Juris Arvīds Veits

KLĪVLANDE (OH)

Pēc ilgas slimošanas 10. jūlijā mūžībā iegāja (miris Klīvlendas slimnīcā) latviešu ev. lut. baznīcas un sabiedrisks darbinieks Arvīds Veits, dzim. 1929. g. 8. augustā, Rucavā.

leceļojis ASV, apmetās uz pastāvīgu dzīvi Klīvlandē.

1963. g. 31. martā nodibinājās Klīvlandes Apvienotā latviešu ev. lut draudze. Jaunās draudzes priekšnieka amatā stājās Arvīds Veits - viņš bija pirmais priekšnieks (līdz 1966. gadam) un viņa laikā draudze tika pie savas baznīcas. Arvīda Veita sievastēvs Arveds Bērziņš bija ilggadējs Apvienotās draudzes kasieris.

Arvīds Veits kļuva rosīgs draudzē, pildot ne tikai priekšnieka, bet arī citus amatus. Viņš rūpējās par jaunatnes latvisko izglītību, darbojoties par draudzes skolas vecāku padomes priekšsēdi. Pirms gadiem atdevīgi veicināja šejienes draudžu apvienošanos. Sarīkojumos un sanāksmēs lasīja referātus par draudzes pilnveidošanu. Panākumus guva, vadot "Gaismas akcijas" Klīvlandes kopu.

1985. gadā valstssvētku akta laikā Klīvlandē Latvijas brīvības fonda dalībnieku zīmes saņēma arī Ilga un Arvīds Veiti.

Aizgājēju pēdējā gaitā no Latviešu apvienotās luterāņu baznīcas izvadīja prāv. L. Grendze, lasot Sv. rakstus, teicot lūgšanas un cildinot Arvīda Veita mūža devumu baznīcai un latviešu sabiedrībai. Dziedāja vokāls ansamblis un ērģeles spēlēja E. Kalniņa. Baznīca bija pilna bērinieku. Atvadījās draudzes u.c. pārstāvji.

Arvīds Veits atstāja dzīvesbiedri Ilgu [Ilga Alise Bērziņš, dz. 1929., prec. 10.04.1955. Klīvlendas ev. lut. baznīcā], meitu Sandru Kuģenieci ar ģimeni, dēlu Aldi un dēlu Edvīnu ar dzīvesbiedri Kaivu u.c. radiniekus, draugus un paziņu pulku.

Kremēts. 1995. gada augustā Klīvlandes latviešu apvienotās luterāņu draudzes kapu svētkos Sunset kapsētas latviešu nodalījumā viņam iesvētīja kapu plāksni. Piemiņas dievkalpojumu vadīja prāv. L. Grendze.

Avoti:

1. Laiks, Nr. 95 (27.11.1985.)
2. Laiks, Nr. 58 (20.07.1994.)
3. Laiks, Nr. 77 (27.09.1995.)
4. Laiks, Nr. 1 (10.01.2004.)
5. Pierakstīšanās zīme. Pieejama: https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-C3MX-PSFV-R?i=376
6. http://www.klivdraudze.org/vesture/

***

Foto no jauniešu iesvētīšanas Icehē luterāņu vācu baznīcā (Vācijā) 1946. gadā, kur redzams arī Arvīds Veits: http://www.dpalbum.lv/link.php?action=detail&id=476

Foto kursu (kuros mācījās fotografēt un attīstīt bildes) dalībnieki Icehē, Vācijā 1947. gadā, redzams arī Arvīds Veits: http://www.dpalbum.lv/link.php?action=detail&id=3665

***

Klīvlenda  — Latviešu gara kultūras krāšņākā manifestācija — vispārējie ASV latviešu dziesmu svētki sākušies. Tālīnākie ciemiņi Klīvlendā sāka ierasties jau nedēļas sākumā un ar katru dienu Klīvlendas ielās arvien biezāk atskanēja latviešu valoda. Viesnīcas un tautiešu mājas pildījās ciemiņiem, bet vistiešāko Ohaijo gubernatora izsludināto Latviešu dziesmu svētku nedēļas noskaņu nesa ASV koru ierašanās no .krasta līdz krastam" un no Kanādas. Diriģentu un dziedātāju agrākos dziesmu svētkos ievītās draudzības raisījās jaunā sirsnībā un priekā. [..] 

Arvīds Veits domā, ka svētku sagatavošana veikta priekšzīmīgi. Lielajā uzdevumā iesaistīti visi Klīvlendas tautieši un svētkiem dota bagāta un vispusīga programma. Par jo nozīmīgu viņš ieskata simfoniskā orķestra piedalīšanos prof. J. Vītola darbu atskaņošanai.

Avots: Laiks, Nr. 70 (31.08.1963.)

***

Arvīds Veits (1929-1994).

Rucavietis Arvīds Veits skolas gaitas sācis Sudargu pamatskolā un divus gadus mācījies Kazdangas lauksaimniecības vidusskolā. Skolas gaitas pārtrauc karš. Ģimnāziju viņš beidz Itzeho bēgļu nometnē Vācijā un sāk studēt agronomiju Baltijas universitātē Pinnebergā.

Veiti Amerikā nonāk vispirms Čilikotē (Chilicothe, OH), bet drīz pārceļas uz dzīvi Klīvlandē. Arvīds darbu atrod Dērīmeņa pienotavā (Dairymen's). 1951. gadā viņu iesauc amerikāņu jūras dienestā (Marines). Pēc dienesta, strādādams pienotavā, turpina mācības Ferma kolledžā, iegūstot IBM datoru programmētāja prasmi.

Arvīds Veits uzņēmās draudzes priekšnieka pienākumus viskarstākajā cīniņu brīdī. Viņš bija pārliecināts, ka klīvlandiešiem vajadzīga tikai viena luterāņu draudze, latviešu sabiedrībai viens pilskalns, kur satek gan reliģiskā, gan kultūrālā un sabiedriskā darba pavedieni.

Viņš izvadīja draudzi cauri apvienošanās labirintam, kā arī baznīcas iegādes un pārbūves darbiem. Pēc tam viņš ilgus gadus kalpoja draudzes revīzijas komisijā un vēlāk bija draudzes skolas vecāku padomes priekšnieks.

Avots: Mūsu mājas un patvērums (2000)