Latvijā 2000: Biogrāfiskā enciklopēdija. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 1999.
3. https://ok.ru/profile/584264513816
4. https://skaties.lv/zinas/latvija/tie-kas-sibirija-bijusi-tie-jau-izjut-bailu-sajutas-stasta-uz-sibiriju-izsutita-aina/
5. https://www.vestnesis.lv/ta/id/19903-par-apbalvojumiem-1991-gada-barikazu-dalibniekiem​

***

Ja kāds ko zinātu par apcietinātiem 14 VI š. g. bij. Daugavpils prefektu JURI KRĪGENU, sievu Martu un bērniem: Gaitiņu un Jurīti, lūdz paziņot E. Villau'am Rīgā, L. Nometņu ielā 1-4.

Avots: Tēvija, Nr. 29 (02.08.1941.)

***

Krīgena Gaita Ivara Jura d., dz. 1936, lieta Nr. 14063, izs. adr. Rīgas apr., Rīga, Brīvības gatve 147-23, nometin. vieta Novosibirskas apg., Kargasokas raj., atbrīvoš. dat. 1955.10.29.

Avots: http://www.archiv.org.lv/dep1941/sikak.php?baze=dep41&id=6937

***

[Oktobra rajona tautas deputātu padomes sadzīves pakalpojumu pastāvīgās komisijas] priekšsēdētājs Latvijas PSR Celtniecības ministrijas būvmehanizācijas tresta torņa celtņu un autoceltņu pārvaldes priekšnieks komunists Ivars Krīgens tajā dienā līdz vēlam vakaram palika pie sava darba galda. Diena bija aizritējusi, aiz loga pārvaldes teritorijā «atpūtās» mehānismi, telpas bija kļuvušas tukšas, bet priekšnieka kabinetā darbs turpinājās. Kad es pie viņa ierados, Ivars Krīgens izskatīja deputātu materiālus, atzīmēja, kas izpildīts un kas vēl jāizlemj. Pretim ierakstam «pirts Piena ielā 13» viņš izdarīja atzīmi. - Šis objekts mums sagādājis daudz rūpju. Beidzot mums paziņoja, ka pirts atvērta, - viņš paskaidroja. - Tā nebija derīga darbam ziemā, nebija labiekārtota. Pirti izremontēja, bet vairākas nedēļas tā bija slēgta dažādu iemeslu dēļ. Rajonā ir tikai sešas pirtis, un, ja viena vai divas no tām slēgtas, iedzīvotājiem rodas lielas neērtības. Vienā nav pietiekamas kurināmā rezerves, otrā tās glabājas zem klajas debess, trešā pirts neatbilst sanitārām normām. Lai panāktu normālu darbu tajās, mūsu pastāvīgā komisija uztur ciešu kontaktu ar kombināta «Varavīksne» uzņēmumu vadītājiem. Rīkojam kopīgas pārbaudes, iesniedzam priekšlikumus un ieteikumus pakalpojumu uzlabošanai pirtīs. - Kas attiecas uz citiem sadzīves pakalpojumiem, par katru no tiem atbildīgs noteikts mūsu komisijas loceklis, - turpina I. Krīgens. - Tas mums dod iespēju rūpēties (tieši ar šo vārdu mēs apzīmējam savu darbu) burtiski par visiem sadzīves pakalpojumu uzņēmumiem. Komisijas sastāvā ietilpst apzinīgi, enerģiski, lietišķi cilvēki. Viņi visi ir ļoti aizņemti - darbs, ģimene, deputāta pienākumi. Slodze, protams, ir liela. Taču neviens no viņiem nesūdzas par nogurumu, par laika trūkumu. Viņi labi sapratuši, ka mums parādīto uzticību var attaisnot tikai ar nevainojamu darbu.

Avots: Rīgas Balss, Nr. 58 (10.03.1979.)

***

Dzimis 1936. gada 31. oktobrī Madonā. 1941. gada 14. jūnijā ar mammu un brāli izsūtīts uz Tomskas apgabalu. 1960. gadā kā teicamnieks beidzis Tomskas Dzelzceļa inženieru institūtu un atgriezies Latvijā. Strādājis arī par tehnologu remonta mehāniskajā rūpnīcā, vēlāk - par celtniecības pārvaldes galveno mehāniķi. Piecus gadus bijis lielpaneļu tresta galvenais mehāniķis. Strādājis arī Celtniecības ministrijā par mehanizācijas pārvaldes priekšnieka vietnieku. Kopš 1974. gada Latvijas torņu un autoceltņu valsts firmas UBAK pārvaldnieks.

"Es tur, Krievijā, sevi un brāli pratu aizstāvēt. Nīkuļiem tur neklājas saldi, nevienam.

Mani Tomskas dzelzceļa inženieru institūtā komjaunatnē neuzņēma - tēvs bija represēts, turklāt vēl augstā amatā bijis - Iekšlietu ministrijas darbinieks.

Kad beidzu institūtu, gribēja aizsūtīt mācīties uz aspirantūru. Teica - kad aizbrauksi uz Latviju, varēsi sevi uzskatīt par trešās šķiras cilvēku. Tā gandrīz bija. Ilgi negribēju stāties partijā, bet kā iecirkņa priekšnieku tomēr piespieda. Partijas sekretārs, bijušais kegebešņiks, no turienes padzīts, pamācīja: " Raksti savu, nevis tēva biogrāfiju. Par viņu mēs visu zinām." Neuzrakstīju, ka tēvs bija 9. Madonas aizsargu pulka komandieris. Man izteica stingro rājienu, pārmeta, ka neesot pieminējis, ka tēvu sodījusi troika - kaut gan tā viņu nepaguva sodīt. Jā, un vēl tika uzrakstīts: "Ieteikt ministram Ivaram Ulmanim Krīgenu norīkot citā amatā sakarā ar politisko pārliecību. Un tas viss notika 1978., nevis kādā 1937. gadā!

Atbildēju, ka tāpat negribu aiziet, lai raksta pavēli par atbrīvošanu.

Svešs starp savējiem - apmēram tā es vienmēr esmu juties.

[..]

Man pašam galvenais - kā vadītājs nevienam nedrīkstu parādīt savu vājumu. Es taču vadu kolektīvu, kas man uzticas. Es nedrīkstu viņus pievilt."

Avots: Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 137 (12.06.1996.)